Ko darīt ar bērnu, ja vecāki nemaksā fonda naudu?

Tiesībsarga padomus par jauno regulējumu attiecībā uz mācību līdzekļu iegādi lūgušas 226 personas

Līdz šim Tiesībsarga birojā vērsušās 226 personas, lai saņemtu konsultāciju par jauno regulējumu attiecībā uz mācību līdzekļu iegādi vai informētu par iespējamiem bērna tiesību iegūt izglītību bez maksas pārkāpumiem. Septembrī saņemti 168 personu ziņojumi.

Lielākoties saņemti vispārīga rakstura jautājumi. Vecāki un skolēni vēlējušies zināt par savām tiesībām konkrētajā situācijā, kā pareizi rīkoties, vai izglītības iestādes rīcība ir tiesiska.

Sūdzības saņemtas par vairākām Rīgas un Latvijas reģionu izglītības iestādēm – skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. Saņemtās sūdzības risinātas individuāli, sazinoties ar mācību iestādi, atsevišķos gadījumos arī ar novadu Izglītības pārvaldēm vai pat vēršoties pie attiecīgās pašvaldības ar lūgumu izvērtēt iespēju piešķirt papildu finansējumu skolēnu nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem.

Vai jāpiedalās naudas vākšanā konkrētam mērķim (fondam) pēc vecāku  iniciatīvas?

Tiesībsargs skaidro - Kontinentālās Eiropas tiesību lokā visas tiesības tiek iedalītas publiskajās un privātajās  tiesībās. Būtiskākā publisko un privāto tiesību dalījuma atšķirība ir tā, ka katrā no tām  darbojas atšķirīgi tiesību principi. Privātajās tiesībās valda princips - "var darīt visu, kas nav aizliegts ar likumu", bet publiskajās tiesībās - princips "var darīt visu, ko likums tieši atļauj". 

Pašvaldības dibināta skola vai pirmsskolas izglītības iestāde ir publisko tiesību subjekts, bet vecāki - privāto. Tātad vecāki kā privāto tiesību subjekti drīkst darīt to, ko likums neaizliedz. Normatīvie akti neaizliedz privātpersonām pēc savas iniciatīvas vākt līdzekļus konkrētam  mērķim - klases fondam, dāvanām, ekskursijai, saldumu paciņām u.tml. Te gan jāņem vērā  divi aspekti: vecāku dalībai jābūt brīvprātīgai - daļa vecāku nav tiesīgi uzlikt citiem pienākumu piedalīties naudas vākšanā, kā arī bērnu nedrīkst sodīt par viņa vecāku darbību, bezdarbību vai paustajiem uzskatiem – labumi, kas iegūti privātās iniciatīvas rezultātā,  jāsaņem visiem bērniem vienlīdzīgi. 

Piemērs: Ja vecāki nolemj ik mēnesi iemaksāt konkrētu naudas summu klases fondā, labumi, 

kas iegādāti par šo naudu, jāsaņem visiem vienādi, arī tiem bērniem, kuru vecāki negribēja vai 

nevarēja atļauties samaksāt.

Kam jāpērk šķēres?

Pirmskolas izglītības iestāžu gadījumā lielākās neskaidrības ir ar individuālo mācību piederumu, kas jānodrošina vēcākiem, nošķiršanu no mācību līdzekļiem izglītības satura apgūšanai, kas jāpērk izglītības iestādei. Piemēram, šķēres pirmskolas izglītības iestādē var arī būt kā mācību līdzeklis - bērnam apgūstot griešanas iemaņas, nevis kā kancelejas prece (individuālais mācību piederums), kas jāpērk vecākam.

Skolu problēma - darba burtnīcas

Savukārt skolu gadījumā lielākā problēma ir par darba burtnīcu iegādi, ja tās netiek pirktas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Problēmas radušās tajos gadījumos, kad vecāki nākuši ar iniciatīvu iegādāties darba burtnīcas, bet daļa vecāku nav piekrituši tās iegādāties. Šajos gadījumos sniegts skaidrojums, ka tiem vecākiem, kuri ierosinājuši darba burtnīcu iegādi, tās jānodrošina arī tiem skolēniem, kuru vecāki nav piekrituši tās iegādāties.

Vairumā gadījumu netika konstatēti tiesību pārkāpumi. Daudzos gadījumos konstatētas skolas un vecāku komunikācijas problēmas – vecāki uztvēruši informāciju saasināti, skola informējusi vecākus ar bērnu starpniecību vai nav sniegusi izsmeļošu informāciju, kā rezultātā radušies pārpratumi, kas ar tiesībsarga iesaistīšanos novērsti.

Par vairākiem gadījumiem Tiesībsarga biroja pārstāvji vērsušies Izglītības kvalitātes valsts dienestā, lai izvērtētu skolas rīcību.

Kam jāmaksā par skolēnu ekskursiju?

Tieša regulējuma par ekskursiju finansēšanas kārtību, piemēram, kā tas ir par mācību līdzekļu finansēšanu, nav, norāda tiesībsargs. Pilnveidojot tiesisko regulējumu attiecībā uz mācību līdzekļu finansēšanu, par ekskursijām tika daudz diskutēts, taču pamatoti tika secināts, ka ekskursija nav mācību līdzeklis, bet mācību metode, tāpēc regulējumā, kas attiecas uz mācību līdzekļiem, tās nav pieminētas. 

Lai noskaidrotu, kam - vecākiem vai pašvaldībai - ir pienākums finansēt ekskursiju, vispirms ir jānoskaidro ekskursijas mērķis: mācību ekskursija vai izklaides ekskursija.

Saskaņā ar valsts standartu pamatizglītībā izglītojamam jāapgūst vairākas prasmes, ko iespējams apgūt, izmantojot tādu mācību metodi kā ekskursija, piemēram, jāprot raksturot  dabas ainavu ģeogrāfisko izvietojumu Latvijā, jāspēj tās atpazīt dabā (ģeogrāfija); jāzina tuvākās apkārtnes aizsargājamie dabas objekti (dabaszinības); dažādos informācijas avotos jāiegūst informācija par profesijām, kas saistītas ar ķīmiju, tai skaitā, apmeklējot ķīmiskās rūpnīcas, zinātniskās pētniecības laboratorijas (ķīmija); jāiegūst izpratne par profesijām, kurās nepieciešamas bioloģijas zināšanas.

Piedaloties mācību ekskursijās, piemēram, uz selekcijas staciju, botānisko dārzu, mikrobioloģijas institūtu, ārstniecības iestādi, zemnieku saimniecību vai fermu, vai tiekoties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, skolēni gūst praktiskas zināšanas. Standarts nosaka, ka izglītojamais ir iepazinis mākslas muzejus un izstāžu zāles, kultūrvēsturiskas vietas tuvākajā apkārtnē pilsētā un valstī (literatūra, vizuālā māksla) u.tml. Tātad valsts standarta pamatizglītībā īstenošanai ir jāizmanto tāda mācību metode kā mācību ekskursija un līdz ar to mācību ekskursija ir uzskatāma par izglītības procesa neatņemamu sastāvdaļu. 

Tiesībsargs skaidro - mācību ekskursiju finansēšana nav vecāku pienākums un izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt mācību ekskursiju finansēt vecākiem. 

Vecāki gan ir tiesīgi pēc savas brīvas gribas līdzfinansēt mācību ekskursiju, bet tiem skolēniem, kuru vecāki nevar vai negrib sniegt finansiālu atbalstu, ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas dalībai mācību ekskursijā. Tāda prakse, ka tie skolēni, kuru vecāki nevar vai negrib samaksāt par mācību ekskursiju, paliek skolā un mācās nav pieļaujama, jo visiem bērniem ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un iespējām iegūt izglītību.

Saskaņā ar tiesībsarga rīcībā esošo informāciju dažas pašvaldības jau ir ieplānojušas budžetā līdzekļus mācību ekskursijām, citas strādā pie līdzekļu plānošanas šim mērķim, katrā ziņā mācību ekskursijām naudu prasīt vecākiem skola nedrīkst, jo arī attiecībā uz ekskursijām jāievēro princips, ka skola kā publisko tiesību subjekts drīkst darīt tikai to, ko likums tieši  paredz. Savukārt vecāki kā privātpersonas drīkst darīt to, ko likums neaizliedz.

Likums neaizliedz vecākiem rīkot un finansēt ekskursijas, bet neparedz skolai tiesības prasīt naudu par 

ekskursijām.

Ja ekskursiju mācību programma neparedz, bet tā tiek organizēta pēc vecāku iniciatīvas, piemēram, uz ūdens atrakciju parku, vecāki ir tiesīgi ekskursiju finansēt no saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā ekskursiju vecāki finansē brīvprātīgi, bez skolas finansiāla atbalsta. Taču arī tādā gadījumā, ja tiek organizēta izklaides ekskursija, jārisina jautājums, kā nodrošināt to bērnu līdzdalību, kuri vēlas piedalīties, bet kuru vecāki nevar atļauties segt izmaksas, piemēram, sedzot dalības maksu no pārējo vecāku un skolas papildu finanšu līdzekļiem.