Apstiprināti bargāki sodi par seksuālo vardarbību pret bērniem

Direktīva paredz, ka dalībvalstīm būs jāslēdz  interneta mājas lapas, kas satur bērnu pornogrāfijas materiālus, vai jābloķē tām piekļuve visā ES. Pētījumi rāda, ka aptuveni 10 - 20% nepilngadīgo personu visā Eiropā bērnībā varētu būt tikuši seksuāli izmantoti.

Direktīvu Parlaments apstiprināja ar lielu balsu vairākumu - 541 balsi "par", 2 - "pret" un 31 - "atturas". Par direktīvu jau panākta vienošanās ar dalībvalstu iekšlietu ministriem. Tā noteiks Eiropas Savienībā prasības noziegumu novēršanai, sodus noziedzīgo nodarījumu veicējiem un palīdzību cietušajiem.  Dalībvalstīm direktīvu nacionālos normatīvos aktos (likumos) būs jāievieš divu gadu laikā.

Deputāte Roberta Angelilli (EPP, Itālija), atbildīgā par direktīvas virzību EP, uzsvēra: "Šis ir jauns instruments cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju. Direktīvas teksts ir pieejams gan valsts institūcijām, gan NVO, un jābūt nulles iecietībai pret šādiem noziegumiem"

Smagāki sodi bērnu seksuālajiem varmākām
Direktīva nosaka soda sankcijas apmēram 20 noziedzīga rakstura nodarījumiem, kas ir neparasti liels skaits ES noteikumiem. Deputāti prasa piemērot smagākus sodus visā Eiropā, īpaši tajos gadījumos, ja nodarījumu izdarījusi persona, kas ļaunprātīgi izmantojusi  uzticību vai autoritāti, piemēram, ģimenes loceklis, skolotājs, kā arī, ja nodarījums ir izdarīts pret bērnu, kas ir īpaši neaizsargātā situācijā, piemēram, ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, vai viņam iedots alkohols vai narkotiskas vielas.
Piemēram, par likšanu vai piespiešanu bērnam iesaistīties prostitūcijā paredzētais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz desmit gadi. Par bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošanu paredzētais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz trīs gadi, bet par  apzinātu piekļuvi bērnu pornogrāfijai, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - vismaz viens gads.

Bērnu "pievilināšana" internetā un sekstūrisms
Bērnu "pievilināšana" internetā seksuālas izmantošanas mērķim visā ES teritorijā arī būs uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu. Ja bērns tiek izmantots seksuālā tūrisma organizācijai, tad tas tiek uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu gan ES teritorijā, gan arī ārpus tās robežām, ja noziegumu veic ES dalībvalsts piederīgais.

Jāslēdz bērnu pornogrāfijas lapas internetā
Dalībvalstīm to teritorijā būs jānodrošina interneta vietņu slēgšana, ja tās satur vai izplata bērnu pornogrāfiju. Ja šīs interneta lapas ir reģistrētas ārpus ES, tad dalībvalstīm vajadzēs sadarboties ar trešajām valstīm, lai panāktu šāda satura izņemšanu no serveriem, kas atrodas to teritorijā.

Bloķēšana internetā
Tomēr ne vienmēr bērnu pornogrāfijas satura izņemšana no to avota ir  iespējama, ja oriģinālie materiāli neatrodas ES, vai nu tāpēc, ka valsts, kurā serveri atrodas, nevēlas sadarboties, vai arī process ir ļoti ilgs. Šādos gadījumos dalībvalstis var veikt pasākumus, lai bloķētu piekļuvi. Šie pasākumi jānosaka, izmantojot pārredzamas procedūras, un ar tiem jāpanāk atbilstīga drošība.
Ar katru dienu pieaug to interneta lapu skaits, kurās tiek izvietoti bērnu pornogrāfijas materiāli - katru dienu interneta apritē nonāk apmēram 200 bērnu pornogrāfijas attēli. Aizvien jaunāki bērni tiek izmantoti, bet attēli kļūt arvien vardarbīgāki.

Aizliegums strādāt ar bērniem
Aptuveni 20% no dzimumnoziegumu veicējiem pēc notiesāšanas noziegumus  veic atkārtoti. Direktīva nosaka, ka notiesātajiem likumpārkāpējiem uz laiku vai pastāvīgi var aizliegt veikt darbības, kas ietver regulāru un tiešu saskarsmi ar bērniem.
Darba devējiem būs tiesības prasīt informāciju par sodāmības reģistrā iekļautiem notiesājošiem spriedumiem par seksuāliem nodarījumiem pret bērniem vai par spēkā esošiem aizliegumiem. Dalībvalstis var arī apsvērt iespēju pieņemt papildu administratīvus pasākumus saistībā ar nodarījumu izdarītājiem, piemēram, izveidot dzimumnoziedznieku reģistru.
         
Turpmākie soļi
Direktīvu  Padome oficiāli varētu pieņemt līdz šī gada beigām. Pēc direktīvas apstiprināšanas dalībvalstīm būs divu gadu laikā tā jāievieš nacionālos normatīvos aktos (likumos).
 

Informāciju sagatavojusi: Iveta Ķelpe