Gandrīz 60% Latvijas vecāku atzīst: es peru savu bērnu

„Agrāk pēru, tagad to nožēloju” – šādu atbildi veiktajā aptaujā izvēlējušies 12% respondentu. Viens no kampaņas uzdevumiem ir mainīt – palielināt – tieši šo rādītāju. „Psihologi allaž uzsver, ka vardarbīga izturēšanās pret bērnu atstāj sekas gan bērna psihē, gan bērna un vecāku attiecībās. Taču tie vecāki, kas paši bērnībā ir pērti, bieži portālā „Mammamuntetiem.lv” raksta, ka tās ir muļķības. Par labiem cilvēkiem viņi izauguši tieši tāpēc, ka pērti, līdz ar to tagad laiku pa laikam ieper arī savus bērnus,” stāsta kampaņas „Necel roku!” iniciatore, portāla „Mammamuntetiem.lv” īpašniece Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Tas ir mīts, ka pēršana ir palīdzējusi izaugt par labu cilvēku. Sišana nekādā gadījumā nevar būt pieņemama bērnu disciplinēšanas metode.

„Tas ir mīts, ka pēršana ir palīdzējusi izaugt par labu cilvēku. Sišana nekādā gadījumā nevar būt pieņemama bērnu disciplinēšanas metode, lai arī kāds būtu to vecāku viedoklis, kuri paši bērnībā ir pērti,” uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.

Uz aptaujas jautājumu „Vai tu per savu bērnu?” atbildi „Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu” izvēlējušies 44% respondentu. Taču uzšaušana pa dupsi, raušana aiz auss vai bizes, bērna purināšana, kniebšana arī ir vardarbīgas bērnu audzināšanas metodes. 

„Būtu maldīgi uzskatīt, ka vardarbība pret bērnu ir bijusi tikai gadījumos, kad paliek zilumi, ir sasitumi un šāda rīcība atkārtojas bieži. Bērna psihi var ietekmēt jebkurš fizisks pāridarījums, arī tad, ja tas notiek „tikai dažreiz”. Jāatceras, ka fiziskai vardarbībai ir dažādas „sejas” un tās visas bērnam ir biedējošas,” saka L. Rieksta-Riekstiņa.  

Būtu maldīgi uzskatīt, ka vardarbība pret bērnu ir bijusi tikai gadījumos, kad paliek zilumi, ir sasitumi un šāda rīcība atkārtojas bieži. Bērna psihi var ietekmēt jebkurš fizisks pāridarījums.

Kampaņas mērķis ir nevis apelēt pie vecāku sirdsapziņas, ka izvēlējušies savu bērnu disciplinēt ar vardarbīgām metodēm, bet gan sniegt izglītojošu informāciju, atbildes un piedāvāt veidus, kā bērnu iespējams audzināt bez vardarbības. „Ja mammai vai tētim pašiem bērnībā uzšauts pa dupsi, tad brīdī, kad ir sarežģīta situācija ar savu bērnu, viņi nonāk strupceļā – vienīgais problēmas risināšanas veids, ko vecāki ir iemācījušies, ir sišana. Ir dzirdēts, ka sist nav labi, bet... kā tad problēmsituāciju risināt? Trūkst padoma,” skaidro I. Akmentiņa-Smildziņa. Tāpēc kampaņas „Necel roku!” ietvaros portālā „Mammamuntetiem.lv” publicēta rakstu sērija par bērnu audzināšanu bez pēršanas. Bērns sit mammai un tētim. Kādai jābūt vecāku reakcijai? Kādēļ vecāki per bērnus? „Ej kaktā!” – vai šis ir piemērots bērna sodīšanas veids par nepaklausību? Ar ko aizstāt mazuļa pēršanu? Konsultējoties ar speciālistiem, apskatīti minētie un citi temati.

Tāpat kampaņas „Necel roku!” ietvaros visu jūniju portālā „Mammamuntetiem.lv” ir iespēja bez maksas uzdot speciālistiem savu jautājumu un saņemt atbildi par bērnu disciplinēšanu bez pēršanas. Skati sadaļu Jautā speciālistam.

Informatīvu kampaņu pret bērnu pēršanu organizē ģimenes portāls www.mammamuntetiem.lv. Kā audzināt bērnu bez vardarbīgām metodēm, lasi sadaļā Bērns. Kampaņu atbalsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Papildu informācija:

Inga Akmentiņa-Smildziņa, „Mammamuntetiem.lv” vadītāja

Tālr.: 26466250

E-pasts: inga@mammam.lv