Dažādas valodas vienā ģimenē. Kāda būs bērna dzimtā valoda?

"Mans vīrs ir citas tautības cilvēks, un es esmu latviete. Paši dzīvojam Īrijā, un mēs domājam par bērniņu, bet mani nomoka viens jautājums – kādā valodā sarunāties ar bērniņu, jo es vēlos, lai mans bērniņš zina manu dzimto valodu, un tēvs vēlas to pašu, bet angļu valoda arī viņam ir jāmācās. Man doma ir tāda, ka kopš bērniņa dzimšanas es runāšu ar viņu sava valodā, un tēvs savā dzimtajā valodā. Angļu valodu viņš iemācīsies, klausoties no apkārtējiem. Kā jūs domājat, kā būtu labāk?" jautā kāda portālā reģistrējusies topošā māmiņa.

Atbild personīgās meistarības trenere, NLP meistare Sarmīte Šmite:
Jūs jau esat ļoti labi sev atbildējusi, kā darīsiet, kad jums piedzims bērniņš. Manuprāt, šī doma ir laba. Runājot ar ģimenēm, kuras ir jauktas un dzīvo ārpus Latvijas, bieži rodas problēmas ar savas valodas apguvi. Ja abi vecāki ir latvieši un savā starpā runā latviski, tad arī bērns valodu labi apgūst. Bet grūtāk ir skolā. Lai gan bērni ļoti ātri iemācās valodas un pat vairākas. Tikai sākumā valodiņā skan sajaukti vārdi no vienas, otras un varbūt pat trešās valodas. Un tomēr, tas, kas iegūts bērnībā nekur nepazūd. Tas jūsu bērnam būs bonuss viņa dzīvei.

Kad ciemosieties Latvijā, vai sava vīra valstī, ja būs apgūtas abas dzimtās valodas, būs iespēja bērniem pašiem sarunāties ar vecvecākiem, un tas ir ļoti svarīgi.

Ir dzirdēts, ka sākot mācīties, piemēram īru skolā, sākumā bērns var apjukt, jo būs grūtības saskarsmē ar citiem bērniem. Angļu valodu vajadzēs apgūt pašam.Bet parasti gan bērni diezgan ātri iedzīvojas jaunā vidē, jo bērns ir kā „balta lapa” uz kuras ir kur rakstīt...
Reizēm bērni atsakās runāt savā mātes valodā, nesaprot, kāpēc tā vajadzīga, jo apkārt to nedzird, ja ģimene ir jaukta un viens vecāks ir īrs un mājās runā angļu valodā.
Kad ciemosieties Latvijā, vai sava vīra valstī, ja būs apgūtas abas dzimtās valodas, būs iespēja bērniem pašiem sarunāties ar vecvecākiem, un tas ir ļoti svarīgi. Vecmāmiņa un vectētiņš bērnam var iedot to, ko vecāki nevar... Bērni un jūs paši varēsiet labāk saprast dotās valsts tradīcijas un kultūru. Un tas nav mazsvarīgi."

Situāciju komentē mākslas terapeite Rita Garnaka:

"Zinu vairākas ģimenes gan Latvijā, gan ārvalstīs, kurās ir līdzīga situācija un kuras ir pieņēmušas Jums līdzīgu lēmumu. Vērt atcerēties, ka bilinguālas vai multilinguālas ģimenes forma ir plaši izplatīta visā pasaulē un runāšana vairākās valodās jau kopš mazotnes ir daudzu cilvēku ikdiena.

Svarīgi, lai šo lēmumu - runāt dažādās valodās, vienlīdz izprot visi ģimenes locekļi. Jau laicīgi vecākiem ieteicams vienoties par to, kurš kurā valodā runās un censties pie tā arī pieturēties. Runājiet ar savu bērnu tajā valodā, kuru pārvaldiet vislabāk. Centieties rast iespēju viņam komunicēt ar citiem cilvēkiem (gan pieaugušajiem, gan bērniem), kas nav jūsu ģimenes locekļi, tādējādi nodrošinot bērnam informācijas apmaiņas un komunicēšanās prasmju apgūšanu.

Ja vecāki strikti turēsies pie iepriekš savstarpēji saskaņotā plāna un paši nemiksēs vai nejauks valodas, bērnam būs vieglāk izprast vārdu nozīmi un piemeklēt atbilstošāko vārdu.

Ja ģimenē abi vecāki runā savā valodā, kas nav valsts valoda, tad būs nepieciešama palīdzība, tā saucamie ārējie resursi - kaimiņu bērni, ar kuriem jūsu mazulis sarunāsies vietējā valodā, auklīte vai kāds cits, jums piemērotāks risinājums. Visdrīzāk trešo valodu bērns iemācīsies pakāpeniski, galvenokārt komunicējoties ar saviem vienaudžiem. Pat, ja jūsu bērns nesāks runāt kādā no valodām, nesatraucieties, jo pirmajos dzīves gados ieliktais pamats būs veicinošais faktors ātrai un veiksmīgai valodas apguvei pēcāk, jo saskarsme ar vairākām valodām pirmajos dzīves gados veicina bērna izpratni par valodas uzbūvi kā tādu.

Tiesa, bērnam mācoties runāt, valodas var tikt miksētas, bet, pieaugot vārdu krājumam tas mainīsies. Bez tam, ja vecāki strikti turēsies pie iepriekš savstarpēji saskaņotā plāna un paši nemiksēs vai nejauks valodas, bērnam būs vieglāk izprast vārdu nozīmi un piemeklēt atbilstošāko vārdu. Kā minēts pētījumos, bērnam nepieciešams vismaz 1/3 nomodā pavadītā laika saskarties ar dažādām valodām, lai veicinātu daudzvalodības attīstību."