Nepilna gada laikā naudu ĀM lūguši aizdot 60 ārzemēs dzīvojošie tautieši

Materiālā palīdzība ir tikusi sniegta arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri bija devušies uz ārvalstīm, lai atrastu tur darbu vai pārceltos uz dzīvi, taču, cerībām neīstenojoties, šīs personas nonāca ārkārtas situācijā, kad nepietika finanšu līdzekļu atpakaļceļam uz Latviju. Minētā kārtība neparedz līdzekļu piešķiršanu Latvijas valstspiederīgajiem jeb diasporas pārstāvjiem ar mērķi, lai veicinātu to atgriešanos Latvijā. Šī Ministru kabineta apstiprinātā kārtība paredz valsts garantētas materiālās palīdzības sniegšanu tikai ārkārtas situācijā nonākušai personai, kad nav pieejami citi finanšu līdzekļi, lai persona varētu atgriezties Latvijā, skaidroja ministrjā.

Kopumā kopš 2000.gada neto emigrācija no Latvijas, t.i., cik no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits pārsniedz atgriezušos skaitu, varētu būt lielāka par 200 000.

Kā rāda aptaujas un pētījumi, Latvijas iedzīvotāju emigrācija un atgriešanās ir nepārtraukts process. Turklāt nereti cilvēki pat vairākkārt atstāj Latviju un atkal atgriežas atpakaļ. Daži pētnieki šos procesus ir pētījuši padziļināti, īpaši profesors Mihails Hazans, kura veiktajos pētījumos ir atrodamas aplēses par Latvijas iedzīvotāju pārvietošanos. Šie dati balstās gan uz Centrālās statistikas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem par cilvēkiem, kas atstājuši Latviju, gan arī uz ārvalstu pārvalžu sniegtajiem skaitļiem par cilvēkiem, kas ir reģistrējušies attiecīgajā valstī. Kopumā kopš 2000.gada neto emigrācija no Latvijas, t.i., cik no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits pārsniedz atgriezušos skaitu, varētu būt lielāka par 200 000.

ĀM darbības virzieni diasporas jautājumos ir  apkopoti informatīvajā ziņojumā "Par ĀM sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadā". Nozīmīga loma atbalsta sniegšanā tautiešiem ārpus Latvijas robežām ir Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kas nodrošina konsulāro pakalpojumu sniegšanu - bērnu reģistrācija Latvijas pilsonībā, Latvijas pasu un personas apliecību noformēšana, un atbalstu vietējo latviešu organizāciju rīkotajiem pasākumiem, kā arī latviešu nedēļas nogales skolām. ĀM un vēstniecības regulāri sadarbojas ar diasporas organizācijām visā pasaulē. ĀM piedalās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma organizēšanā, lai veicinātu Latvijas izcelsmes uzņēmēju un profesionāļu sadarbību ar Latviju. Šogad tiek rīkota arī diasporas studiju vasaras skola, informē ministrija, lūgta portāla mammamuntetiem.lv lasītājiem atbildēt par pasākumiem, kas tiek veikti, lai veicinātu mūsu valstspiederīgo atgriešanos dzimtenē un viņu neatsvešināšanos no dzimtenes, no valodas.

Kā rāda aptaujas un pētījumi, Latvijas iedzīvotāju emigrācija un atgriešanās ir nepārtraukts process. Turklāt nereti cilvēki pat vairākkārt atstāj Latviju un atkal atgriežas atpakaļ.

Tāpat ĀM esot uzsākusi darbu pie komunikāciju platformas "Globālais latvietis" izveides, lai veicinātu komunikāciju ar diasporu un diasporas medijiem, un nodrošinātu diasporas pārstāvjus ar informāciju par iespējam atgriezties dzimtenē, atrast nodarbošanos, palīdzēt nokārtot formalitātes. Ministrija arī atzīmēja, ka kopīgi ar Ekonomikas ministriju tā ir iesaistīta Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošanā.

Uzziņai: saskaņā ar valdības noteikumiem - vienai personai, kas ārvalstīs nonākusi ārkārtas situācijā, piešķiramā summa nedrīkst pārsniegt 2000 latu. Nauda pēc tam ir jāatgriež.

Vēl par ministriju komentāriem saistībā ar tautiešu atgriešanos Latvijā lasiet šeit