Ar ko tētiņalga sliktāka par māmiņalgu?
Einars Repše pagājušajā nedēļā ironiski izteicās, ka māmiņalgas bieži vien ir tētiņalgas un, pēc viņa domām, tas ir negodīgi, ka strādājošs tētis saņem arī bērna kopšanas pabalstu. Vakar labklājības ministrs Uldis Augulis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem prezentēja savus priekšlikumus izmaiņām vecāku pabalstos. Viens no priekšlikumiem jau ar šā gada septembri par 50% samazināt bērnu kopšanas pabalstu strādājošiem vecākiem.
Statistika liecina, ka patlaban vecāku pabalstus biežāk saņem
strādājoši tēvi (83%), nevis mātes (17%). Par šo faktu jau iepriekš
visai nelabvēlīgi izteicies jaunais finanšu ministrs Einars Repše
un arī vakar Saeimas komisijas sēdē vairākas deputātes dusmīgi
grozīja galvu: sak, re, kā vecāki to izmanto...
Un es pēc šīs sēdes braucu mājās un domāju: bet vai man tagad
jājūtas vainīgai, ka arī mūsu ģimenē bērna kopšanas pabalstu par
trešo bērnu saņēma vīrs, jo viņam tobrīd bija lielāka alga? Mēs abi
ar vīru esam maksājuši nodokļus un darām to joprojām, un es nejūtos
vainīga, ka situācijā, kad mūsu ģimene ir sociāli mazāk aizsargāta
un mums objektīvi ir lielākas vajadzības, jo ne man jums stāstīt,
cik maksā autiņbikses, zīdaiņu drēbes, ratiņi un citas lietas,
valsts mūs atbalsta! Tas ir solidaritātes princips. Turklāt katrs
bērns ir ģimenes ieguldījums valsts nākotnei! Un, kamēr es sēdēju
mājās ar bērnu, bet vīrs saņēma bērna kopšanas pabalstu un
turpināja strādāt — viņš taču turpināja arī maksāt nodokļus!
Vai man tagad jājūtas vainīgai, ka arī mūsu ģimenē bērnu kopšanas pabalstu par trešo bērnu saņēma vīrs, jo viņam tobrīd bija lielāka alga?
Man ir trīs bērni, kas dzimuši dažādu pabalstu laikos. Par pirmo —
dēlu, kas dzima 2000. gadā, — pabalsts bija niecīgs, bijām atkarīgi
tikai no pašu ienākumiem, un es diezgan ātri — jau nepilnu pusgadu
pēc dēla piedzimšanas — atgriezos darbā. Otrs bērns — meita — dzima
2006. gadā, tolaik bija pabalstu „griesti”, bet par trešo — meitu,
kas piedzima 2007. gadā, — pabalstu saņēma vīrs. Es trīs gadus
pavadīju mājās, audzinot meitas, un mūsu materiālais stāvoklis
tāpēc ievērojami nepasliktinājās, un tā bija pozitīva pieredze,
kuras dēļ mēs, iespējams, varētu domāt arī par ceturto bērniņu! Es
neuzskatu, ka valstij ir pilnībā jāapmaksā mani bērni, bet tad, ja
esmu maksājusi nodokļus, es sagaidu, ka valsts atbalstīs manu
ģimeni brīdī, kad esmu darbnespējīga. Un kāda atšķirība, vai tā ir
māmiņalga vai tētiņalga?
Paralēli plāniem par to, kā izkļūt no krīzes, nedrīkst nedomāt par valsts demogrāfisko situāciju kopumā!
Es redzēju bažas labklājības ministra acīs, jo gandrīz ikviens no
viņa ierosinājumiem, kā ietaupīt un samazināt naudu sociālajam
budžetam, būs nepopulārs un neviena no sociāli neaizsargātajām
grupām, kas saņem jebkāda veida pabalstus, nebūs priecīga par tā
samazināšanu. Taču jau vakar sēdē izskanēja vairāki rosinājumi
pārskatīt šo sociālo pabalstu sistēmu kopumā, radoši domājot, ko un
kā iespējams mainīt un uzlabot, lai neciestu vecāki. Vēl jo vairāk
— paralēli plāniem par to, kā izkļūt no krīzes, nedrīkst nedomāt
par valsts demogrāfisko situāciju kopumā! Es saprotu, ka šā brīža
prioritāte ir nevis palielināt pabalstus, bet noturēt tos esošajā
līmenī, bet, runājot par citiem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem,
man vēl aizvien nav skaidrs, kāpēc neapliekamais minimums par
apgādībā esošajiem tiek piemērots tikai vienam no vecākiem?
Es redzēju bažas labklājības ministra acīs, jo gandrīz ikviens no viņa ierosinājumiem, kā ietaupīt un samazināt naudu sociālajam budžetam, būs nepopulārs...
Cik saprotu, šodien labklājības ministrs savus ierosinājumus, kā
arī pārdomas pēc vakardienas Saeimas komisijas sēdes, kurā bijām
aicināti arī mēs — nevalstisko organizāciju pārstāvji —, prezentē
valdības sēdē. Bet ceru, ka šodien vēl nekādi lēmumi netiks
pieņemti, jo diskusijai būtu jāturpinās. Lai aicinātu arī visus jūs
tajā piedalīties, īsumā izstāstīšanu par vēl citiem priekšlikumiem,
kas vakar izskanēja gan no ministra, gan Saeimas komisijas biedru
mutes:
• Bērnu kopšanas pabalstu noteikt kā konstantu
summu (netika minēts, cik liela šī summa varētu būt).
• Ieviest papildu nodokli, no kura tiktu veidots
budžets vecāku pabalstiem.
• Ģimenes valsts pabalstu rēķināt atkarībā no
vecāku ienākumiem, bet maksāt to no pašvaldību budžeta.
• Ieviest nodokli ģimenēm, kurām nav bērnu, lai
šādā veidā veicinātu dzimstību.
• Atcelt piemaksu pie piedzimšanas pabalsta.
• Atcelt ģimenes valsts pabalstu par bērniem līdz
vienam gadam un 18–20 gadu vecumā.
Sindija Meluškāne
, mammām.lv/tētiem.lv reklāmas pārdošanas direktore