Latvijā populāras kļūst ciparu jeb audio narkotikas
Daudzi Latvijas jaunieši pēdējos gados ir aizrāvušies ar ciparu jeb audio narkotikām. To lietotāji jeb klausītāji nākotnē visdrīzāk kļūs par psihiatrisko klīniku pacientiem, raksta www.kasjauns.lv.
Ciparu narkotikas plašāk Latvijā kļuva pazīstamas pirms pāris
gadiem. Vienlaicīgi par šo jauno fenomenu pauda satraukumu
Krievijas, Eiropas valstu un ASV mediji. Šo salīdzinoši jauno
narkotiku veidu pērk un pārdod internetā. Nav pat jāpārkāpj likums.
To var izdarīt jebkurš, neizejot no mājas, turklāt legāli, raksta
portāls delfi.lv.
Ritmiska iedarbība uz smadzenēm
Audio, ciparu jeb digitālās narkotikas ir skaņas faili, kas
lietotājam sola īstajām narkotikām līdzvērtīgu kaifu. Internetā var
iegūt gan marihuānai, gan extacy, gan LSD, kokaīnam un citām
izplatītām narkotikām līdzvērtīgu kaifu. Dažādībai tiek piedāvāti
arī skaņas faili, kas sola orgasmu, „pirmās mīlestības” sajūtas,
ārpusķermeņa pieredzi, alkohola reibumu un citus pārsteidzošus
dvēseles un fizisko sajūtu stāvokļus.
Obligāts nosacījums – narkotiskās mūzikas faili jāklausās labas
kvalitātes austiņās, tas jādara relaksētā pozā un tad tikai atliek
iegrimt „kaifā pēc izvēles”.
Izmaiņas cilvēka psiholoģiskajā stāvoklī tiek panāktas, failos
izmantojot binaurālos ritmus. Paši par sevi šie ritmi pazīstami jau
sen, taču nu tiem gūts jauns pielietojums.
Paši „narkotirgoņi” internetā skaidro ritmu iedarbību: „Ritmiska
ārēja iedarbība uz maņu orgāniem ar frekvenci, kura raksturīga
relaksācijas, snauda, miega vai radoša pacēluma stāvoklim (alfa,
teta, delta ritmi), noved pie savdabīgām smadzeņu „reakcijām” un
attiecīgi pie smadzeņu biolektriskajām aktivitāšu izmaiņām. (..)
Klājot binaurālos viļņus vienu uz otra vairākās kārtās, var
sastādīt ritmisku smadzeņu aktivitāti vajadzīgā virzienā, tādejādi
panākot attiecīgo apziņas stāvokli un elektroencefalogrammas
attēlu.”
Būtība ir tāda, ka uz katru ausi tiek padots tonis nedaudz atšķirīgos hercos, un smadzenes apmulst, cenšoties sinhronizēt sadzirdēto, jo tas nav iespējams.
Pagaidām vēl maz informācijas
Par ciparu narkotiku ietekmi uz cilvēka psihisko veselību ir ļoti
maz informācijas. Nopietnu pētījumu faktiski nav, uzsver visi
delfi.lv aptaujātie speciālisti.
„Audionarkotiku lietošana var būt bīstama. Tas, ka psihiatri un
narkologi vēl nesaskaras ar šiem lietotājiem, drīzāk liecina nevis
par to, ka tas nav bīstami, bet par to, ka šo audio jeb ciparu
narkotiku ietekme izpaudīsies ilgtermiņa. Tāpat kā ar marihuānas
lietošanu, es neizslēdzu iespēju, ka no audio narkotikām veidosies
šāds pats efekts cilvēkiem, kas tās lietos regulāri. Īpaši, ja
cilvēks nezina, cik stabila ir viņa psihe, jo netrūkst cilvēku ar
šizotipiskajiem traucējumiem, kas sākumā nemaz nav manāmi. Ja
pievienojas šis efekts, tad novirze var attīstīties,” uzsver Rīgas
Domes Labklājības departamenta atkarību profilakses speciāliste
Inga Dreimane.
„Līdzīgi kā ar jaunām, nezināmām ķīmiskām narkotikām, arī par audio
jeb ciparu narkotikām pasaulē vēl ir maz nopietnu publikāciju, pie
mums šādi klienti vēl nav manīti,” saka Rīgas Psihiatrijas un
narkoloģijas centra ārste Inga Landsmane.
Sarežģītas uzbūves faili traumē psihi
Narkoloģe Tatjana Justa teic, ka apritē ir ne vien audio, bet arī
vizuālās narkotikas, kad cilvēks datorā aplūko dažādus speciālus
kustīgus attēlus. Audiofaili un vizuāls attēls kopā cilvēkus ar
nestabilu psihi tiešām var ietekmēt. Savulaik narkoloģe kopā ar
mūzikas industrijas pārstāvjiem mēģinājusi izprast šo audiofailu
uzbūvi un jau toreiz secināts, ka failiem ir ārkārtīgi sarežģīta
uzbūve, un jūtīgākiem cilvēkiem šie ritmi tiešām var ietekmēt
psihisko stāvokli. Būtība ir tāda, ka uz katru ausi tiek padots
tonis nedaudz atšķirīgos hercos, un smadzenes apmulst, cenšoties
sinhronizēt sadzirdēto, jo tas nav iespējams. Justa uzsver, ka „šie
ritmi nojauc normālu sirds un elpošanas ritmu, rodas dažādi
traucējumi - galvassāpes, reiboņi, panikas lēkmes, bailes, redzes
traucējumi. Pazeminās cilvēka aizsargbarjera, jo visur tiek teikts,
ka tas ir droši.”
Narkologs Jānis Strazdiņš piebilst: „Modernās tehnoloģijas radījušas daudz jaunu atkarību - pie speciālistiem vēršas interneta un interneta spēļu atkarīgie, čatošanas atkarīgie un nu jau arī multfilmu atkarīgie.”
Narkologs Jānis Strazdiņš piebilst: „Modernās tehnoloģijas
radījušas daudz jaunu atkarību - pie speciālistiem vēršas interneta
un interneta spēļu atkarīgie, čatošanas atkarīgie un nu jau arī
multfilmu atkarīgie.” Strazdiņš atgādina, ka atkarīgie cilvēki
parasti novilcina palīdzības meklēšanu līdz pēdējam – „šis audio
narkotiku fenomens ir salīdzinoši jauns, un ar šīs muzikālās
psihozes sekām mēs agri vai vēlu saskarsimies, šis ir latentais
laiks.”
„No šī murga var sajukt prātā!”
Lūk, ko interneta forumos raksta jaunieši, kuri ir noklausījušies
ciparu jeb audio narkotikas skaņas:
Lienite212: „Es jums neieteiktu klausīties to murgu! Tas darbojas,
un kā vēl! No tā var pat sajukt prātā un sekas var būt uz mūžu! Tas
nāk no Krievijas, un tur jau ir daudz atkarīgo no šitā stulbuma! Es
vakar ar draugu skatījos par tām narkotikām youtube.com un netīšam
mazliet paklausījos to mūziku - mums palika tik slikti, slikta dūša
un tāda baiļu sajūta. Domāju, ka sajukšu prātā, nezināju, kur
likties, it kā būtu citur un kas apkārt nemaz nepamanu! Trūka elpa
un likās, ka pēdējā stundiņa ir klāt. Es paklausījos tikai kādu
minūti. Es nezinu, kas būtu, ja klausītos ilgāk! Vienīgais, ko varu
jums visiem ieteikt - NEMĒĢINIET, jo jūs nezināt, kas var būt ar
jums! Cik lielam stulbenim jābūt, lai izdomātu ko tādu!”
Kris: „Viens draugs klausījās... nu it kā nekas sevišķs. Nu bet
tomēr - tāds dīvaināks bij palicis, „gļuki” visādi, vienkārši
idiotiski jociņi, kaut kāda baigā aktivitāte...”
#25: „Neklausieties šito! Tas ir tas pats, kas reklāmās, tā
sauktais, 25. kadrs. Tas tikai bojā psihi un var likt veikt visādas
darbības, vai izdarīt pašnāvību.”
Kangaroo: „Vienkārši ar skaņu panāk smadzeņu darbības traucējumus,
kas izraisa reiboni. Nafig tas vajadzīgs? Turklāt ņemot vērā to, ka
cilvēks ir tomēr visai saprātīga radība - domājams, ka ar laiku
smadzenes spēj sinhronizēt šādu efektu un dzirdēt pareizi, kas
(d)efektu atslēdz. Tikpat labi kaut kas tāds var rasties arī kādas
traumas rezultātā.”
Avots: www.kasjauns.lv