Vai atkal turpinās slēgt mazās dzemdību nodaļas?

Tomēr dzemdību skaits gan nebūs vienīgais kritērijs, rūpīgi vērtēti tiks arī perinatālās mirstības rādītāji, kas nereti ir augstāki tajās dzemdību nodaļās, kur dzemdību skaits ir mazāks.

Latvijā vajadzētu optimizēt dzemdību nodaļu skaitu, lai uzlabotu dzemdību kvalitāti un mātes un bērna drošību dzemdību laikā, uzskata Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga. Viņa Dienai pastāstīja, ka jau pirms pāris gadiem Pasaules Veselības organizācijas speciālisti norādījuši, ka nelielais dzemdību skaits atsevišķās dzemdību nodaļās ir Latvijas vājais punkts. Ja dzemdību nodaļā gada laikā dzimst mazāk par 500 mazuļiem, tas nopietni apdraudot dzemdību kvalitāti. "Kompetenci var noturēt tad, ja ir pietiekams gadījumu skaits. Ir vietas, kur katru dienu ir tikai vienas dzemdības, un, ja personāls papildus netrenējas vai netiek nepārtraukti apmācīts, bērna un mātes dzīvību apdraudošās situācijās viņš var apmulst. Tur, kur dzemdību ir daudz, personālam ir lielāka pieredze," sacīja Rezeberga. Viņa gan piekrīt, ka speciālistus var trenēt un apmācīt, bet tam nepieciešami papildu līdzekļi.

Savukārt argumentam, ka sievietes nepaspēs aizbraukt uz citu pilsētu, lai dzemdētu tur, Rezeberga nepiekrīt, norādot, ka no teritoriālā viedokļa Latvija ir maza un visus var paspēt transportēt.

Savukārt finansējumu dzemdību nodaļas saņem pēc veikto dzemdību skaita, tomēr tas nesedz patiesās pakalpojuma izmaksas. Līdz ar to, ja ir mazs dzemdību skaits, nepietiek arī līdzekļu, piemēram, jaunām tehnoloģijām. "Ir jārunā par 1000 dzemdībām gadā, lai būtu aprite, kompetents un pietiekami pieredzējis personāls un kaut kādi finanšu līdzekļi attīstībai. Tāpēc 500 dzemdību gadā vēl ir pats minimums," piebilda Rezeberga.

Kā risinājumu Rezeberga piedāvā samazināt dzemdību nodaļu skaitu. Viņa paskaidroja, ka varētu palikt perinatālās aprūpes centi, kas šobrīd atrodas Liepājā, Jēkabpilī, Rīgā un Valmierā, un pa vienai dzemdību nodaļai reģionā. Līdz ar to palikušajās nodaļās būtu lielāks dzemdību skaits, kompetentāks personāls un lielāki finanšu līdzekļi, lai attīstītu aparatūru. Savukārt argumentam, ka sievietes nepaspēs aizbraukt uz citu pilsētu, lai dzemdētu tur, Rezeberga nepiekrīt, norādot, ka no teritoriālā viedokļa Latvija ir maza un visus var paspēt transportēt. Tāpat arī šobrīd vairāk nekā 60% no visām dzemdībām notiek Rīgā.

Autore: Anna Bērziņa

Informācija no portāla www.diena.lv