Tiesībsargs: Aprūpes centros garīgi slimos pārāk sazāļo

VSAC pārbaudēs konstatēts, ka liela daļa klientu saņem ievērojamas zāļu devas, bieži sastopama vienlaicīga daudzu medikamentu lietošana, turklāt, vairumā gadījumu alternatīvas aprūpes metodes tiek aizstātas ar medikamentiem. Klienti vienlaicīgi saņem vairākus medikamentus un augstās devās. Daudziem klientiem, kas saņem šādas medikamentu kombinācijas, tās nav atbilstošas viņiem noteikto traucējumu ārstēšanas vadlīnijām.

Tiesībsargs secina, ka vairumā gadījumos medikamenti tiek nozīmēti, lai kontrolētu VSAC klientu uzvedību. Šāda prakse liecina par ķīmiskās ierobežošanas pielietošanu. Tika konstatēts, ka vajadzību pēc ķīmiskiem ierobežošanas līdzekļiem varētu lielā mērā samazināt, ja VSAC varētu piedāvāt klientiem viņu vajadzībām atbilstošas nodarbības un aprūpi. Tas nozīmē, ka pašreiz VSAC klienti daudzos gadījumos saņem tik lielas zāļu devas un tiek izolēti tikai tāpēc, ka trūkst mērķtiecīgu nodarbību un pilnvērtīga rehabilitācijas procesa.

Ziņojumā norādīts, ka vairākiem klientiem, kas mēdz zāles nenorīt un noslēpt, medikamenti tiek "iemānīti" šķīdinātā veidā. Šāda prakse liecina, ka vairāki klienti saņem ārstniecību pret savu gribu, kas savukārt ir nelikumīgi. Tikai ar tiesas lēmumu var veikt ārstniecību bez personas piekrišanas un arī tikai psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

"Šobrīd sabiedrības attieksme pret jautājumiem, kas attiecas uz garīgo veselību, ir visai noraidoša, pat neērta. Nav noslēpums, ka personas ar attīstības traucējumiem un garīgām saslimšanām, liela daļa sabiedrības vispār vēlētos izolēt tā, lai nekad viņus neredzētu un par tiem neko nedzirdētu. Un tomēr šie cilvēki ir daļa no mūsu sabiedrības," uzskata tiesībsargs Juris Jansons. "Ir maldīgi uzskatīt, ka tie, kurus šobrīd šie jautājumi neskar, ir pasargāti no tiem pavisam. Statistika ir nepielūdzama – cilvēku skaits, kas saslimst ar garīgām slimībām, pieaug. Tāpat pieaug to bērnu skaits, kas piedzimst ar garīgās attīstības traucējumiem," piebilst tiesībsargs.

Ziņojumā norādītie secinājumi pamatā nav vērtējami saistībā ar VSAC strādājošo darbinieku darba kvalitāti vai efektivitāti, bet gan uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmas nepilnībām.

Tiesībsarga ziņojumā norādīti trūkumi ne tikai veselības aprūpes nodrošināšanā, bet arī par sadzīves apstākļiem, tiesību uz brīvību ierobežošanu, sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju. Ziņojums iesniegts Saeimā šā gada 15.februārī.

Arī iepriekšējos gados tiesībsargs bija konstatējis pārkāpumus VSAC un sniedzis rekomendācijas atbildīgajām institūcijām, bet tās netika izpildītas.

Tiesībsarga birojs ir veicis aptuveni 30 pārbaudes vizītes ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās aptverot visus Latvijas reģionus. Visas pārbaudes vizītes VSAC 2011. un 2012.gadā tika veiktas, piesaistot kompetentu psihiatru. Savukārt 2012.gada nogalē veiktajās pārbaudes vizītēs piedalījās arī ārvalstu eksperts psihiatrijas jomā Peturs Haukssons, kam ir plaša pieredze monitoringa vizītēs slēgta tipa iestādēs (bijušais Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai eksperts).

Personām ar attīstības un garīga rakstura traucējumiem no cilvēktiesību viedokļa daudz piemērotāki ir alternatīvie sociālās aprūpes pakalpojumi, piemēram, dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, grupu mājas un citi atbalsta pasākumi, nevis personas ieveidošana institūcijā – sociālajā aprūpes centrā.

Labklājības ministrijas statistika "Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011.gadā) liecina, uz 2011.gada 31.decembri institūcijās faktiski dzīvoja 13 035 cilvēki - 1956 bērni un 11 079 pieaugušie. No sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajām pilngadīgajām personām tikai 4 085 pieaugušie bija garīgi veseli. Pārējie 6 994 cilvēki bija ar attīstības traucējumiem vai garīgām saslimšanām (2 165 cilvēki ar garīgo atpalicību, 2 066 – ar šizofrēniju, 2 016 personas ar demenci, 747 klienti ar citu diagnozi).

Slimību profilakses un kontroles centra statistika par 2011.gadu liecina, ka ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem reģistra uzskaitē (pirmo reizi) uzņemto pacientu skaits 2011.gadā ir 6 908 cilvēki, savukārt reģistra uzskaitē esošo pacientu skaits ir 76 756 cilvēki jeb 3 759,30 uz katriem uz 100 000 Latvijas iedzīvotājiem.

Raksts tapis, izmantojot tiesibsargs.lv pieejamo informāciju.