Latvijā jauniešu bezdarbs nav no augstākajiem ES

Kā atzīst viens no foruma dalībniekiem no Latvijas, Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas un uzņēmējdarbības students Pēteris Kloks (20 gadi), jaunieši ir viena no tām grupām, kas krīzes kontekstā "maksājuši visdārgāk".

Foruma dalībnieki norāda uz nesaskaņu starp darba tirgu un izglītības sistēmu; tā nenodrošina labas praktiskās zināšanas; jauniešiem trūkst atbalsta karjeras veidošanā; un tie netiek pietiekami iesaistīti politisku lēmumu pieņemšanā, portālu mammamuntetiem.lv informēja Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.

Lai uzlabotu situāciju, jaunieši rosina:

1) Palielināt finansējumu ERASMUS programmai, kas veicina praktiskas iemaņās starptautiskā vidē;

2) Popularizēt projekta EURES iespējas, kas izglīto par nodarbinātību ES mērogā;

3) Plaši informēt jaunatni par iespējām ES darba tirgū - stažēšanos, mentoru programmām u.c.

4) Veidot atbalsta shēmas (nodokļu atlaides, subsidētās algas), lai mazāk pieredzējušie jaunieši labāk iekļautos darba tirgū;

5) Uzlabot jauno biznesu atbalsta efektivitāti;

6) Palielināt finansējumu cīņai pret "izkrišanu" no izglītības sistēmas, kas vēlāk var draudēt ar bezdarbu;

7) Garantēt pilnu profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu visā ES;

8) Uzlabot statistikas apkopošanu bezdarba jomā;

9) Nodrošināt labu saikni starp darba tirgu un izglītības sistēmu, īpaši uzsverot pārkvalifikācijas atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem;

10) Veicināt jauniešu zināšanas par lēmumu pieņemšanas procesu un veidojot tos par aktīviem pilsoņiem u.tml.

"Ja iepriekšējā paaudze mūs ieveda neatkarīgā Latvijā, šai paaudzei jāuzņemas noķert Eiropu labklājības ziņā. Taču ja katrs trešais jaunietis spiests iet pēc pabalsta, nevis pilnveido savu karjeru - tas ir pietiekams risks, lai Eiropas panākšanu atliktu pat par desmitgadi," uzsver Latvijas pārstāvis forumā P.Kloks. 

Ar kaimiņvalstu jauniešiem secinājām, ka valdībai nav obligāti šiem cilvēkiem jānodrošina darbs, tomēr pavisam noteikti ir jāuzņemas atbildība par viņu konkurētspēju ilgtermiņā. Citādi katastrofālā emigrācija būs tikai pirmā no problēmām, ko aprakstīt ārzemju ekspertiem, uzsver 20 gadus vecais puisis no Latvijas.

Baltijas un Ziemeļvalstu jaunatnes forumu jau trešo gadu organizēja reģiona EP informācijas biroji, un tas notika Stokholmā, pagājušajā nedēļā. Pasākumā piedalījās 18-30 gadus veci jaunieši no studentu, biznesa un politiskajām jaunatnes organizācijām un citām NVO. Tie aktīvi piedalījās darba grupās, kā arī uzklausīja EP deputātu un citu politiķu viedokļus par bezdarba mazināšanas iespējām.