Ar likumu noteiks jaunu izvarošanas definīciju un kriminālsodu nepilngadīgo prostitūtu izmantotājiem

Komisijā trešajā lasījumā atbalstītie Krimināllikuma grozījumi paredz ieviest kriminālatbildību personām, kas izmantojušas nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumus. Par nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošanu tiek paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai arī naudas sods. Atbildība iestāsies par šādu apzinātu rīcību, proti, ja klients zinās, ka prostitūta ir nepilngadīga, norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Komisija ir pārskatījusi arī Krimināllikuma pantus, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību, tostarp paplašinot izvarošanas definīciju. Jaunā redakcija paredz, ka ar izvarošanu saprot arī dzimumaktu, izmantojot cietušā uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi. Šo pantu varēs piemērot, piemēram, gadījumos, kad priekšnieks, izmantojot savu autoritāti, piespiež padoto stāties dzimumsakaros,” uzsver A.Judins.

Likumprojektā iekļauti arī jauni panti „spaisa” maisījumu izplatības ierobežošanai. Krimināli būs sodāma pamudināšana lietot šīs vielas, piemēram, piedāvājot „pamēģināt”, kā arī šo vielu ievadīšana organismā pret personas gribu.

Maksimālais sods par pamudināšanu lietot jaunu psihoaktīvo vielu vai telpu nodošanu šīs vielas lietošanai būs brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Ja šīs darbības vērstas pret nepilngadīgo, psihiski slimu personu vai cilvēku, kas atradusies materiālā vai citā atkarībā no vainīgā, maksimālais sods būs brīvības atņemšana uz pieciem gadiem. Bargākas sankcijas iespējamas arī gadījumā, ja psihoaktīvajām vielām pievienotas vielas, kas pastiprina to iedarbību, vai arī to rezultātā iestājušās smagas sekas.

Savukārt, ja narkotikas dotas nepilngadīgai vai psihiski slimai personai, vai arī personai, kura ir materiāli atkarīga no vainīgā, maksimālais cietumsods plānots pieci gadi. 

Aktīvāk izmeklēs publiskus izteikumus par holokausta attaisnošanu

"Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem — Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Lai arī Drošības policija norāda, ka jau patlaban likums ļauj vērsties pret personām, kuras attaisno šo režīmu pastrādātos starptautiskos noziegumus, šāda norma nepārprotami jānostiprina arī likuma tekstā, konkretizējot esošo regulējumu. Vienlaikus sagaidām, ka valsts drošības iestādes rīkosies aktīvi, izmeklējot gadījumus, kad publiski tiek attaisnots holokausts, deportācijas, civiliedzīvotāju spīdzināšanas un slepkavības, kā arī militārs iebrukums Latvijas teritorijā,” skaidro A.Judins.

Vienlaikus A.Judins norāda, ka ar šiem likuma grozījumiem Latvija līdz ar vairākām citām Eiropas valstīm PSRS režīma noziedzīgo rīcību pielīdzinās nacistiskās Vācijas veiktajiem noziegumiem.

Jaunā likuma redakcija paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.

Par šādiem noziegumiem piemērojamais sods nemainās — brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Juridiskā komisija aicinās grozījumus Krimināllikumā iekļaut izskatīšanai Saeimas 15.maija sēdē, portāls mammamuntetiem.lv uzzināja Saeimas Preses dienestā.