3 gadu laikā cer likvidēt rindas uz bērnudārziem

Plāno 100 latu līdzfinansējumu par iešanu privātā bērnudārzā 

Jau patlaban atsevišķas pašvaldības, tostarp, piemēram, Rīgas un Liepājas, piedalās ar līdzfinansējumu bērnu nodrošināšanā ar bērnudārzu, ja bērnam nav vietas pašvaldības finansētā pirmsskolas iestādē, un viņš apmeklē privāto dārziņu. Rīgā līdzfinansējums ir 93 lati, Liepājā - nedaudz virs 70 latiem. Jau no šā gada 1.septembra iecerēts, ka līdz 100 latu līdzfinansējumu saņemtu ikvienā pašvaldībā dzīvojoši vecāki, ja viņiem nav vietas pašvaldības dārziņā. Kā šodien Saeimas komisijā norādīja VARAM pārstāvji Raivis Bremšmits un Andris Eglītis, patlaban vēl izstrādes stadijā atrodas Ministru kabineta noteikumi par valsts atbastu, lai mazinātu rindas uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm. Valsts atbalsts paredzēts bērniem vecumā no 1,5 - 4 gadiem, kas ir reģistrējušies rindā uzņemšanai pašvaldības dārziņā, bet izglītību iegūst privātajā dārziņā.

Rindā uz dārziņu gaida 8000 bērnu

Pēc VARAM datiem, patlaban tā sauktā aktuālā rinda, kurā uz bērnudārzu gaida bērni vecumā no 1,5 - 4 gadu vecumam, ir 8000 bērnu. VARAM pārstāvji gan atzina, ka pārmest pašvaldībām bezdarbību rindu mazināšanā nevar, jo pēdējos gados saistībā ar jaunu grupu izveidi, rinda jau ir samazinājusies par 3000 bērniem. Vēl nav skaidrības, kā praktiski un kādā apmērā notiks valsts atbalts sniegšana rindu mazināšanai, taču VARAM uzsver, ka bērnudārzā bērns socializējas un izglītojas, un par to ir vērts maksāt arī valstij. Vienlaikus ministrijas pārstāvji norādīja, ka aukles gan no valsts nevēlētos apmaksāt, jo nereti aukles bērnus tikai pieskata, vai pat viņa vecākiem tīra māju, un nekāda mazuļa izglītošana nenotiek.

Aukļu algošanai līdzfinansējumu pagaidām nesola

Vairāki atbildīgo dienestu pārstāvji atzina, ka vecākiem jābūt iespējai izvēlēties, kur viņi savu bērniņu vēlas izglītot - pašvaldības vai privātajā dārziņā, vai arī algot auklīti. Lielisks piemērs aukļu dienesta izveidošanai ir Liepājā. Šīs Kurzemes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova pastāstīja, ka sākotnēji tika izveidots pilotprojekts aukļu dienesta izveidei, jo Liepājā esot ļoti aktīvas jaunās māmiņas, kas nerimstoši gājušas uz domi ar bērniem rokās, pieprasot kādu aktīvāku rīcību. pašvaldība sākotnēji izstrādājusi nolikumu, kurā noteiktas visas auklei nepieciešamās prasmes. Kopā ar Liepājas Universitāti izstrādāta īsa apmācības programma, un aicinātas pieteikties par aukli strādāt vēlošās vemāmiņas, medmāsas, bērnudārzu audzinātājas, studentes. Apliecinot savas prasmes, auklītes reģistrētas pašvalddības aukļu dienestā, un visas piereģistrējušās kā pašnodarbinātās personas. Ar vecākiem, aukli un domi par sadarbību tiek slēgts trīspusējs līgums, ja vien aukles pakalpojumi tiek izmantoti ne mazāk kā 160 stundas mēnesī. Pašvaldības līdzfinansējums aukles algošanā ir ap 60 latiem. Kopumā šo pakalpojumu Liepājā izmantojot ap 20 ģimeņu, no kurām saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes.

Noklausoties L.Molčanovas stāstīto, Rīgas domes pārstāve gan atzīmēja, ka Rīgā pagaidām šādu dienestu izveidot ir praktiski neiespējami, jo šādu ģimeņu būtu vairāki tūkstoši un resursu trūkuma dēļ nevarētu veikt neādus kontroles mehānismus. rīgas pašvaldībai jau esot bijusi negatīva pieredze, kad savulaik tiem rīdziniekiem, kuri netika pašvaldības dārziņā, maksāja 50 latu pabalstu, lai palīdzētu aukles noalgošanai, taču bijuši ļoti daudz krāpniecisku gadījumu, tādēļ pagaidām galvaspilsētas dome par aukļu līdzfinansēšanu nedomā.

Tāpat komisijas sēdē izskanēja viedokļi, kura ministrija tad būtu atbildīga par normatīvo aktu izstrādi šāda dienesta izveidei, kas to kontrolētu, kādas būtu prasības auklītēm. Tika runāts par to, ka bērnam vecumā no 1,5 gada ir jāsaņem arī izglītība, ne tikai jābūt pabarotam un pieskatītam. Labklājības ministrija atzīmēja, ka līdz gada beigām būs noteikts regulējums, kas ir bērna pieskatīšana. Patlaban Saeimā atrodas Bērnu aizsardzības likums, kurā ietverts šis regulējums, un kuru parlamentam drīzumā būs jāvētī 2.lasījumā.