Cilvēki sašutuši: pārdodot personiskās mantas, arī jāmaksā nodokļi?

Jau ziņojām, ka Valsts ieņēmumu dienests aktīvi pārlapo sludinājumu sadaļas, lai kontrolētu tos, kuri izvieto sludinājumus, pārdodot preces, vai sniedzot pakalpojumus, bet nodokļus par to nemaksā – apzināti, vai neapzināti, tas nu katra paša ziņā. Cilvēkos radusies neizpratne – vai pārdodot savas personiskās mantas arī jāmaksā nodoklis valstij? Painteresējoties par šo jautājumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) noskaidrojam, ka par personisko mantu pārdošanu nodoklis jāmaksā nav, ja vien tas nenotiek regulāri (trīs un vairāk gadījumu taksācijas periodā), un lietas iegādātas, vai izgatavotas pārdošanai, nevis personiskai lietošanai. 

Pārdodot personiskās mantas, nodokļus nepiedzīs 

„Par personīgās mantas pārdošanu, ja tas notiek epizodiski, nodokļi valstij nebūs jāmaksā. Gadījumā, ja cilvēks nopērk kleitu, viņam tā neder, bet viņš to pārdod tālāk, nekāds nodoklis jāmaksā nav, bet ja šāda "pārdošana" notiek jau sistemātiski, piemēram trīs reizes taksācijas gada laikā, tad to jau sāk uzskatīt par saimniecisku darbību,” stāsta VID pārstāve Evita Teice Mamaja. 

Viss gan esot atkarīgs arī no gūtās peļņas, ja trīs reizes pārdosi savas vecās mēbeles, par to saņemot pārdesmit eiro, neviens nodokļus nepiedzīs, bet ja summa gada laikā sasniegs vairāk kā 14 tūkstošus eiro, no nodokļu maksāšanas neizvairīties. 

Attīstoties apģērba pārdošanas biznesam sociālajos tīklos, arī jāņem vērā – Ķīnā pirktās somiņas, ko šeit Latvijā, ar sociālo tīklu palīdzību par trīskāršu uzcenojumu centies pārdot tālāk, arī ir bizness, un agri vai vēlu VID sauks pie atbildības arī tos, kuri tikai pārdod, bet nodokļus nemaksā. 

„Ja regulāri tiek pirktas preces internetā, un pārdotas tālāk, tad tā ir uzskatāma par saimniecisko darbību, ar mērķi gūt peļņu. Šādos gadījumos cilvēkam ir iespēja reģistrēt savu saimniecisko darbību, izvēloties, kādu no nodokļu maksāšanas veidiem,” stāsta Teice Mamaja. 

Gadījumā, ja cilvēks nopērk kleitu, viņam tā neder, bet viņš to pārdod tālāk, nekāds nodoklis jāmaksā nav, bet ja šāda "pārdošana" notiek jau sistemātiski, piemēram trīs reizes taksācijas gada laikā, tad to jau sāk uzskatīt par saimniecisku darbību.

Taču Valsts ieņēmumu dienestā arī atzīst – „ Mēs nevaram turēt roku uz pulsa visiem iedzīvotājiem. Ja izdevumi ir, bet nekādi ienākumi neuzrādās, protams, rodas jautājumi. Ja cilvēks ir pretimnākošs, tad arī sodi par nodokļu nemaksāšanu tik bargi nebūs. Mēs vienkārši mēģinām meklēt zelta vidusceļu,” informē Teice Mamaja. 

Ja izīrē kādam savu dzīvokli, nodokļi būs jāmaksā gan 

Lielu uztraukumu cilvēkos radījis fakts, ka arī sava dzīvokļa izīrēšana ir saimnieciska darbība, par kuru nodokļi ir jāmaksā. Arī VID šādu faktu apstiprina. „Sava nekustamā īpašuma izīrēšana arī ir saimnieciska darbība. Būtiska atšķirība, vai cilvēkam pieder vairāki īpašumi, kuri tiek izīrēti, vai tikai viens, jo tad piemērojami dažādi atvieglojumi,” stāsta Mamaja. Dzīvokļu izīrētāji tiekot kontrolēti ne tikai caur sludinājumu portāliem, kontrole tiek veikta arī pēc zemes grāmatā pieejamajiem datiem. Taču Valsts ieņēmumu dienestā atzīst, ka vērojama pozitīva tendence – cilvēku skaits, kas reģistrējuši savu saimniecisko darbību pēdējā gada laikā ir audzis. 

Taču, izīrējot savu īpašumu, saimniecisko darbību var arī nereģistrēt, taču tas nenozīmē, ka nodokļi nebūs jāmaksā. Šādos gadījumos gan VID jāinformē piecu dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Saimnieciskās darbības ienākumu uzskaite būs jāveic tik un tā, un no gūtajiem ienākumiem par nekustamo īpašumu piemēros 10% likmi. 

Jautājot, kā cilvēks var zināt, ka viņam, vispār jāmaksā nodokļi, pārdodot savas mantas, izīrējot savu dzīvokli, Valsts ieņēmumu dienestā informē, ka visu informāciju iespējams uzzināt VID mājas lapā, taču ir saprotams, ja cilvēks par to neinteresējas, viņš nevar zināt, kas un kādos gadījumos ir jāmaksā, tāpēc VID sākumā nodokļu nemaksātājus informējot, tālāk jau tas atkarīgs no pašiem cilvēkiem – vai sadarbība būs pozitīva, vai tomēr nē. 

Arī avīžu sludinājumi zem kontroles 

Izradās VID kontrolē ne tikai sludinājumu portālos ievietotos sludinājumus, tāpat tiek uzraudzīti arī sludinājumi drukātā veidā. Īpašu uzmanību pievēršot reģionālo laikrakstu lapās ievietotajiem sludinājumiem, kur tādu nav mazums. Lai nu kā, ar preses izdevumu redaktoriem neesot izdevies izveidot sadarbību, taču VID regulāri saņemot citu fizisku personu sniegto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.   

Kopumā Valsts ieņēmumu dienestā 2014. gadā reģistrētas 16310 fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji. 

Avots: www.kasjauns.lv