Atgriezties vai neatgriezties Latvijā? Ko saka ministrijas

Ieskatam - pēdējā diskusija mūsu portālā. To sāka kāda lasītāja, saņemot virkni padomu - aizmirst par atgriešanos Latvijā, jo šeit joprojām valdot liela nabadzība un bezdarbs. Tikai daži komentāri pie aizsāktās diskusijas bija par to, ka patiešām ir laiks atgriezties. Diskusiju varat lasīt šeit!

"Esmu liela lēmuma pieņemšanas priekšā un vēlētos dzirdēt Jūsu domas un iedrošinājumus vai gluži pretēji.

Pēdējos trīs gadus dzīvoju Lielbritānijā, ir dēls, gadu vecs, esmu šķīrusies un nevarētu teikt, ka dzīvojot Lielbritānijā, esmu laimīga, sirds velk uz mājām. Man tiek piedāvāts uzsākt darbu Latvijā, samaksa sanāk ap 240 latiem "uz rokas". Darbs katru darba dienu 8h, pa to laiku mana mamma pieskatīs manu dēlu, no samaksas viņa ir atteikusies (protams, cik būs man iespējams centīšos tomēr maksāt). Visvairāk mani uztrauc, vai ar šo naudu, ko saņemšu man pietiks, lai nodrošinātu sevi un dēlu, un dzīvošanu (man ir savs 1istabas dzīvoklis - īre nevienam nebūs jāmaksā). Nekādu uzkrājumu man īsti nav, jo jāaizbrauc gandrīz tuvāko dienu laikā. Šodien, noskatoties raidījumu "Nekā personīga", man atkal uznāca šaubas, vai es pieņemu pareizu lēmumu par atgriešanos dzimtenē.Zzinu, ka pirmās nedēļas būs ļoti smagas, jo no plašas mājas būs jāsāk dzīve mazā dzīvoklītī, sabiedriskais transports mūžīgi būs pilns, uz ielām būs dumīgi ļaudis utt. Varbūt kāds, kas ir atgriezies no Lielbritānijas uz dzīvi Latvijā var mani iedrošināt?," raksta portāla lasītāja.   

Atbild ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts:

"Tikai katrs cilvēks pats individuāli var pieņemt sev un savai ģimenei tik svarīgo lēmumu par to, vai un kad atgriezties Latvijā. Neviens politiķis nevarēs pateikt priekšā pareizo atbildi, jo, cik atšķirīgi ir aizbraukušo dzīves stāsti un motivācijas, tik dažādas arī būs atgriešanās iespējas. Vienas pareizās formulas vai risinājuma, ko varētu vispārināt uz visiem aizbraukušajiem, nav.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, vai par atgriešanos domā jaunā māmiņa, celtnieks vai biroja administratore, pirms tam ir reālistiski jāizvērtē savas iespējas darba tirgū, visi plusi un mīnusi, kas no šī lēmuma varētu izrietēt. 

Nevajadzētu paļauties uz to, ka "es atgriezīšos un gan jau darbs atradīsies, gan jau alga būs laba un gan jau valsts vai pašvaldība man palīdzēs ar pabalstiem". Lēmumam ir jābūt pragmatiskam un izsvērtam, ņemot vērā aktuālo situāciju Latvijas darba tirgū, savas prasmes un kvalifikācijas, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar sadzīvi, izglītības iespējām bērniem utt. Te palīdzību un nepieciešamo informāciju var palīdzēt iegūt Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī vietējās pašvaldības, ar kurām ieteicams sazināties vēl pirms atgriešanās. Turklāt daļu no nepieciešamajiem pakalpojumiem var iegūt arī elektroniski, neesot uz vietas Latvijā, bet, izmantojot www.latvija.lv e-pakalpojumus.

Lai arī vairākās nozarēs jau tagad ir kvalificētu speciālistu deficīts, kopējais reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir augsts un jaunizveidoto darbavietu skaits vēl nespēj to strauji samazināt. Arī algu pieaugums nav tik straujš, lai jau šodien mēs varētu konkurēt ar attīstītajām Rietumvalstīm, atzīst ministrs.

Skaidrs, ka iedzīvotāju atgriešanos Latvijā vispirms veicinās tieši ekonomiskās situācijas uzlabošanās un vispārējās labklājības pieaugums. Visas valdības atbildība un uzdevums ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus, kas palīdzētu attīstīties, kļūt produktīvākiem un ienesīgākiem mūsu uzņēmumiem un ekonomikai kopumā. Tas būs pamats gan jaunām darbavietām, gan algu pieaugumam. Šie jautājumi tiek risināti Nacionālajā attīstības plānā. Savukārt Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis un uzdevums ir nodrošināt koordinētu, viegli pieejamu, sasniedzamu un ērtu valsts institūciju atbalstu, informāciju un pakalpojumus tiem tautiešiem, kas domā vai ir jau izlēmuši atgriezties Latvijā," norāda D.Pavļuts.

Ko par atgriešanos vai palikšanu "trimdā" saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākais referents Kristaps Ziediņš:

"Katrai   situācijai  būtu  jārod  individuāls  risinājums,  taču,  plānojot atgriešanos Latvijā, katrā gadījumā vēlams noskaidrot un izvērtēt būtiskākās izmaksas (dzīvokļa izmaksas, bērna skološanas, aprūpes izmaksas u.c. izdevumus, kas atkarīgi arī no personas konkrētās dzīvesvietas) un vērtēt, vai ar paredzamajiem ienākumiem iespējams šīs izmaksas segt.

Situācija ekonomikā un darba tirgū, patēriņa cenas un citi nozīmīgi faktori var būt mainījušies kopš cilvēka izceļošanas dienas.

Tāpat būtu jāvērtē arī potenciālās darba vietas ilgtspēja un profesionālās izaugsmes perspektīvas, kas varētu nodrošināt arvien labākus dzīves apstākļus ilgākā laika periodā. Piemērota darba un dzīves apstākļu atrašanai nepieciešams veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības, jo piedāvāto vakanču skaits ar augstu atalgojumu šobrīd nav pietiekami liels.

Pirms atgriešanās vēlams arī iegūt informāciju par piekļuvi sociālās drošības, palīdzības un aprūpes pakalpojumiem gadījumā, ja cilvēkam tādi varētu būt nepieciešami," uzsver ministrijas pārstāvis.