Katrai no Jums pa tulpju pušķim no mums!

Jau gadiem atsevišķi politiskie spēki 8.martu vēlas padarīt par "sarkano datumu" jeb oficiālu svētku dienu, kad uz darbu nav jāiet. Citi politiskie spēki asi tam iebilduši, minot dažādus argumentus. Un tomēr - neraugoties uz politiskajām spēlēm, lielākā daļa 8.martu svin un atzīmē. Nevienam nav noslēpums, ka šajā datumā oficiāli - neoficiāli arī darba vietās ir saīsinātā diena, kad jau pēc pusdienlaika tiek klāti galdi, vārīta kafija un arī atkorķēta kāda pudele dzirkstošā.

Šorīt jau kopš agra rīta darba pilnas rokas ir arī ziedu tirgotājiem. Arī citos veikalos šorīt manāma neierasta rosība - tiek pirkti saldumi, tortes un augļi. Šorīt vienā no lielveikalu tīkliem noklausījos pārdevēju sarunu par to, ka no vadības dots norādījums par cik tur to tūkstošu latu vēlamajiem ieņēmumiem. Un tas viss tikai par godu šim maģiskajam datumam - 8.martam.

Arī sabiedriskajā transportā šorīt jūtama cita noskaņa - cilvēki tādi apgarotāki, vīrieši ar rūpīgi iepakotiem ziediem, kas, acīmredzot, tiek slēpti no visai bargā sala. Sievietes saposušās. Pārīši, kurus manu ik rītu, šorīt smaida noslēpumaināk un acis dzirskstī izteiksmīgāk.

Nezinu, vai manas meitas - skolnieces arī savās skolās izjutīs šo svētku sajūtu, jo viņas augušas "citos laikos". Tagad atminos un pie sevis pasmaidu - kā mūsu klases zēni gatavojās meiteņu sveikšanai. Man joprojām mājās rokdarbu kastītē atrodas klases zēnu dāvināta virpota sēnīte zeķu lāpīšanai. Tā bija pat izgreznota, iedzedzinot ornamentu. Jā, šajos laikos jau zeķes vairs neviens nelāpa un skolā to nemāca, bet mums mājturības stundās bija jāmācās zeķi salāpīt un to protu jopropjām. Vēl no klases zēniem esmu saņēmusi grebtu koka karoti - tā gan vairs nav saglabājusies, jau sen kā nolietota. Arī mēs, meitenes, sveicām puišus Vīriešu dienā. Atminos, ka tamborējām adatu spilventiņus. Nezinu gan, vai kādam no bijušajiem klasesbiedriem vēl tāds saglabājies, bet darbs bija sarežģīts.

Tagad, kad veikalos viss pieejams, dāvanu atrašana nav problēma - ziedus izvēlies, kādus vēlies, saldumu piedāvājumā īsta klondaika. Bet, kad es biju maza un 8.martu atzīmēja patiešām grandiozi, ziediem šajā laikā izvēles nebija. Turklāt es dzīvoju mazpilsētā, kur bija vien daži entuziasti, kas mājās audzēja dažu šķirņu ziedus. Ja nepaguvi, paliki bešā. Mans tētis mani un mammu parasti 8.martā sveicināja ar pūpolu zariem un dažām dzeltenajām narcisītēm, kad vēl bijām gultā. Tā bija īpaša sajūta - es, maza meitene, bet vīrietis mani vēl pirms īstas pamošanās apsveic. Pēc tam nāca "citi laiki" un tā sajūta, kādu izjutu bērnībā, vairs nekad nav atgriezusies. Mūsu ģimenē 8.marts netiek īpaši svinēts. Mēs dodam priekšroku Mātes dienai, bet piekrītu, ka ne visas sievietes ir, būs un vēlas kļūt par mātēm, tādēļ šodiena ir īstais laiks, kad sumināt ikvienu daiļā dzimuma pārstāvi.

Lai Jums visām, mūsu dārgās lasītājas, šodien ir īpaša diena!