Ķīlis: Trīs mēnešus iedot bērniem vasaras brīvlaikam — tas ir par traku

Attēlā: sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Cik gados jaunietim jābeidz vidusskola?
Tie ir 18 gadi.

Tātad gadu agrāk nekā pašlaik.
Bet tas būtu jāpielāgo tam, ka bērni jāmāca bērnudārzu situācijā, viņus nevar pārlikt solos.

Tad tā faktiski būtu pašreizējā pirmsskolas izglītība, ko varētu dēvēt par 1. klasi?
Jā. Pirmsskolas iestādes nav tikai aprūpes, bet gan izglītības iestādes. Tas gan ir ģenerāls koncepts, ka tieši izglītības kvalitāte pirmsskolā ir tāda ģenerāla OECD valstu problēma. Es domāju, ka mums nav ko ākstīties un izglītībai pirmsskolā ir jāpievērš ļoti liela uzmanība. Ne tikai piektajā un sestajā gadā, bet jau no otrā.

Bet par mācību gada garumu...
... slodzi noņemam nost pa dienām un pagarinām gadu. Es domāju, tas ir diezgan skaidrs. Trīs mēnešus iedot bērniem (vasaras brīvlaiks - red.) — tas ir par traku. Un pēc tam gada laikā viņus pārslogot.

Ko nozīmē "noņemam slodzi pa dienām"?
Es domāju, ka runa ir par ne tik sablīvētu stundu skaitu. Sākam plkst. 8.30 vai 9, jo sākt plkst. 8 ir tāda industriālā laikmeta palieka, jo cilvēkiem vajadzēja iet uz darbu. Ar vaučeriem to varētu risināt: ja vieni gribētu sākt astoņos, viņi, protams, varētu iet uz astoņiem, bet skaidrs, ka jautājums drīzāk ir par novirzīšanu uz leju — [skolas dienas garums] no deviņiem līdz trijiem, un pārsvarā visas darbības skolā, lai nav histēriski daudz mājasdarbu.

Kā saprotu, no skolotājiem ir gana liela pretestība pret mācību gada pagarināšanu...
Tas no viņiem kā profesionāliem spēlētājiem ir tāpēc, ka viņiem ir šis kā daļa no labumu paketes — viņiem ir salīdzinoši zemas algas, bet ir citi labumi, piemēram, beztermiņa līgums, salīdzinoši ilgs brīvlaiks, daudzas lietas, kas nav citām profesijām. Skaidrs, ka ar pašreizējo algu, neko nemainot, bet pagarinot mācību gadu, tas nozīmē izteiktu viņu labumu samazināšanos. Acīmredzot jāveido cita veida labumi, kas kompensē to, ka viņiem vairs nav triju mēnešu atvaļinājums. Es piekrītu, ka viņiem atvaļinājums nav trīs mēneši, jo [vasarā] ir viss kas jādara, bet tas ir relaksētāk. Es domāju, ka pie galvojumu sistēmas algām ir jākāpj augšā, un tad, kad viņiem būs lielāka alga, kam vajadzētu kāpt līdz 450-500 latiem [uz rokas] normālās skolās, tad situācija vairs nebūtu tik... Pārskatot labumu paketi, es domāju, ka var noteikti sarunāt [vasaras brīvlaika samazināšanu].

Vai esat gatavs tādiem lēmumiem, par kuriem jūs varētu "sist"?
Emocionālā nozīmē — no tā gan es neraustos. Es neeju kāpināt savu popularitāti, lai pēc tam to konvertētu kaut kur citur. Es domāju, ka šis ir arī sabiedrisko debašu jautājums. Daudziem varbūt nepatiks, bet — skola ir bērniem, tā nav tāpēc, ka ir skolotājiem darbs. Darbs skolotājiem ir tāpēc, ka ir bērni. Visi nodokļu maksātāji par to maksā, jo mums ir svarīgi, kādi tie bērni mums ir. Varbūt tur iepriekš nekas nav veicies, jo tur ir primāri likta skolotāju auditorija. Ar to ir primāri diskutēts, bet es domāju, ka ir jādiskutē arī ar vecākiem, kas varbūt nemaz tik organizēti šobrīd nav, ar citiem sabiedrības pārstāvjiem. Otra lieta — pedagogi ir racionālas un saprātīgas būtnes. Var paskaidrot, kāpēc kādi lēmumi ir nepieciešami, ja to dara intensīvi, cienot viņus, piedāvājot alternatīvas un iesaistot viņus.

Foto: Kristians Putniņš, "Dienas" mediji

Pilnu interviju lasiet laikraksta "Diena" 4. oktobra numurā!