Par valsts naudu pārbaudīs 11 gadus vecu bērnu un 45 gadus vecu vīriešu - liepājnieku -sirds veselību

Sirds veselības monitorings kalpos arī kā socioloģisks pētījums

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, VM galvenais speciālists kardioloģijā profesors Andrejs Ērglis šodien preses konferencē uzsvēra, ka šīs pārbaudes kalpos arī kā sava veida socioloģisks pētījums, jo būs interesanti uzzināt, cik no Liepājā dzīvojošiem 855 bērniem 11 gadu vecumā, un 650 vīriešiem 45 gadu vecumā, atsauksies uzaicinājumam pārbaudīt savu sirds veselību. Tāpat varēšot uzzināt, cik no šīs vecuma kategorijas liepājniekiem, iespējams, ir izbraukuši no valsts. Liepāja kā pirmā šāda veida pārbaudēm izraudzīta pēc kardiologu ieteikuma, jo šajā pilsētā ir pietiekams skaits kardiologu, kas var būt iesaistīti projektā. Tāpat lielu atsaucību pārbaudēm izteikusi Liepājas dome.  

Liepājniekiem jāgaida uzaicinājuma vēstule

Minētās vecuma kategorijas liepājniekiem jāgaida uzaicinājuma vēstule, ar kuru būs jādodas pie sava ģimenes ārsta. Tad pacientam tiks veikti mērījumi un paņemtas asins analīzes. Pēc tam, kad izmeklējumu rezultāti būs gatavi, pacients otrreiz dosies pie ģimenes ārsta, kurš sniegs ieteikumus veselības stāvokļa uzlabošanai. Tie, kuriem ārsts atklās jau kādu riska faktoru, tiks sūtīti pie kardiologa. Arī vizīte pie "sirds daktera" būs bez maksas.  

Vīriešiem saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir lielāks risks

Vīriešiem ir daudz lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, nekā sievietēm, preses konferencē atzina veselības ministre Ingrīda Circene. Tomēr arī sievietēm zināmā vecumā šis risks pastāv. Saskaņā ar mediķu teikto, vīriešiem riska grupa ir 45 - 55 un 60 gadus veci stiprā dzimuma pārstāvji, bet sievietēm - 50-55 un 60 gadus vecām daiļā dzimuma pārstāves. Sirds veselības gadā ministrija kopā ar citām institūcijām iecerējusi virkni dažādu pasākumu, tostarp plānveida skrīningu arī šo riska grupu cilvēkiem, kā arī auditēt miršanas gadījumus, kuros kā diagnoze noteikta kāda no sirds un asinsvadu saslimšanām. Tāpat iecerēts valsts visos reģionos izveidot ap 30 kardiloģijas kabinetus, kuros strādātu māsas un varētu izmeklēt sirgstošos pacientus, par ministrijas iecerēm stāstīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa. Arī rudenī plānots rīkot kampaņu "Zini savu risku", aicinot 40-45 gadus vecus iedzīvotājus apzināt sirds un asinsvadu slimību riskus, apmeklējot pārbaudes.

Sirds veselībai papildus prasīs 4,1 miljonu latu

Vēl Ministru kabinets nav apstiprinājis VM izstrādāto plānošanas dokumentu sirds slimība riska samazināšanai, taču Circene informēja, ka tā īstenošanai papildus tiks prasīts finansējums 4,1 miljona lata apmērā. Tomēr liepājnieku sirds veselība tiks pārbaudīta par jau esošajiem finanšu līdzekļiem. Ministre uzsver, ka patlaban ieguldot 4 miljonus latu, iespējams, nākotnē valsts ietaupītu 5 miljonus latu, jo būtu mazāk saslimušo, mazāk invaliditāšu utt. Jau sen visi zina, ka profilakse nākotnē izmaksā daudz mazāk, nekā jau ielaistu slimību ārstēšana. 

Latvija uz Eiropas fona sirds slimību ziņā ir gandrīz vienādā līmenī

Lai gan Latvijā ap 50% mirst tieši no sirds un asinsvadu slimībām, tomēr uz Eiropas fona mēs izskatāmies gandrīz līdzīgi, atzina A.Ērglis. Austrālijā, kur klimats ir citāds un dzīve vieglāka, cilvēki patiešām dzīvi ilgāk, bet arī Latvijā situācija neesot tik traka, ja raugās uz visiem nāves gadījumu cēloņiem. Tiesa, Latvijas mediķu sapnis ir ar katru gadu paildzināt kopēju iedzīvotāju dzīvildzi.  

Galvenie sirds un asinsvadu slimību riska faktori ir augsts asinsspiediens, neveselīgi uztura paradumi, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids.