Obligātās veselības pārbaudes būs jāveic arī privāti strādājošām auklēm

Lai novērstu nevienlīdzīgas veselības prasības bērnu pieskatītāju vidū, valdība atbalstījusi Veselības ministrijas priekšlikumu noteikt, ka veselības pārbaudes ir jāveic arī bērnu auklēm, kas darbojas privāti, kā arī bērnu pieskatītājiem spēļu istabās un centros.

Līdz šim bija noteikts, ka obligātās pirmreizējās veselības pārbaudes un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic personas, kuru darbs (mācību prakse) ir tieši saistīta ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātas pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs, bērnu darba un atpūtas nometnēs.

Obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Speciāli noteikumi nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm ar mērķi pasargāt pakalpojumu saņēmējus no riska pakalpojumu sniegšanas vietās.

Noteikumi paredz, ka obligātās veselības pārbaudes iekļauj sevī vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu (rentgenoloģisko izmeklēšanu).

Personas medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas šādās jomās strādājošajiem: darbs kādā no pārtikas aprites posmiem (pavāri, viesmīļi, darbinieki cehos utt.); pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs, bērnu darba un atpūtas nometnēs, sociālās aprūpes institūcijās, ārstniecības iestādēs (arī sanatorijās), kā arī pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos.

Ģimenes ārsts izlemj, pie kādiem speciālistiem nosūtīt un kādi laboratoriskie izmeklējumi nodarbinātajam ir nepieciešami. Iepazīstoties ar veselības pārbaužu rezultātiem, ģimenes ārsts sniedz (vai nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.

Saņemot medicīnisko grāmatiņu, tās īpašnieks ar parakstu apliecina, ka viņš nekavējoties ziņos darba devējam un griezīsies pie ģimenes ārsta, ja parādīsies saslimšanas simptomi: caureja, vemšana, dzelte, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes kaklā, ādas izsitumi, ādas bojājumi atklātajās ķermeņa daļās (apdegumi, brūces, augoņi u.c.), strutaini izdalījumi no acīm, ausīm, deguna.

Personas medicīniskās grāmatiņas saņemšana nav valsts apmaksāts pakalpojums. Izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs. Par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nevienojas savādāk.

Veselības inspekcija uzrauga un kontrolē minēto noteikumu izpildi pakalpojumu sniegšanas vietās, izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, tostarp arī kontrolēs bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju atbilstību šo noteikumu prasībām, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē obligāto veselības pārbaužu veikšanu pārtikas un dzeramā ūdens aprites uzņēmumos.

Sabiedrības grupas, kuras noteikumu projekts varētu ietekmēt, izvirzot obligātās veselības pārbaudes prasības pakalpojuma sniedzējiem, ir:

- valsts un pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar bērna uzraudzību, kā arī pašvaldību izveidotie aukļu dienesti (skaitu nav iespējams noteikt, jo šobrīd aukļiem nav piemērota centralizēta reģistrācijas kārtība);

- komersanti u.c. juridiskās personas, kas sniedz pakalpojumu (skaitu nav iespējams noteikt, jo komersantiem Uzņēmumu reģistrā nav nepieciešams norādīt savu darbības veidu), t.sk., bērnu un  jauniešu attīstības centri, rotaļu centri tirdzniecības vietās, skolas mazuļiem u.c.;

- fiziskas personas, tostarp individuāls komersants, saimnieciskās darbības veicējs, pašnodarbinātais vai patentmaksas maksātājs, kas sniedz pakalpojumu, ieskaitot aukles.

Ministrija atzīmē, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bērnu skaits vecumā līdz 7 gadiem 2012.gadā bija 145 700, savukārt bērnu skaits PII 2011./2012.mācību gadā bija 91 000. Līdz ar to aptuveni 40% bērnu attiecīgajā vecumā varētu būt pakalpojuma sniegšanas mērķgrupa.

Statistikas dati par bērnu skaitu, kas šobrīd izmanto PII alternatīvus bērna  aprūpes un uzraudzības pakalpojumus, nav pieejami.

2014.gadā gan ir plānots izstrādāt jaunu noteikumu projektu, kas noteiks jaunu kārtību obligāto veselības pārbaužu veikšanai, kas saistīta ar risku citu cilvēku veselībai.