Vardarbība pret sievieti — ģimenes lieta?

Analizējot datus par cilvēkiem, kas guvuši traumas un vērsušies pēc palīdzības medicīnas iestādēs, tieši sievietes ir tās, kas lielākoties no vardarbības cietušas ģimenē, no tuviniekiem, galvenokārt no laulātā drauga vai partnera. Tā, piemēram, 2008. gadā no vardarbības cietušas aptuveni 35% sievietes, 2009. gadā — 34%, bet  2010. gadā — 44%. Savukārt vīrieši no tuviniekiem cietuši mazāk — apmēram 5% 2008. gadā, 4% 2009. gadā un 5% 2010. gadā.  

Pētījumi liecina, ka lielākā daļa sieviešu vardarbību piedzīvo savā ģimenē, turpretī vīrieši visbiežāk sastopas ar vardarbību ārpus mājas, no cita vīrieša puses. Piemēram, no vardarbības ģimenē vismaz reizi ir cietušas 20-30% sieviešu. Biežākie vardarbības veidi ģimenē — emocionāla, fiziska, seksuāla un ekonomiska vardarbība no partnera puses.

LM speciālisti norāda, ka vardarbība ir cieši saistīta arī ar pieņemtām dzimumu lomām sabiedrībā. Šie pārkāpumi netiek uzskatīti par nopietniem noziegumiem un par vainīgu situācijā tiek uzskatīts pats upuris (sieviete). Bieži vien policija neredz pamatu, lai ierosinātu kriminālprocesu, reaģējot uz izsaukumu par konfliktiem ģimenē, uzskatot to par „privātu” lietu.

Bieži vien policija neredz pamatu, lai ierosinātu kriminālprocesu, reaģējot uz izsaukumu par konfliktiem ģimenē, uzskatot to par „privātu” lietu.

Tā, piemēram, 2010. gadā Valsts policija saņēma 2483 izsaukumus par konfliktiem ģimenē. No tiem tikai aptuveni 3% gadījumu tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa ierosināšanu. Vienlaikus šie skaitļi norāda uz to, ka vardarbība ģimenē bieži vien neizpaužas kā būtiski miesas bojājumi. Fiziskas un psiholoģiskās sekas katrā vardarbības epizodē parasti ir nelielas, tomēr to regularitāte nodara būtisku kaitējumu upura veselībai.

Vardarbība ģimenē negatīvi ietekmē ne tikai sievietes, bet arī atstāj graujošu iespaidu uz citiem ģimenes locekļiem, jo īpaši bērniem, kas ir vardarbības aculiecinieki. Tā rada sāpes, pārdzīvojumus un stresu, mazina cietušās sievietes spēju pilnvērtīgi iesaistīties ne tikai ģimenes dzīvē, bet arī profesionāli strādāt. Vardarbība ģimenē būtu jāskata ne tikai kā cilvēktiesību jautājums, bet jāizvērtē no ekonomisko zaudējumu aspekta, uzsver LM speciālisti.

Starptautiski pētījumi liecina, ka vardarbības ģimenē radītie ekonomiskie zaudējumi uz vienu valsts iedzīvotāju gadā ir 9 līdz 60 eiro.

Lai mazinātu vardarbību ģimenē, ir būtiski palīdzēt ne tikai cietušajiem, bet arī strādāt ar varmākām, mācot viņus rīkoties nevardarbīgi. Daudzās Eiropas valstīs, ASV un Kanādā rehabilitācijas nodrošināšana vardarbību veikušām personām ir labi attīstīta un ir viens no sekmīgas vardarbības ģimenē mazināšanas politikas pamatelementiem. Ir pierādīts, ka atbalsta un rehabilitācijas pasākumi no vardarbības ģimenē cietušajiem ilgtermiņā nebūs efektīvi, ja vardarbību veikušās personas nemainīs savu uzvedību.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, arī Latvijā ir uzsākts darbs pie vardarbīgo personu rehabilitācijas programmas. Šogad SIA "Mācību centrs MKB" pēc LM pasūtījuma izstrādāja grupu terapijas programmu vardarbību veikušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai. Savukārt nākamgad SIA „Mācību centrs MKB” speciālisti plāno organizēt pirmo brīvprātīgo vīriešu grupu, tiem vīriešiem, kuri vēlētos mainīt savu dzīvi, iemācoties dzīvot nevardarbīgi.  

Informāciju sagatavoja: Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče