Piedalies aptaujā par pāreju uz vasaras laiku - jā ai nē

Lai sniegtu Eiropas Komisijai mūsu valsts viedokli, EM aicina jebkuru Latvijas iedzīvotāju paust savu viedokli, piedaloties aptaujā. Privātpersonas aicinātas paust viedokli, vai atbalsti ik gadu pāriet uz vasaras laiku, kādas priekšrocības un trūkumus saskati, un vai šo praksi vajadzētu turpināt. Savukārt, komersantus, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus aicina detalizētāk norādīt, vai un kā pulksteņa griešana ietekmē viņu komercdarbību un nozares attīstību.

EM aicina iedzīvotājus paust savu viedokli līdz šā gada 20. martam, tiešsaistē aizpildot aptaujas anketu šeit:

https://docs.google.com/forms/d/1ulIgwbD6MoSs3kypmpQ5abOI7AEY0-LyDZWr8jMsIfU/viewform

Ministrija arī atgādina, ka vasaras laiks ir laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā, pulksteņus pagriežot vienu stundu priekšā joslas laikam. Visa zemeslode ir sadalīta 24 laika joslās.

Šobrīd vienotu praksi pārejā uz vasaras laiku un atpakaļ ES ietvaros nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, norāda EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Vēsturiski par pulksteņa griešanu

Taču pirmo reizi ideja par vasaras laiku radās 18. gadsimta beigās, kad 1784. gadā Bendžamins Frenklins, ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku”. Esejā izklāstītā ideja par pāreju uz vasaras laiku B.Frenklinam radās, kad nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu aptuveni sešos no rīta. Pamostoties B.Frenklins bija pārsteigts par spilgto gaismu, kas apgaismoja istabu, un viņam radās ideja par pāreju uz vasaras laiku. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, B.Frenklins izrēķināja, cik daudz līdzekļus Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, laikā no 20. marta līdz 20. septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas.

Kopš tā laika pagāja vesels gadsimts, kad 1907.gadā anglis Villiams Villetts atgādināja par pāreju uz vasaras laiku. V.Villetts ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm - katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm, un septembrī darīt tāpat, tikai griežot pulksteni atpakaļ. Gandrīz 10 gadu laikā šī ideja attīstījās, līdz 1916. gadā Anglijas Parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam.

Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz - I Pasaules kara sākumā - saka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Jau toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju. II Pasaules karā laikā Anglijā tika ieviests tā sauktais dubultais vasaras laiks, kas atšķīrās no Anglijas joslas laika (Griničas laika) pat par divām stundām. Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1980. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa pāreju uz vasaras laiku.