Fakts: Visresnākie zēni sastopami Rīgas skolās

Ziņojumā minēts - lai arī pieaug bērnu īpatsvars ar aptaukošanos un lieko ķermeņa masu, vienlaikus gandrīz katrs desmitais bērns ir ar nepietiekamu ķermeņa masu.

Pasaules Veselības rganizācijas Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma Latvijā rezultāti 2010.gadā aktualizēja jautājumu par aptaukošanās problēmu pirmās klases skolēniem. Konstatēts, ka turpina palielināties to pirmklasnieku īpatsvars, kuriem ir aptaukošanās - salīdzinājumā ar 2008.gadu ir pieaugusi aptaukošanās izplatība pirmās klases meitenēm - 8,4% (2008.g. - 5,5%). Zēniem aptaukošanās īpatsvars ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem.

Aptaukošanās un liekās ķermeņa masas īpatsvars pieaug gan Rīgā, gan citās pilsētās, gan laukos dzīvojošiem pirmklasniekiem, savukārt pirmās klases skolēnu īpatsvars ar nepietiekamu ķermeņa masu divos gados ir nedaudz mazinājies Rīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošajiem, bet laukos dzīvojošajiem tas ir palicis gandrīz nemainīgs. Neraugoties uz šo nelielo samazinājumu, LM uzsver, ka gandrīz katrs desmitais bērns vēl joprojām ir ar nepietiekamu ķermeņa masu.

Dalījumā pēc skolas atrašanās vietas un skolēna dzimuma, lielākais liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars joprojām ir Rīgas skolu zēniem, tas ir, 14,9% Rīgas skolu zēnu ir liekā ķermeņa masa, 16,5% - aptaukošanās (2008.gadā liekā ķermeņa masa -15,2%, aptaukošanās -15,1%). Mazākais zēnu īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos ir lauku skolās. Savukārt straujākais zēnu īpatsvara ar aptaukošanos pieaugums vērojams citu pilsētu skolās. Nepietiekamas ķermeņa masas īpatsvara atšķirības zēniem Rīgā, lielajās, mazpilsētās un laukos ir nenozīmīgas. Lauku skolu zēnu īpatsvaram ar nepietiekamu svaru novēro tendenci palielināties. 

Galvenie cēloņi bērnu īpatsvara pieaugumam ar aptaukošanos un lieko ķermeņa masu ir saistīti ar to, ka daudziem bērniem ir neveselīgs uzturs, kā arī nepietiekama fiziska aktivitāte. Savukārt nepietiekamas ķermeņa masas cēlonis bērniem varētu būt saistīts ar ierobežotu pārtikas produktu pieejamību sociāli ekonomiskās situācijas dēļ, teikts ziņojumā.

LM norāda - īpaši svarīgi, lai skolās būtu pieejams pilnvērtīgs un veselīgs ēdiens. Tomēr nepietiekama ķermeņa masa ir cieši saistīta arī ar vāju fizisko sagatavotību. Skolēnu (11–13–15 gadu veci) īpatsvars, kuriem vispārējais fiziskās aktivitātes līmenis būtu uzskatāms par pietiekamu (vismaz piecas dienas nedēļā vismaz 60 min. dienā), ir 46,3%. Meiteņu īpatsvars, kurām ir pietiekoša fiziskā aktivitāte, ir vidēji par 14% mazāks nekā zēniem. 

2011.gadā Latvijas pašvaldībās bērniem un viņu ģimenēm notika 166 dažādi Veselības veicināšanas reģionālo koordinatoru organizēti pasākumi fiziskās aktivitātes veicināšanai, kuros piedalījās aptuveni 19 098 dalībnieki, un 58 dažādi pasākumi par veselīgu uzturu, kuros piedalījās aptuveni 6606 dalībnieki. 

Ministrija uzskata, ka nākotnē jāvērtē iespējas nodrošināt valsts vai pašvaldības pilnībā apmaksātu skolēnu ēdināšanu arī no 5.līdz 12.klasei, kā arī jāvērtē, kādas ir iespējas pieskaņot skolu piedāvāto pusdienu ēdienkarti bērnu vēlmēm. Tāpat nepieciešams veicināt bērniem iespējas fiziski aktīvi pavadīt brīvo laiku.