Naktī uz 4. janvāri varēs vērot zvaigžņu lietu. Ko vēl šogad saredzēsim kosmosā? VIDEO
Naktī no 3. uz 4. janvāri Latvijas debesīs varēsim vērot zvaigžņu lietu. Bet tas nebūs vienīgais astronomiskais brīnums, ko varēsim šogad vērot acis pavēršot debesīs. Pie mums atlidos arī kāda varen spoža komēta, arī zvaigžņu lietu šogad varēsim vērot vēl pāris reižu.
Zvaigžņu lieti
Jaunā gada pašā sākumā gaidāms tā dēvētais zvaigžņu lietus, kas
īstenībā ir vecu komētu putekļu mākonis. Šoreiz ar lielu ātrumu
Zemes atmosfērā ietrieksies Kvadrantīdu meteoru plūsma un tās
maksimuma laikā – naktī no 3. uz 4. janvāri – varētu novērot līdz
pat 50 meteoriem stundā.
Zvaigznes turas pie debesīm stingri un nekur nekrīt, bet tas, ko
dēvējam par zvaigžņu lietu, ir sadeguši kosmiskie putekļi. Kad
Zemes trajektorija krustojas ar kādas komētas trajektoriju, tad
debess ķermeņa kosmiskie pārpalikumi ielido Zemes atmosfērā ļoti
lielā ātrumā. Lidojuma ātrums var būt pat vairāk nekā 200 000
kilometru stundā, un spožais uzliesmojums, kad putekļi sadeg, ir
labi saskatāms, kaut arī tas notiek apmēram 100 kilometru
augstumā.
Īsts zvaigžņu lietus ir tad, kad stundā novērojami vismaz 2000
meteoru, bet tas vienā gadsimtā notiek ļoti, ļoti reti. Vēl šogad
līdzīgu parādību varēs novērot 12. augusta un 14. decembra naktī.
Perseīdu meteoru plūsmas maksimums ir gaidāms 12. augustā, kad
varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt 14.
decembrī būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu
ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.
Spožās komētas
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2013. gada pavasarī un gada nogalē
varētu būt novērojamas arī divas spožākas komētas, taču precīzāk
par to novērošanas iespējām varēs spriest tikai neilgi pirms to
pietuvošanās Saulei.
Skaidri zināms, ka „Pan-STARRS” komēta Saulei maksimāli pietuvosies
2013. gada martā, bet „ISON” komēta Saulei maksimāli pietuvosies
2013. gada novembrī. Līdz ar to precīzāki dati par abu komētu
redzamību būs zināmi attiecīgi 2013.gada pavasarī un gada nogalē,
aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Astronomijas biedrības valdes
priekšsēdētājs Māris Krastiņš.
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Ilgmārs
Eglītis teic, ka „ISON” astronomi uzskata par pēdējo divu gadsimtu
visspožāko komētu un mums pat var paveikties to no novērot ar
neapbruņotu aci Saules gaismā.
Saules sistēmas planētas
2013. gads būs visai labvēlīgs arī Saules sistēmas spožāko planētu
novērojumiem. Visspožākā planēta Venēra būs novērojama vakaros no
maija līdz pat decembrim. Marsa redzamība sāksies jūlijā, un līdz
gada nogalei tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē.
Jupiters līdz maijam būs novērojams nakts pirmajā pusē un vakaros,
no augusta līdz oktobrim tas būs novērojams no rītiem un nakts
otrajā pusē, bet gada nogalē - no vakara stundām līdz pat
rītausmai. Saturns gada sākumā būs novērojams rīta stundās un nakts
otrajā pusē, pavasarī tas būs novērojams cauru nakti, bet rudenī -
vakaros un nakts pirmajā pusē.
2013. gads būs visai labvēlīgs arī Merkura novērojumiem, jo Saules
sistēmas mazākā planēta būs labi redzama vakaros februārī un maijā,
bet no rītiem to varēs novērot augustā un novembrī. Maija nogalē
uzreiz pēc saulrieta jāpievērš uzmanība Venērai, Jupiteram un
Merkuram, jo šajā laikā planētas atradīsies nelielā attālumā cita
no citas.
Mēness aptumsumi
Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris
Krastiņš saka, ka Zemes pavadoņa Mēness aptumsumi Latvijā nebūs
īpaši labi novērojami, bet Saules aptumsumi šogad pie mums
izpaliks. Šogad Latvijā būs novērojami tikai divi visai nenozīmīgi
Mēness aptumsumi. 25. aprīļa vakarā Latvijā būs novērojams daļējs
Mēness aptumsums, taču šim aptumsumam būs niecīga maksimālā fāze
(0,02), tādēļ tikai ar grūtībām varēs pamanīt, ka Mēness vienā malā
būs nedaudz satumsis tā disks. Savukārt 19. oktobra naktī Latvijā
būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums.
Kādas kosmiskās parādības varēsim vērot 2013. gadā? (LTV „Labrīt,
Latvija!”):
http://www.youtube.com/watch?v=8i64rOFF1JA
Avots: www.kasjauns.lv