Deputāte piedāvā ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā novirzīt skolēnu ēdināšanai
Saeimas deputāte Inita Bišofa no Reformu partijas piedāvā - lai nodrošinātu, ka visi bērni skolā ir paēduši, ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā novirzīt skolēnu ēdināšanai. Šādu ideju deputāte izteikusi Demogrāfisko lietu padomes sēdē.
Kā portāls mammamuntetiem.lv uzzināja Labklājības ministrijā (LM), sēdē debatēja par valsts finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī citiem demogrāfijas jautājumiem.
Šodien sēdē nolemts - līdz augusta beigām, kad notiks diskusijas par 2014.gada budžetu, ir jāizvērtē visas politikas iniciatīvas demogrāfijas jomā no nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas viedokļa.
Saeimas deputāte I.Bišofa sēdes dalībniekus iepazīstinājusi ar nabadzības ietekmi uz bērnu stāvokli valstī, informējot gan par konstatētajām problēmām bērnu ēdināšanas, izglītības un veselības jomā, gan arī piedāvājot risinājumus to novēršanai. Piemēram, lai nodrošinātu, ka visi bērni, skolā ir paēduši, piedāvā ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā novirzīt skolēnu ēdināšanai. Lai mazinātu bērnu traumatismu un izņemšanu no ģimenēm, rosina īstenot jauno vecāku un ģimeņu apmācības, attīstīt alternatīvos bērnu pieskatīšanas veidus, izveidot un attīstīt ģimenes asistenta funkcijas sociālā riska ģimenēm, u.c.
Savukārt LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Maksims Ivanovs informēja par patlaban pieejamo valsts atbalstu bērniem un tā finansējuma sadalījumu, prezentējot no nozaru ministrijām saņemto informāciju par to kompetencē esošiem jautājumiem. Piemēram, nodokļu atvieglojumiem, brīvpusdienām skolās, valsts atbalstu pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidācijai u.c.
Paši trūcīgākie cilvēki saņem 20% no kopējā sociālā atbalsta, savukārt turīgākie - 27%, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) valstu vidējiem rādītājiem
LM pārstāvis uzsvēra, ka ekonomiskās krīzes laikā izdevumi ģimenei un bērniem tika samazināti (pabalstu izmaksu ierobežojumi, ģimenes valsts pabalsta apmēra un izmaksas perioda samazināšana, atteikšanās no bērnu piedzimšanas pabalstu piemaksām). Tie daļēji tika kompensēti ar strauju izdevumu palielinājumu bezdarba un sociālās atstumtības samazināšanai.
Vienlaikus LM speciālists iepazīstināja arī ar Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem. Tie liecina, ka Latvijas sociālā atbalsta sistēma pārsvarā jeb 90% ir universāls atbalsts - neatkarīgi no pieprasītāja ienākumiem. Tā rezultātā paši trūcīgākie cilvēki saņem 20% no kopējā sociālā atbalsta, savukārt turīgākie - 27%, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) valstu vidējiem rādītājiem. ES lielākā atbalsta daļa tiek novirzīta tieši trūcīgākajiem cilvēkiem. Lai mazinātu nevienlīdzību, ir jāpārskata valsts sociālā atbalsta piešķiršanas nosacījumi, izvērtējot tā diferenciācijas iespējas.
Tāpat M.Ivanovs informēja par LM plānotajām politikas iniciatīvām 2014.gadam. To mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem. Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām.
LM ir svarīgi arī sekmēt ģimeņu ar bērniem finansiālo atbalstu, kā arī veicināt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Lai to īstenotu, 2014.gadā plānots pilnveidot vecāku un bērna kopšanas pabalstu sistēmu:
- paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru no 100 Ls līdz 140 Ls mēnesī, pagarināt tā izmaksas laiku līdz bērna 1,5 gada vecumam
- paaugstināt vecāku pabalsta minimālo apmēru no 100 Ls līdz 140 Ls mēnesī (atbilstu bērna kopšanas pabalsta (bāzes) apmēram), pagarināt tā izmaksu līdz bērna 1,5 gada vecumam.
Tāpat plānots, ja viens no bērna vecākiem bērna kopšanas laikā (vecumā līdz pusotram gadam) strādās, viņam paredzēts piešķirt bāzes pabalstu jeb bērna kopšanas pabalstu 140 Ls apmērā.
Vienlaikus demogrāfs Pēteris Zvidriņš ierosināja organizēt diskusiju, lai ekspertu lokā paraudzītos uz demogrāfijas jautājumiem plašāk, nevis tikai runājot par tiem no pabalstu viedokļa.
Demogrāfisko lietu padomes mērķis ir veicināt vienotas valsts demogrāfiskās politikas izveidi un īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Būtiskākie lēmumi, par ko vienojusies padome iepriekšējās sēdēs, ir sociālo iemaksu pensijas kapitālā dubultošana vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50% apmērā daudzbērnu ģimenēm un citi jautājumi.
Padomes sastāvā ir ekonomikas, labklājības, finanšu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, kultūras, tieslietu, veselības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, Saeimas komisiju deputāti, kā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Stratēģiskās analīzes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nevalstiskajām organizācijām:"Asociācija ģimene", Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība, "Nākotnes fonds" un "Latvijas Bērnu forums".