Kā skaistuma vārdā no sievietēm mēģina izkrāpt 850 latu

Informācija no portāla kasjauns.lv

Izvēlas piemērotu mūziku, cenšas sadraudzēties, divreiz notēlo labdari, un beigās iestāsta, ka neesmu taču nabadzīgāka par pensionārēm, tāpēc jāatver maks... Ak jā, un jāļauj savaņģot vēl 20 radinieces, draudzenes vai paziņas atvilināšanai uz salonu. Kā gan citādi, ja ne par psiholoģisku teroru lai nodēvē šādu kosmetoloģes darbību? „Ik dienu pie manis nāk četras klientes,” neslēpj jauna sieviete, kura kopā ar vairākām kolēģēm naski strādā pie kāda mazpazīstama kosmētikas zīmola izplatīšanas. 

Jauka dāvana no draudzenes 

Viss sākās ar negaidītu telefonzvanu sestdienas rītā, īsi pēc deviņiem. Mans mobilais tālrunis zvanītāja numuru neatpazīst, tomēr atbildu. Klausulē mani sveicina vīrieša balss. Uzreiz saka, ka numuru viņam iedevusi kāda man labi zināma persona (starp citu, populāra dziedātāja), un, ka viņš zvana no skaistumkopšanas salona vai tamlīdzīgas iestādes. Viņiem salonā patlaban esot akcija, un, pateicoties draudzenei, kura man uzdāvinājusi iespēju, es varot bez maksas saņemt ekskluzīvu skaistuma procedūru vai nu sejai, vai matiem. Tālāk sekoja informācija par produktiem, ar ko tiek veiktas procedūras. Jūtams, ka vīrietis šo tekstu man lasa priekšā no sagatavota materiāla. Ko es izvēlos – seju vai matus? Izvēlos procedūru sejai un saņemu piedāvājumu pierakstīties uz to jau pirmdien, vienpadsmitos no rīta. Dažas minūtes pēc tam, kad esam vienojušies, tālrunī vēl saņemu īsziņu par laiku un adresi Tērbatas/Lāčplēša ielas rajonā, kur man jābūt. Protams, esmu priecīga, jo kosmetologa apmeklējumu šomēnes biju plānojusi. Taču nu man ir iespēja pie tāda tikt pilnīgi par velti! Super! 

Salons, kas izskatās kā klīnika... 

Pirmdienas rītā atkal man zvana no nepazīstama numura. Klausulei otrā galā atskan sievietes balss, kas atgādina par pierakstu pie kosmetologa un pārvaicā, vai būšu. „Jā, būšu,” es atbildu, un man tiek vēl atgādināta adrese un tas, ka ieeja salonā ir no sētas puses. Arī piekodina, ka līdzi noteikti jāņem pase vai ID karte, lai apliecinātu, ka esmu tā pati persona, ko ekskluzīvajai bezmaksas vizītei pie speciālista ieteikusi mana draudzene. Tikai vēlāk secināšu, ka patiesībā pases obligātajai līdzņemšanai bija pavisam cits motīvs... 

Jūtams, ka vīrietis šo tekstu man lasa priekšā no sagatavota materiāla. Ko es izvēlos – seju vai matus?

Nu esmu klāt. Uzbraucu ar liftu piektajā stāvā. Skatos, ka šo galamērķi izvēlējušās vēl pāris dāmas. Vienai uz acīm saulesbrilles, un es nodomāju – re, kā viņa maskējas, lai, ejot pie kosmetologa nekrāsotām acīm, citi ļaudis uz ielas viņu neredzētu dabiskajā izskatā... 

Salona uzgaidāmajā telpā mani pārsteidz vesels lērums darbinieču – visas jaunas meičas, 20 – 25 gadus vecas. Dažas no tām tērpušās baltos uzsvārčos, telpā radot tādu kā klīnikas atmosfēru. „Ui, cik te viss nopietni,” nodomāju, un dodos pie administratora letes, kur viena no trim darbiniecēm lūdz uzrādīt manu pasi un uz izdrukātas lapas pieraksta manu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Personas koda otro daļu nepieraksta, un es atviegloti nopūšos, jo vienmēr cenšos izvairīties no uzņēmējiem, kas mēģina man to „izspiest”. Datu aizsardzība... 

Administratore man izsniedz zilas bahilas, ko aicina uzvilkt virs zābakiem, un norāda uz skapi, kur varu pakārt savas virsdrēbes. 

Nu jau uzgaidāmajā telpā sanākušas aptuveni desmit sievietes, no kurām viena arī pazīstama latviešu aktrise. Mani izbrīna šī salona popularitāte – kā gan tas nākas, ka vienā laikā tik daudz sieviešu uz vienu vietu sanākušas pie kosmetologa?! Manas pārdomas pārtrauc jauna sieviete baltā uzsvārcī, kas nosauc manu vārdu un aicina viņai sekot uz procedūru kabinetu. Eju līdzi. 

Telpa pavisam maziņa. Tajā ir kušete, mazs galdiņš un divi krēsli. Mani aicina apsēsties un iztincina, vai viegli bija atrast salona telpas, kāds man noskaņojums un, vai šodien ir darbs vai brīvdiena. Atbildu, ka patlaban esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un uz darbu doties nevajag, un no kosmetoloģes saņemu sajūsmas pilnu izsaucienu, cik gan brīnišķīgi, ka esmu mamma. Pārprasa, vai mazais bērns ir pirmais. Atbildu, ka otrais, un viņa pauž vēl lielāku sajūsmu. 

Kas gan kaiš dīdžejam? 

Tālāk seko informācija par kosmētiku, ar kādu tikšu lutināta. Ekoloģiska, bez tādām un šitādām sliktām vielām, Nāves jūras minerāli un melnie ikri (šis komponents tiek īpaši svarīgā balsī uzsvērts). Tad mani nedaudz iztincina par kosmētiku, ko lietoju ikdienā, un saņemu pamācību, ka jau pēc 25 gadu vecuma sievietēm vēlams izvēlēties konkrētu kosmētikas līniju sava skaistuma uzturēšanai un paildzināšanai. Vēl nenojaušu, ka kopš šā brīža termins „savam skaistumam” procedūras laikā tiks izteiksmīgi uzsvērts vēl vismaz septiņas, deviņas reizes... 

Tad man svinīgā tonī paziņo, ka kosmētisko līdzekļu komplekts, kas pietiks veselam gadam, maksā 850 latu, un klāt nāk arī īpašs aparāts, kas palīdz ievadīt sejas masku dziļāk ādā. Tas viss man tikšot nodemonstrēts procedūras laikā, par baltu velti. Man liek ieskatīties pie sienas pieliktajā spogulī, pavaicā, kādu atzīmi es patlaban liktu savam ādas stāvoklim, un apsola, ka rezultāts pēc manipulācijas man būs pārsteigums. 

Vēl nenojaušu, ka kopš šā brīža termins „savam skaistumam” procedūras laikā tiks izteiksmīgi uzsvērts vēl vismaz septiņas, deviņas reizes... 

Tad apguļos uz kušetes, izstiepju savas bahilās ieautās kājas, un gatavojos baudīt ilgi gaidīto sevis lutināšanu. Ilgi gaidīto, jo pļāpājot ar kosmetoloģi un klausoties viņas stāstītajā, šķiet, aizritējusi jau gandrīz pusstunda. Telpā skan uzmundrinoša, pieklusināta mūzika, un kosmetoloģe vēl tā kā drusciņ vainīgā balsī spriež, kas gan šodien noticis dīdžejam, ka neskan relaksējoša vai vismaz mierīgāka melodija. Tikai pēc vizītes es sapratīšu, ka, iespējams, šādu repertuāru kosmetoloģes piesauktais dīdžejs izvēlējies, lai es pārlieku neatslābinātos un būtu gatava procedūras laikā kontaktēties ar kosmetoloģi un uztvert viņas stāstāmo... 

Sajutos gandrīz kā nevīža... 

Procedūra kā procedūra. Vispirms attīra ādu, tad, maigām, patīkamām pirkstu kustībām, vienu pēc otra uz sejas uzklāj līdzekļus, tad pamasē ar aparātiņu, kura uzgalī vispirms iemirdzas zila, tad zaļa un beigās sārta gaismiņa. Protams, visu laiku tieku informēta par to, kas tiek darīts. Mani arī pabrīdina, ka vispirms apstrādās sejai vienu pusi, lai uzskatāmi varu novērtēt atšķirību. Paralēli izklāstam par procedūru un brīnumlīdzekļu apbrīnojamo efektivitāti tieku informēta par vēl dažādām lietām. Lai gan labprātāk būtu baudījusi procedūru klusumā un klusējot, uzzinu, ka kosmetoloģei ir divgadīgs krustdēliņš, kam tek siekaliņa, jo, izrādās, iesnu dēļ viņš sācis pastāvīgi elpot caur muti. Uzzinu arī par sievieti, kas nopirkusi salona piedāvāto kosmētikas līdzekļu komplektu un atvedusi arī savu māti, kura, pat neizmēģinot bezmaksas procedūru, uzreiz nopirkusi dārgo komplektu arī sev. Nodomāju, kas gan ar manu izskatu notiks, ja kosmētikai netērēju tik daudz līdzekļu... Jūtos mazliet vainīga sevis pašas priekšā. Gandrīz vai kā nevīža... 

Lai gan labprātāk būtu baudījusi procedūru klusumā un klusējot, uzzinu, ka kosmetoloģei ir divgadīgs krustdēliņš, kam tek siekaliņa

„Nu, nāciet skatīties!” manu sevis šaustīšanu mundrā balsī pārtrauc kosmetoloģe, rosinot celties augšā no kušetes un palūkoties spogulī. Eju. Redzu, ka sejai labā puse tagad smuki spīd, izskatās veselīgāka. „Re, arī loki zem acīm ir samazinājušies!” norāda kosmetoloģe, kas nu jau man gandrīz vai uzmetusies par draudzeni un pārgājusi uz neformālāku sarunas stilu. „Vai līdzekļa iedarbība jūs apmierina?” Saku, ka jā. 

Pirms apstrādāt sejai otru pusi, man būšot jāatbild uz dažiem jautājumiem. Mazliet nīgri noskaņota, piekrītu, jo labprātāk būtu gūlusies atpakaļ uz kušetes, iztiekot bez vizītes šīs daļas. Bet neko darīt – jāsamierinās taču, jo šī taču ir bezmaksas procedūra, un jāļauj laikam darbiniecei arī pienācīgi pareklamēt to nelaimīgo produktu... 

Draudzīgi "sarunā" ļaut maksāt pa daļām 

Man tiek uzdoti daži ne pārāk loģiski jautājumi par to, kā vērtēju kosmētiku un procedūru. Mazliet nejēdzīgi uzdotie jautājumi liekas tamdēļ, ka neredzu iemesla pateikt kaut statistikai vērtīgu atbildi, kas būtu izsmeļošāka par „patika” vai „nepatika”. Un tad pēdējais jautājums, kā ar āmuru pa pieri: „Uzskatāt, ka šī kosmētika jums ir vajadzīga vai nepieciešama?” Ko nu lai saku? Laikam atbildēju, ka nepieciešama, un, atķeksējusi manu atbildes variantu lapā, kosmetoloģe, skatoties acīs, uzdeva tiešu jautājumu: „Jūs to pirksit?” Atbildu, ka nē, ka man šāda summa – 850 latu nav pa kabatai. „Un cik jūs būtu gatava maksāt mēnesī? Varam arī nokārtot iespēju maksāt pa daļām – bezprocentu kredīts!” man piedāvā. Mirkli apdomājos un atbildu, ka vairāk par 50 latiem mēnesī maksāt nepiekristu.

Nu man vairs šaubu nav, tā ir psiholoģiska manis ietekmēšana! 

Arī šī atbilde tiek pierakstīta uz lapas, un mana kosmetoloģe zibenīgi aiztraucas „pie kolēģiem”, lai noskaidrotu, vai par tik mazu summu ir iespējams man palīdzēt tikt pie lieliskajiem kosmētikas līdzekļiem. Aptuveni pēc trim, piecām minūtēm, ar smaidu sejā, kosmetoloģe atgriežas un saka: „Pateicu administratorei, ka esiet man pazīstama, un man izdevās sarunāt par 70 latiem mēnesī. Uz gadu. Un klāt vēl dabūsiet bezmaksas vizīti pie ārsta, katru mēnesi! To man izdevās sarunāt tikai tāpēc, ka samānījos, ka esam pazīstamas. Gribu jums palīdzēt, jums tomēr divi bērniņi... Vai ņemsiet?” Skaidroju, ka tādus lēmumus nemēdzu tik īsā mirklī pieņemt, tāpēc rosinu pabeigt procedūru otrai sejas pusei, kuras laikā nosolos apdomāt piedāvājumu. Viņa piekrīt. Un jau kuro reizi piebilst, ka tas jau „manam skaistumam”, ka būšu „paraugs savām meitām”... 

Pat pensionāres to var atļauties... 

Atkal seko līdzekļu uzklāšana, iemasēšana un viss pārējais. Liekas, ka šoreiz gan nedaudz ātrākā tempā, nekā pirms tam. Man vēl pastāsta par pensionārēm, kas arī aktīvi pērk šo kosmētiku, maksādamas pa daļām. Un arī par kādu dāmu, smēķētāju, kas nopīpē paciņu dienā un mēnesī šim netikumam, kas turklāt bojā ādu, izšķiež lērumu naudas. Man, it kā, starp citu, pavaicā, vai arī nav kādi nepamatoti un neapdomāti tēriņi, kuru vietā naudu būtu lietderīgāk iztērēt, nopērkot labu kosmētiku? Šai brīdī manī iezogas smīns – re, kā mani motivē maksāt tos 70 latus mēnesī, borējot, ka pat pensionāres šo ekstru var atļauties un, ka man ir jāpārplāno tēriņi šīs kosmētikas labad! Nu man vairs šaubu nav, tā ir psiholoģiska manis ietekmēšana! Neliegšos, ka, par spīti bažām un nepatikai par to, ka apstrādā ne tikai manu seju, bet arī smadzenes, man pāris reižu iešāvās prātā doma – varbūt tik tiešām šos kosmētikas līdzekļus nopirkt... Labi jau it kā – gan patīkami smaržo, gan sastāvs ir OK, gan arī āda kļuvusi maiga un samtaina... 

Teātris? Samāna direktoru un dabū speciālu cenu! 

„Viss, esat gatava!” sapucējusi man arī sejas kreiso pusi, paziņo kosmetoloģe, aicinādama vēlreiz piesēst uz krēsla un neaizmirstot pārjautāt, ko izdomāju par skaistuma līdzekļu iegādāšanos? Skaidroju, ka tomēr ne. „Kāpēc?” pretī veras izbrīnītu acu pāris, kas manī uzmodina iekšā sēdošo velniņu. Jā, es pačakarēšu viņu! „Jo man ir jāaprunājas ar ģimeni, vai varam šādu ikmēneša maksājumu atļauties,” es nopietni atbildu. „Tad jūs varētu maksāt tos 50 latus mēnesī? Par tādu summu jūs tiešām, goda vārds, būtu gatava nopirkt šo kosmētiku?” Atbildu, ka jā. „Tiešām, tiešām? Es tad aizskriešu pie direktora un palūgšu viņam, vai ir šāda iespēja,” dedzīgi bilst kosmetoloģe un jau metas uz durvju pusi. Saprotot, ka tas viss ir teātris, es viņu piebremzēju, sacīdama, ka varbūt tomēr nevajag, ka negribu viņu apgrūtināt. Bet viņa paliek pie sava, aizskriešot. Savukārt es palieku krēslā ar rokās nu jau otrreiz iespiestiem bukletiem, kur ir kosmētikas līdzekļu slavinoši apraksti... \

Nograb rokturis, un pēc dažām minūtēm mana kosmetoloģe ir atpakaļ. Viņas acis staro priekā, it kā tikko būtu izcīnīta gadsimta uzvara. „Man izdevās! Arī direktoram pateicu, ka esam pazīstamas, un viņš piekrita, ka varat maksāt 50 latu mēnesī. Un arī ārsta apmeklējums par brīvu jums katru mēnesi nāks klāt bonusā! Tā ir vienreizēja iespēja!” viņa gavilē. „Kas tas par ārstu? Dermatologs?” vēlos precizēt. „Jā, pie viņa varēsit bez maksas nākt uz konsultācijām un uzzināt, kādu labumu ir sniegusi šīs kosmētikas lietošana!” kosmetoloģe laipni paskaidro, un, stiepdama pretī lapu, jau steidzina kārtot līzinga līguma noslēgšanu. Nu man arīdzan pielec, kamdēļ pa telefonu tiku brīdināta, lai obligāti paņemu līdzi pasi. Ir skaidrs arī, kāpēc pirms procedūras pase bija jāuzrāda administratorei – bez tās - kā pierādījumu savai identitātei, piemēram, uzrādot autovadītāja apliecību, - „smadzeņu skalošanas” kabinetā mani nemaz neaicinātu... Jo bez pases taču līzinga līgumu noslēgt nevar. 

Cenšas iegūt vēl 20 sieviešu kontaktus 

„Pag, pag, es tomēr pārdomāju. Tik nopietnus lēmumus tomēr nemēdzu tik īsā mirklī pieņemt,” gluži vai nosēdinu enerģisko sievieti krēslā. „Bet šāds piedāvājums jums ir tieši šoreiz, tikai tagad un tūlīt! Citas iespējas nebūs!” viņa jau izskatās izmisusi, tomēr ne mazāk uzstājīgā, pat pārmetošā tonī neatlaižas: „Un es taču aizskrēju pie direktora! Tagad palieku par muļķi!” Dziļi ievelku elpu un viņu mierinu: „Bet tas ir jūsu darbs...” Šie vārdi kosmetoloģi samulsina, un acumirklī dedzīgums viņas acīs apdziest. Viņa, nu jau ar normālu cilvēka skatienu, ielūkojas man acīs un nosaka: „Jā... Un melnos ikrus tomēr ne katra sieviete atļaujas...” Taču projām mani vēl nelaiž. Dod lapu, kurā aicina ierakstīt vārdus, uzvārdus un kontakttālruņus vēl kādiem cilvēkiem, kam es vēlētos uzdāvināt šādu bezmaksas procedūru. „Ja ierakstīsit 20 vārdus, saņemsit no manis vēl dāvaniņu!” viņa piedāvā.

Man nekādu dāvanu nevajag, gribas ātrāk tikt prom no šīs vietas, kur mani psiholoģiski mēģināja izdrāzt pusotras stundas garumā!

Man nekādu dāvanu nevajag, gribas ātrāk tikt prom no šīs vietas, kur mani psiholoģiski mēģināja izdrāzt pusotras stundas garumā! Un neesmu gatava ļaut čakarēt citus cilvēkus, ar viltu mēģinot viņiem notirgot neizsakāmas izcelsmes kosmētiku, kuras burciņas nerotā pat ne knapi atpazīstama ražotāja nosaukums. Atstāju tikai trīs kontaktpersonas, kurām, ja tās vēlas, esmu ar mieru sarūpēt bezmaksas procedūru, kas, neliegšos, bija visnotaļ patīkama. Bet iepriekš šos cilvēkus noteikti pabrīdināšu, ka ne uz kādu relaksāciju un prāta atpūtināšanu šajā iestādē var necerēt. Ir jābūt gatavam psiholoģiskam teroram, ka no tevis gandrīz ar varu centīsies izspiest naudu. Esi gatavs, ej, varbūt pat būs jautri, bet, ja neesi, labāk samaksā normālam kosmetologam un zini, ka procesu varēsi no sirds izbaudīt. Ne tikai fiziski, bet arī emocionāli.

Pēcgarša nepatīkama, nav arī cerētā gandarījuma par procedūru, lai gan āda izskatās mirdzoša. Laikam pie vainas tas, ka uz salonu devos, nezinot, ka tur gaidāma tik nekaunīga „purināšana”. Tomēr no salona izbrāzos kā uzvarētāja. Savus 50 latus mēnesī, ko centās izvilināt un beigās pat, šķiet, ar varu izspiest kosmetoloģe, labāk sakrāšu ceļojumam. 

Starp citu, pēc šī gadījuma, aprunājoties ar profesionālu skaistumkopšanas speciālisti, kuras viedoklim uzticos, uzzināju, ka pat pazīstama zīmola labākie, inovatīvākie ādas pretnovecošanas līdzekļi mēnesī izmaksās tikai 30 latu... 

Autore: Inta Mengiša,  www.kasjauns.lv