Pieaug zīdaiņu mirstība

Ministrija ziņojumā uzsver, ka zīdaiņu mirstības rādītājs ir viens no rādītājiem, kas raksturo mātes un bērna vispārējo veselības stāvokli, veselības aprūpi pirms un pēc dzemdībām, kā arī netieši - sociāli ekonomiskos apstākļus. Zīdaiņu mirstība 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieaugusi. Zīdaiņu mirstības galvenais cēlonis ir noteikti perinatālā perioda stāvokļi, piemēram, dzemdību trauma, intrauterīna hipoksija, iedzimta un aspirācijas pneimonija.

Iedzimtas anomālijas ir nāves cēlonis apmēram ceturtdaļai pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu. 2011.gadā šim rādītājam vērojama palielināšanās.

Trešais biežākais zīdaiņu nāves iemesls ir zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms.

Joprojām zīdaiņu nāves iemesls ir arī ārējie cēloņi, neraugoties uz to, ka tie ir ierobežojami vai pat novēršami. Ja salīdzina mirstību no ārējiem nāves cēloņiem pēc 2005.gada ar situāciju 2001.-2005.gadā, tad tā ir uzlabojusies, tomēr pēdējos gados netiek novērota stabila šī rādītāja samazināšanās tendence.

Zīdaiņa mirstības rādītājus var ietekmēt gan mātes, gan tēva attieksme pret grūtniecību, abu dzīvesveids un veselības stāvoklis, vecāku zināšanas par bērnu kopšanu un traumu profilaksi, gan pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem un attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāte.

Saglabājas augsta arī bērnu (ne vairs zīdaiņu) mirstība

2008. - 2011.gadā vērojama bērnu mirstības samazināšanās - no 73,2 uz 100 000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem 2008.gadā uz 59,9 2011.gadā (213 gadījumi), tomēr tā joprojām ir augsta, uzskata LM.

Bērniem, kas vecāki par 1 gadu, galvenais nāves cēlonis ir ārējās iedarbes sekas.

Biežākie ārējās iedarbes veidi, kā nāves cēlonis, ir transporta nelaimes gadījumi, noslīkšana, vardarbība, arī tīšs paškaitējums. Pozitīvi vērtējama tendence, ka bērnu skaits, kas miruši no ārējās iedarbes sekām, samazinās – gan vecuma grupā no 1 līdz 14 gadiem, gan vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem.