ES vislielākās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir varas jomā

Dzimumu līdztiesības indekss ir unikāls instruments, kas atbalsta uz faktiem balstītas politikas veidošanu un norāda, kur politiskās prioritātes būtu jāmaina, lai veicinātu dzimumu līdztiesīgas Eiropas veidošanu. Vidējais dzimumu līdztiesības indekss ES ir 54 (1 nozīmē, ka nav dzimumu līdztiesība un 100 dzimumu līdztiesība ir sasniegta pilnīga).

Latvijā tas ir zemāks nekā ES vidējais - 44,4, Igaunijā 50,0 un Lietuvā 43,6. Visaugstākais sieviešu un vīriešu līdztiesības indekss ir Ziemeļvalstīs - Zviedrijā (74,3), Somijā (73,4) un Dānijā (73,6), kā arī Nīderlandē (69,7) un Lielbritānijā (60,4). Zemākie - Rumānijā (35,3) un Bulgārijā (37).

Dzimumu līdztiesības indekss parāda vidējos rādītājus šādās dzimumu līdztiesības jomās: nodarbinātība, ienākumi, zināšanas, laiks, vara un veselība.

Ārpus indeksa tiek analizētas tādas jomas kā vardarbība un savstarpēji pārklājošas jomas kā nodarbinātības rādītāji dažādās sabiedrības grupās (piemēram, pirmspensijas vecumā).

ES līmenī vislielākās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir varas jomā, kur dzimumu līdztiesības rādītājs ir vien 38. Šī ir vienīgā joma, kur Latvijas rādītājs ir augstāks par ES vidējo - 38,6. (Igaunijai 27,5 un Lietuvai 32,1).

Otra joma ar visaugstākajām atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm ir laika joma. Šī ir joma, kurā tiek analizēti rādītāji par laiku, kas tiek veltīts bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpei, mājsaimniecības pienākumu veikšanai, brīvprātīgajam darbam un citām brīvā laika aktivitātēm. Vidējais dzimumu līdztiesības rādītājs šajā jomā ES ir 38,8. Latvijā - 35,2, Lietuvā - 24,1 un Igaunijā -51,4.

Veselības jomā Latvijai starp visām ES dalībvalstīm ir zemākais rādītājs - 77,1, kas būtiski atpaliek no ES vidējā - 90,1. Lietuvā šajā jomā rādītājs ir 84,9, bet Igaunijai 83,8. Veselības rādītājā tiek analizētas atšķirības sieviešu un vīriešu veselības stāvoklī un veselības aprūpes pieejamībai. Šajā rādītājā tiek analizētas iedzīvotāju dzimumu atšķirības ne tikai veselības pašvērtējumā, kurā Latvijas sievietes savu veselību vērtē zemāk nekā vīrieši, bet arī paredzamajā dzīves ilgumā, veselīgajos dzīves gados, medicīnisko un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā.