Ķīlis: Trīs mēnešus iedot bērniem vasaras brīvlaikam — tas ir par traku
Zatlera Reformu partijas izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts, sociālantropologs Roberts Ķīlis intervijā "Dienai" pauž, ka trīs mēnešus ilgs vasaras brīvlaiks bērniem ir par garu, taču nav pareizi arī tas, ka pēc tam gada laikā viņi skolā tiek pārslogoti.
Attēlā: sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Cik gados jaunietim jābeidz vidusskola?
Tie ir 18 gadi.
Tātad gadu agrāk nekā pašlaik.
Bet tas būtu jāpielāgo tam, ka bērni jāmāca bērnudārzu situācijā,
viņus nevar pārlikt solos.
Tad tā faktiski būtu pašreizējā pirmsskolas izglītība, ko
varētu dēvēt par 1. klasi?
Jā. Pirmsskolas iestādes nav tikai aprūpes, bet gan izglītības
iestādes. Tas gan ir ģenerāls koncepts, ka tieši izglītības
kvalitāte pirmsskolā ir tāda ģenerāla OECD valstu problēma. Es
domāju, ka mums nav ko ākstīties un izglītībai pirmsskolā ir
jāpievērš ļoti liela uzmanība. Ne tikai piektajā un sestajā gadā,
bet jau no otrā.
Bet par mācību gada garumu...
... slodzi noņemam nost pa dienām un pagarinām gadu. Es domāju, tas
ir diezgan skaidrs. Trīs mēnešus iedot bērniem (vasaras brīvlaiks -
red.) — tas ir par traku. Un pēc tam gada laikā viņus
pārslogot.
Ko nozīmē "noņemam slodzi pa dienām"?
Es domāju, ka runa ir par ne tik sablīvētu stundu skaitu. Sākam
plkst. 8.30 vai 9, jo sākt plkst. 8 ir tāda industriālā laikmeta
palieka, jo cilvēkiem vajadzēja iet uz darbu. Ar vaučeriem to
varētu risināt: ja vieni gribētu sākt astoņos, viņi, protams,
varētu iet uz astoņiem, bet skaidrs, ka jautājums drīzāk ir par
novirzīšanu uz leju — [skolas dienas garums] no deviņiem līdz
trijiem, un pārsvarā visas darbības skolā, lai nav histēriski daudz
mājasdarbu.
Kā saprotu, no skolotājiem ir gana liela pretestība pret
mācību gada pagarināšanu...
Tas no viņiem kā profesionāliem spēlētājiem ir tāpēc, ka viņiem ir
šis kā daļa no labumu paketes — viņiem ir salīdzinoši zemas algas,
bet ir citi labumi, piemēram, beztermiņa līgums, salīdzinoši ilgs
brīvlaiks, daudzas lietas, kas nav citām profesijām. Skaidrs, ka ar
pašreizējo algu, neko nemainot, bet pagarinot mācību gadu, tas
nozīmē izteiktu viņu labumu samazināšanos. Acīmredzot jāveido cita
veida labumi, kas kompensē to, ka viņiem vairs nav triju mēnešu
atvaļinājums. Es piekrītu, ka viņiem atvaļinājums nav trīs mēneši,
jo [vasarā] ir viss kas jādara, bet tas ir relaksētāk. Es domāju,
ka pie galvojumu sistēmas algām ir jākāpj augšā, un tad, kad viņiem
būs lielāka alga, kam vajadzētu kāpt līdz 450-500 latiem [uz rokas]
normālās skolās, tad situācija vairs nebūtu tik... Pārskatot labumu
paketi, es domāju, ka var noteikti sarunāt [vasaras brīvlaika
samazināšanu].
Vai esat gatavs tādiem lēmumiem, par kuriem jūs varētu
"sist"?
Emocionālā nozīmē — no tā gan es neraustos. Es neeju kāpināt savu
popularitāti, lai pēc tam to konvertētu kaut kur citur. Es domāju,
ka šis ir arī sabiedrisko debašu jautājums. Daudziem varbūt
nepatiks, bet — skola ir bērniem, tā nav tāpēc, ka ir skolotājiem
darbs. Darbs skolotājiem ir tāpēc, ka ir bērni. Visi nodokļu
maksātāji par to maksā, jo mums ir svarīgi, kādi tie bērni mums ir.
Varbūt tur iepriekš nekas nav veicies, jo tur ir primāri likta
skolotāju auditorija. Ar to ir primāri diskutēts, bet es domāju, ka
ir jādiskutē arī ar vecākiem, kas varbūt nemaz tik organizēti
šobrīd nav, ar citiem sabiedrības pārstāvjiem. Otra lieta —
pedagogi ir racionālas un saprātīgas būtnes. Var paskaidrot, kāpēc
kādi lēmumi ir nepieciešami, ja to dara intensīvi, cienot viņus,
piedāvājot alternatīvas un iesaistot viņus.
Foto: Kristians Putniņš, "Dienas" mediji
Pilnu interviju lasiet laikraksta "Diena" 4. oktobra numurā!