Lieto uzturā zaļās zivis! Zaļo zivju ceļvedis
Saskaņā ar ANO datiem, vairāk kā ceturtā daļa pasaules zivju resursu tiek pārzvejoti. Katru dienu tīklos nonāk nepieaugušas zivis, kas nav paspējušas nārstot. Baltijas jūra nav izņēmums. Nereti izvēlētās zvejas metodes un apjomi neatbilst ilgtspējīgas zvejniecības principiem, tāpēc jūras iemītnieki bieži sapinas tīklos, kā arī iet bojā piezvejas rezultātā.
FOTO: Shutterstock.com
Lai atvieglotu izvēli tiem, kuri vēlas ikdienā lietot atbildīgi iegūtus zvejas produktus, Pasaules Dabas Fonds izdevis Zivju gidu. Lai norādītu vai jūras produktu ir ieteicams lietot uzturā, izmantotas trīs krāsas. Zaļā krāsa nozīmē „laba izvēle – izbaudi maltīti”, dzeltenā – „apdomā pirms izvēlies”, bet sarkanā – „labāk neizvēlies”.
Lasītākais
Ar zivju gidu var iepazīties arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā http://www.pdf.lv/uploads/dokumenti/Zivju_gids.pdf.
Piemēram, brētliņas, mencas, Baltijas plekstes jeb butes, reņģes ir laba izvēle – zivis nav pārzvejotas. Izvēloties zivis no zaļā saraksta, cilvēka ietekme uz vidi un jūru būs minimāla. Savukārt, zušus, jūraslīdakas un nereti arī lielās plēsīgās zivis, kā, piemēram, haizivis, uzturā nevajadzētu lietot, jo sugas ir apdraudētas un savvaļā tās tiek pārzvejotas.
UZKLIKŠĶINI UZ BILDES UN UZZINI, KURAS ZIVIS IZVĒLĒTIES GARDAI MALTĪTEI!
Ko ikviens var darīt Baltijas jūras zivju
labā?
Iegādājoties jūras produktus veikalā, tirgū vai restorānā,
pajautāt, kāda ir to izcelsme.
Aicināt veikalus savā produktu klāstā iekļaut vairāk sertificētus
jūras produktus un to izstrādājumus – tā pasargājot gan sevi, gan
dabu.
Gardu Baltijas plekstes jeb butes recepte
Butes fileju pārsmērē ar sviestu, pārbārsta ar timiānu, rīvētu
parmezāna sieru un sāli. Nomazgā ķiršu tomātus, pārlej ar eļļu un
pārkaisa ar sāli. Zivi (ar ādu uz leju) un tomātus liek uz
pergamenta un cep cepeškrāsnī 5 minūtes.
