Karstums klāt. Cik litru ūdens dienā jāizdzer 30 grādos

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi uzsver, ka visbiežāk cilvēki cieš no karstuma ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un regulēt ķermeņa temperatūru. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25 - 30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka. 

Karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:

- Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;

- Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;

- Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;

- Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem; 

- Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;

- Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu). 

Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem - viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Raugieties, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā. Uzmaniet, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu", un bērns pārkarsis, var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu. 

Izvairieties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem. 

Karstā laikā speciālisti iesaka rīkoties šādi:

- Plānojiet savu dienu tā, lai jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un nestrādājiet, nesportojiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst.11 līdz plkst.15);

- Ja jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turieties vairāk ēnas pusē, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;

- Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Centieties nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju;

- Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām; 

- Lietojiet saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;

- Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli;

- Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst.17 - 8.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvaniet 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Uzmanību - kā ziemeļu tauta latvieši karstumā dzer par maz ūdeni!

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis portālam mammamuntetiem.lv atzina, ka mēs, kā ziemeļu tauta, karstumā dzeram par maz ūdeni.

Ūdens sastāda 70% cilvēka svara: plaušās ūdens ir 90%, asinīs - 84%, ādā - 80%, smadzenēs - 80%, muskuļos-  75%, kaulos - 20%. Bērnu organismā ūdens ir vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, un tas viņiem ir proporcionāli vairāk un biežāk jādzer.

Plus 15- 20 grādu temperatūrā sievietei vajag dienā aptuveni 2300 ml, bet vīrietim -  2800 ml ūdens, bet karstā laikā jādzer vairāk. Ja temperatūra ir 35 grādi, tad jādzer attiecīgi 3050 un 4300 ml, bet, ja tajā laikā vēl jāveic fiziska slodze, iespējams, ka vajag pat 5 vai 7 litrus šķidruma.

Tipiskais latvietis nepietiekami dzer, tādēļ ūdeni vienkārši neuzņem atbilstoši organisma nepieciešamībai. Vienkāršākais indikators ir, cik cilvēks izčurā. Ja urīna krāsa tumši dzeltena vai oranža, urīna ir maz, urinācija ir retāka kā 4 reizes dienā -  šķidruma dzerts par maz. Jau 1% šķidruma trūksme nosaka slāpes, 2%-  apetītes trūkumu un diskomfortu, 4%-  sliktu dūšu un darbspēju kritumu, 5% - koncentrēšanās grūtības, 6% - termoregulācijas problēmas, 10% -  muskuļu spazmas, delīriju, samaņas traucējumus, bet 11% ir dzīvībai bīstams šķidruma zudums.

Un tagad pats būtiskākais P.Apiņa ieskatā: alus nekompensē šķidruma trūkumu! Ne alus, ne enerģijas dzēriens, ne šņabis neder rehidratācijai (šķidruma balansa atjaunošanai) karstuma vai lielas slodzes gadījumā.

Šie dzērieni šķidrumu ievada šūnā, šūnā ir hiperosmolaritāte, veidojas šūnu tūska, ko vislabāk izjūtam nākamajā rītā kā galvas sāpes (smadzeņu šūnu tūsku).

Mūsdienu ražotājs un tirgotājs dažādām metodēm cīnās, lai vidējais patērētājs dzertu saldinātos dzērienus, alu un alkoholu, nevis ūdeni.

Lūdzu, Jāņos dzersim arī ūdeni! Karstumā nevajadzētu lietot cukurotos dzērienus, neatkarīgi, vai tie brūni vai caurspīdīgi. Limonāde, kam uzraksts "sports" nav sporta dzēriens. Sporta dzēriens, ko es iesaku visiem lietot palielinātas slodzes gadījumā, ir precīzi sabalansēts izotonisks monoogļhidrātu un sāls šķīdums, un to tiešām varētu lietot karsta laika un lielas slodzes apvienojumā, bet to var iegādāties sporta veikalos. Kaut enerģijas dzēriens ir sporta dzēriena brālēns, tas lielākoties karstā laikā slodzes gadījumā nav lietojams, par ko veiksmīgi pārliecinājās kāds pazīstams Rīgas politiķis, kas samaņu zaudēja skrējienā Rīgā, bet pamodās slimnīcā Berlīnē, atgādina P.Apinis.

Pieņemsim, ka tiešām gaisa temperatūra Jāņos būs tāda, kā to prognozē meteorologi, ka Jāņos nāksies sportot un fiziski strādāt, un alus tiešām Jāņos būs jādzer, es vēlētos aicināt izvēlēties alus un ūdens proporciju 1:1. Tātad trīs pudeles alus un viena 1.5 litru pudele maz mineralizēta minerālūdens, iesaka ārsts.

Kādu ūdeni izvēlēties?

Sākšu ar to, kādu ūdeni nevajadzētu izvēlēties. Karstā laikā fiziskas slodzes apstākļos nevajadzētu izvēlēties pārāk sāļu ūdeni, tieši tāpat nebūtu vēlams destilēts vai ļoti nemineralizēts ūdens. Svīstot, cilvēks izdala diezgan daudz sāļu.

Vajadzētu atturēties no burbuļūdens vai gāzēta ūdens. Tātad - labāk dzert negāzētu, tepat Latvijā no dziļurbuma akām ņemtu ūdeni.