Vai labklājības ministrija domā par bērniem ar īpašām vajadzībām?

„Vai tiek domāts par bērnu apmācību skolās un bērnudārzos ar disleksiju un disgrāfiju?” jautā Benita Sileniece (Guļāne), mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā lietotāja.

Labklājības ministrija ir saskārusies ar šādu jautājumu no NVO puses. Tomēr secinājām, ka šo jautājumu iespējams risināt IZM kompetences ietvaros. Bērniem ar disgrāfiju un disleksiju ir pieejami atbalsta pasākumi un atvieglojumi gan mācību procesā, gan eksāmenos. NVO izteica šaubas par kritēriju pamatotību un norādīja, ka viss tik gludi nenorit un ar atbalsta pasākumu piešķiršanu vecākiem ir krietni jānopūlas. Turklāt, ja vietējā skolā nav attiecīgā speciālā izglītības programma, tad vecākiem jāmēro ceļš uz tālākām izglītības iestādēm, kaut vecākiem šķiet, ka problēmu būtu iespējams risināt vienkāršāk.

Citādi LM specifiskus pasākumus šajā virzienā neīsteno.

Varam vērst uzmanību, ka šobrīd IZM gatavo jaunus MK noteikumus par Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju un pašvaldību pedagoģiski medicīniskām komisijām" (izsludināti VSS 3.novembrī, VSS-1224). Tos ir vērts izpētīt un iespējams sniegt savus priekšlikumus un iebildumus noteikumu pilnveidošanai. 

 „Esmu trīs puišu mamma. Diemžēl vecākais dēls ir 1. grupas invalīds kopš bērnības un ir kopjams, un uzraugāms. Vasarā dēlam palika 18 gadi un viņa pensijas apmērs ir 75 Ls. Ja 1.grupas invalīdam kopš bērnības ir 3 gadu darba stāžs, tad pensijas apmērs ir 120 Ls. Kā 1. grupas invalīds kopš bērnības var iegūt 3 gadu darba stāžu, ja viņš ir kopjams un strādāt nespējīgs? Vai tas ir loģiski un taisnīgi? Paldies,” ministres viedokli vēlas dzirdēt Ilze Kalinka, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma.

Personai, kura atzīta par invalīdu, pārsniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav tiesību saņemt invaliditātes pensiju (nav pietiekama apdrošināšanas stāža), saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 13.pantu, piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir universāls valsts sociālais pabalsts, kura apmērs ir konstants (t.i. nav atkarīgs no invaliditātes grupas) un kuru nosaka Ministru kabinets atbilstoši valsts pamatbudžeta iespējām. No 2009.gada 1.janvāra pabalsta apmērs invalīdiem kopš bērnības tika paaugstināts no 50 Ls līdz 75 Ls mēnesī. Pašreiz, ņemot vērā valsts pamatbudžeta ierobežotas iespējas, paaugstināt šā pabalsta apmēru invalīdiem kopš bērnības nav iespējams. 

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23.pantu, gadījumā, ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli. 

Vienlaikus jāuzsver, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam I grupas invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem piešķir pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, kas ieviests no 2008.gada 1.janvāra. Pabalstu piešķir invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. Pabalsta apmērs ir 100 Ls mēnesī. Tiesības uz pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Kritērijus atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniegšanai nosaka Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr.1209 „Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”, atbilstoši kuriem indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai nosaka personai ar I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte), kurai nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana garīgo spēju ierobežojuma dēļ vai kuras pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitātes novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumu Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" 2.pielikumam, ir zemāks par 7 punktiem. 

Vienlaikus jāinformē, ka atbalsts ģimenes loceklim, kurš nodrošina invalīda aprūpi dzīvesvietā, sniedzams sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmas ietvaros. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23.pantu, gadījumā, ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli. 

„Sveicināti! Tā kā ģimenē audzinām bērnu (nu jau jaunieti) ar īpašām vajadzībām, man būtu šāds jautājums: ja pieaug pensionēšanās vecums, tad no kāda vecuma mēs, vecāki, varam iet priekšlaicīgā pensijā, ja audzinām bērnu ar īpašām vajadzībām?” vaicā Gunita&Sergejs Ivaško, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētie lietotāji.

Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 11.panta ceturto daļu personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas. Tas nozīmē, ka personām, kurām bērns ir atzīts par invalīdu līdz astoņu gadu vecumam un kuras viņu ir aprūpējušas, ir tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus agrāk, t.i., šobrīd no 57 gadu vecuma. Palielinot pensionēšanās vecumu, attiecīgi palielināsies arī vecums, no kāda tiesības uz pensiju būs bērna invalīda vecākiem. 

LASI ARĪ:

Labklājības ministre atbalsta brīvpusdienas pamatskolā

Labklājības ministre I.Viņķele atbild mammam.lv/tetiem.lv lasītājiem