IZM pagaidām neplāno rosināt izglītības ieguvi sākt agrākā vecumā

2012.gada 24.oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš saskaņā ar vienošanos ar toreizējo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli uzdeva IZM izstrādāt priekšlikumus agrākai vidējās izglītības ieguvei.

Pildot šo uzdevumu, ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Privāto pirmskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Latvijas Skolu psihologu asociācija", Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, biedrības "Latvijas vecāku kustība", Izglītības attīstības centra, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (2013.gada 17.maijā LIZDA publiski paziņoja par dalības pārtraukšanu darba grupā).

Šobrīd darba grupa ir noslēgusi savu darbu un rezultātu apkopojumu plānots iesniegt Valsts prezidenta kancelejā, lai, kā to paredz Valsts prezidenta izdotais rīkojums, tiktu nodrošināta iespējamo risinājumu apspriešana, portāls mammamuntetiem.lv uzzināja IZM.

Darba grupa apkopojusi informāciju par esošo situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs, apzinājusi normatīvos aktus, kuros nepieciešama tiesiskā regulējuma pilnveide, un izstrādājusi priekšlikumus par iespējām nodrošināt skolēniem agrāku vidējās izglītības ieguvi.

Tika apspriesti trīs iespējamie risinājumi. Pirmais no tiem piedāvā saglabāt esošo sistēmu, vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa un nemainot izglītības apguves ilgumu.

Otrajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi uzsākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju, atbilstoši vecāku izvēlei, to uzsākt arī gadu vēlāk. Darba grupā gan uzsvērts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve, nodrošinot visu nepieciešamo pamatizglītības programmas apguvei no sešu gadu vecuma, būtu atbalstāma un skatāma tikai kontekstā ar ministrijas uzsāktajām un plānotajām pārmaiņām izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei. Apspriestajos risinājumos uzsvērta arī profesionālās izglītības pievilcības stiprināšanas nozīmība.

Savukārt trešajā piedāvājumā rosināts kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8.klases.

Darba grupā secināts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve vien neatrisinās jautājumus par jauniešu konkurētspēju un iesaistīšanos darba tirgū, tāpēc izglītības nozarē uzsāktās un plānotās pārmaiņas nav iespējamas bez citu nozaru ministriju - Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - līdzdalības.

Šobrīd IZM neplāno veikt nekādas izmaiņas esošajos normatīvajos aktos  saistībā ar darba grupā izstrādātajiem iespējamajiem risinājumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, pamatizglītības ieguvi bērns uzsāk tajā kalendārajā gadā, kad viņam aprit 7 gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības, mācības var uzsākt arī vienu gadu agrāk vai vēlāk.