Ar ko atšķiras cukurs no saldinātājiem?
Par galvenajām un būtiskajām pazīmēm, ar ko atšķiras cukurs no saldinātājiem, atbild Dr. Andis Brēmanis.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Situācijā, kad mūsu dzīvesveids kļūst mazkustīgs un mūs apdraud lieki uzkrāto kilogramu radītās veselības problēmas, bet saldu gribās, jāsāk meklēt alternatīvas.
Lasītākais
FOTO: Dr. Andis Brēmanis.
Cukurs (saharoze) ir dabas produktos (augļos, ogās, dārzeņos) sastopams ogļhidrāts ar saldu garšu. Arī saldinātāji ir ar saldu garšu, tikai to salduma pakāpe salīdzinājumā ar cukuru ir stipri intensīvāka, piemēram, stēvijas saldinātājs ir 200-300 reizes saldāks par cukuru.
Viens grams cukura satur 4 kilokalorijas, bet saldinātāju kaloriskā vērtība ir ļoti tuvu nullei. Tādēļ, piemēram, situācijā, kad mūsu dzīvesveids kļūst mazkustīgs un mūs apdraud lieki uzkrāto kilogramu radītās veselības problēmas, bet saldu gribās, jāsāk meklēt alternatīvas. Cukuru var aizstāt ar tā saucamajiem saldinātājiem – vielām, kas ir ļoti saldas, bet kalorijas nesatur vai satur ļoti niecīgā daudzumā – piemēram, aspartāms, saharīns vai stēvija.
Cukuru var aizstāt ar tā saucamajiem saldinātājiem – vielām, kas ir ļoti saldas, bet kalorijas nesatur vai satur ļoti niecīgā daudzumā – piemēram, aspartāms, saharīns vai stēvija.
Saldinātājiem jau ir vairāk nekā 100 gadus ilga vēsture (saharīns tika atklāts 1879. gadā), un, pirms atļaušanas izmantot pārtikā, to ietekme tiek rūpīgi izpētīta, lai izslēgtu potenciāli nelabvēlīgu iedarbību uz kādu orgānu vai organismu kopumā. Tikai tad, ja to izmantošana ir droša, tiek dota atļauja to pielietošanai. Tātad ēdienos un dzērienos, kas pieejami mūsu veikalos, pielietoto saldinātāju izmantošana noteiktās devās ir atzīta par drošu un nekaitīgu. Tomēr jāatceras, ka jebkura produkta, arī saldinātāju saturoša, izmantošanā jāievēro mērenība.
