Multiplās sklerozes pacienti palīdzību var saņemt arī stacionārā "Gaiļezers"
Stacionārā "Gaiļezers" darbu sācis multiplās sklerozes vienības ambulatorais kabinets, kur pacietnus konsultē neirologs un kvalificēta medmāsa, nodrošinot slimnieku aprūpi, kā arī pacientu un radinieku izglītošanu.
Mediķi izglītos multiplās sklerozes
radiniekus
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, stacionārā " Gaiļezers" darbu uzsācis multiplās sklerozes vienības ambulatorais kabinets, kur pacientus konsultē neirologs un kvalificēta medmāsa, nodrošinot slimnieku aprūpi, kā arī pacientu un radinieku izglītošanu.
Multiplās sklerozes vienība tika izveidota pagājušajā gadā un tās darbības mērķis ir nodrošināt multiplās sklerozes pacientiem pilna cikla aprūpi. Speciālistu komandā ietilpst neirologi, neiroradiologi, imunologi, neirooftalmologs, neirootolaringologs un psihologs.
Kā akcentē Rīgas Austrumu slimnīcas Vispārējās neiroloģijas nodaļas vadītājs Guntis Karelis, multiplās sklerozes gadījumā ļoti svarīga ir agrīna diagnostika: jo agrāk slimība atklāta, jo labāki ārstēšanas rezultāti - saglabājas darbspējas, reproduktīvās spējas, attālinās invaliditātes attīstība.
Multiplās sklerozes vienībā slimības diagnostikā tiek izmantotas mūsdienīgas diagnostiskās iespējas: magnētiskā rezonanse, neirofizioloģiski izmeklējumi un veiktas imunoloģiskas analīzes. Stacionāra "Gaiļezers" Vispārējās neiroloģijas nodaļā ir iespējams savlaicīgi un precīzi veikt ne tikai multiplās sklerozes diagnostiku, bet arī citu demielinizējošu slimību diferenciāldiagnostiku. Nepieciešamības gadījumā slimniekus konsultē arī specializētās ārzemju klīnikās. Pēc diagnozes noteikšanas Rīgas Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas speciālisti nodrošina katram pacientam individuāli izstrādātu ārstēšanas plānu un atbilstošu speciālistu uzraudzību.
Multiplās sklerozes vienības neirologu komanda regulāri pilnveido savas zināšanas piedaloties kongresos un apmācības kursos ārzemēs, veic zinātnisko un pētniecisko darbību. Līdz ar to slimniekiem ir iespējams saņemt jaunāko informāciju par slimības izpēti, jaunu medikamentu iespējām, kā arī piedalīties potenciāli jaunu medikamentu klīniskos pētījumos starptautisku pētījumu ietvaros.
Multiplā skleroze (izkaisītā skleroze) ir hroniska autoimūna slimība, kura bojā centrālo nervu sistēmu: galvas, muguras smadzenes un redzes nervus. Simptomi var būt viegli, piemēram, jušanas traucējumi ekstremitātēs vai izteikti - paralīze vai redzes traucējumi. Slimībai progresējot, attīstās arvien jauni bojājuma perēklīši. Slimības progresēšana, smagums un konkrēti simptomi ir neprognozējami un atšķiras katram indivīdam. Mūsdienas jaunas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes dod jaunu cerību cilvēkiem, kurus skārusi šī slimība.
Pirmie multiplās sklerozes simptomus visbiežāk tiek novēroti jauniem cilvēkiem - parasti 18 līdz 40 gadu vecumā. Sievietes slimo biežāk nekā vīrieši. Slimības gaita un forma ir ļoti individuāla. Var būt, ka slimība progresē lēni, ir viens paasinājums, un nākamais seko tikai pēc desmit gadiem, būtiski neietekmējot cilvēka darbspējas un mūža ilgumu. Taču biežāk paasinājumus novēro vienu reiz gada laikā, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Lielākā daļa cilvēku, kuri slimo ar multiplo sklerozi, iemācās tikt galā ar slimību un turpināt dzīvot atbilstošu produktīvu dzīvi.
Lai pierakstītos uz konsultāciju pie multiplās sklerozes vienības speciālistiem, jāzvana pa iepriekšējā pieraksta tālruni 67000610, e-pasts: msinfo@aslimnica.lv
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Rīgas Austrumu slimnīcas preses sekretāri Daci Kārkliņu.