Dzemdes kakla vēzi Latvijā diagnosticē 6 reizes biežāk, nekā Somijā

Dzemdes kakla vēzis Latvijā ir izplatīts – pērn reģistrēti 250 saslimšanas gadījumi. Vidēji ik mēnesi tiek atklāti 20 jauni saslimšanas gadījumi, 10 sievietes mēnesī no šīs slimības mirst. Mirstība no dzemdes kakla vēža Latvijā ir gandrīz 3 reizes augstāka nekā vidēji Ziemeļeiropā un 6 reizes augstāka nekā Somijā. Lai mazinātu saslimstību, kopš 2009. gada Latvijā tiek īstenota dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kuras ietvaros 25 līdz 70 gadus vecām sievietēm reizi trijos gados valsts apmaksā skrīningtestu. Varētu vēlēties lielāku atsaucību šai programmai – no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada novembrim bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīninga testu veica 123 337 sievietes jeb 21,1 % no uzaicinātajām personām.

„Atšķirībā no citām onkoloģiskajām saslimšanām, dzemdes kakla vēzi ir iespējams viegli un laikus diagnosticēt un veiksmīgi ārstēt, ja vien tas atklāts agrīnā vēždraudes stadijā. Savukārt vakcinācija nodrošina ilgstošu aizsardzību gan pret sākotnēju, gan arī atkārtotu infekciju un līdz ar to novērš dzemdes kakla vēža attīstības iespēju. Tātad regulārs skrīnings apvienojumā ar vakcināciju efektīvi aizsargā sievietes no dzemdes kakla vēža. Tāpēc biedrība Papardes zieds jau sesto gadu pēc kārtas arī Latvijā aktualizē Eiropas dzemdes kakla vēža profilakses nedēļas ideju, lai atkal un atkal sievietēm un meiteņu mammām atgādinātu, ka ir nepieņemami ciest un mirt no slimības, ja zināms, kā to novērst,” uzsver biedrības Papardes zieds prezidente Dace Matule.

Atšķirībā no citām onkoloģiskajām saslimšanām, dzemdes kakla vēzi ir iespējams viegli un laikus diagnosticēt un veiksmīgi ārstēt, ja vien tas atklāts agrīnā vēždraudes stadijā.

Analizējot zemās sieviešu atsaucības iemeslus, biedrības Papardes zieds pētījuma Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Pārskats par situāciju 2003. - 2011. ietvaros tika veikta aptauja. Tās rezultāti liecina, ka galvenais iemesls, kāpēc aptaujātās sievietes nav izmantojušas iespēju pārbaudīt savu veselību, ir laika trūkums – to kā ieganstu minējušas 32% sieviešu. Gandrīz tikpat daudz – 28% – aptaujas dalībnieču minējušas, ka izmeklējumi jau veikti neatkarīgi no valsts programmas. Vēl 17% sieviešu norādījušas, ka veikt izmeklējumu ir kavējušas iespējamās papildu izmaksas, kas saistītas ar konsultācijām un papildu izmeklējumiem, bet 12% aptaujas dalībnieču uzskatīja, ka šādi izmeklējumi viņām nav nepieciešami. Aptaujas rezultāti parāda nepieciešamību uzlabot komunikāciju ar mērķauditoriju. Pretēji pētījuma autoru pieņēmumam, transporta izdevumi nav nepārvarams šķērslis – tos kā apgrūtinājumu skrīninga veikšanai norāda vien 3% respondenšu.

„Finanšu krīze skāra daudzas nozares, tomēr pat šajā laikā dzemdes kakla audzēju profilakse bija prioritāte. Ir pagājuši trīs gadi, kopš Latvijā, īstenojot valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programmu, ir nodrošināta iespēja aizsargāt sievietes no dzemdes kakla vēža. Laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada novembrim aicinājumam piedalīties bezmaksas skrīninga testā atsaukušās piektā daļa sieviešu, un vairākiem desmitiem no tām tika atklātas vēža šūnas. Tādēļ es gribētu aicināt ikvienu sievieti veikt valsts apmaksātos izmeklējumus un apzināties, ka no viņas rīcības ir atkarīgs, vai slimību izdosies savlaicīgi diagnosticēt un vai to būs iespējams izārstēt,” aicina LR veselības ministre Ingrīda Circene.

Laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada novembrim aicinājumam piedalīties bezmaksas skrīninga testā atsaukušās piektā daļa sieviešu, un vairākiem desmitiem no tām tika atklātas vēža šūnas.

Sieviešu iesaistīšanos dzemdes kakla vēža skrīninga programmā varētu veicināt uzticības personas – ginekologi un ģimenes ārsti. Taču ārstu zināšanas un praktiskā pieredze dzemdes kakla vēža profilakses jautājumos noteikti ir jāuzlabo. Tā secināts, analizējot rezultātus aptaujai, kurā piedalījās 158 ginekologi un 213 ģimenes ārsti no visas Latvijas. Pētījums tapis Latvijas Universitātes Eiropas Sociālā fonda finansēta projekta Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplināra izpētes grupa ietvaros. Ģimenes ārstu un ginekologu aptaujas rezultāti liecina, ka savas zināšanas par skrīninga programmu par pilnīgām atzinuši vien 2,4% aptaujāto ģimenes ārstu. Labākas zināšanas ir ginekologiem – tās par pilnīgām atzinuši 29,6% respondentu.

„Pozitīvi vērtējams fakts, ka lielākā daļa aptaujāto – 88 % ginekologu un 85% ģimenes ārstu vēlas papildināt savas zināšanas šajā jomā. Lai panāktu maksimāli atdevi esošai profilakses programmai, valstī jārada sistēmiska pieeja, kas uzlabotu un sistemātiski pilnveidotu veselības aprūpes speciālistu zināšanas par dzemdes kakla vēža profilaksi,” atzīmē viena no pētījuma autorēm, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docente Dr. med. Ilze Vīberga.

Paralēli skrīninga programmai, lai pasargātu jaunās meitenes – topošās sievietes un māmiņas – no inficēšanās ar dzemdes kakla vēzi izraisošajiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem jeb HPV infekciju, kopš 2010. gada septembra 12 gadus vecām meitenēm pieejama valsts apmaksāta vakcinācija, kas ietver trīs potes. Jau pirmā gada laikā aicinājumam vakcinēties atsaukušās 60% meiteņu, kas parāda, ka vakcinācijas nozīmi un nepieciešamību sabiedrība tomēr izprot, Zemākā atsaucība novērota Rīgā un Pierīgas reģionā, kur vakcinēts  mazāks skaits attiecīgā vecuma meiteņu, savukārt Latvijas reģionos atsaucība ir krietni augstāka.

Veselības ekonomikas centra veiktie aprēķini Latvijā parāda, ka, vakcinējot un veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, uz katrām 10 000 meitenēm (kas piedzimst katru gadu) iespējams novērst 87 dzemdes kakla vēža gadījumus un 43 nāves gadījumus. Tas nozīmē: lai novērstu vienu dzemdes kakla vēža saslimšanas gadījumu, ir jāvakcinē 115 meitenes, savukārt, lai novērstu vienu audzēja izraisītu nāves gadījumu, ir jāizvakcinē 233 meitenes.

Informāciju sagatavoja: biedrības Papardes zieds sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Līcītis