Cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērniem ratiņos pieejamākās vietas Latgalē - vien dažas modernās būves

Veidojot mobilo aplikāciju „Mapeirons”, kas rudenī tiks nodota plašākam sabiedrības vērtējumam, Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” un biedrība „Babyroom” veikusi vērienīgu vides pieejamības apsekošanu Latgalē. Apsekojot reģionu, eksperti pārbaudījuši teju 2000 dažādu vides un infrastruktūras objektu, no kuriem tikai nedaudz vairāk kā 100 objekti ir pieejami cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērniem ratiņos. Savukārt neviens no apsekotajiem vides objektiem nav atzīts par pilnībā “draudzīgu” cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. 

Publicitātes foto.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Publicitātes foto.

Vides pieejamība Latgalē īpaši neatšķiras no Latvijas kopējās situācijas – lielākā daļa ēku un objektu nav pilnībā pieejami cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērniem ratiņos. “Tomēr, tāpat kā valstī kopumā, arī Latgalē vērojama tendence, ka, atjaunojot, labiekārtojot vai būvējot sabiedriskās ēkas un infrastruktūras objektus, uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta arī to pieejamībai. Kā lieliskus piemērus varu minēt Marka Rotko mākslas centru Daugavpilī, kā arī koncertzāli “Gors” un viesnīcu “Kolonna” Rēzeknē, kurā izveidots atsevišķs numuriņš cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī vairāki lielveikali un kafejnīcas izbūvējuši atbilstošas uzbrauktuves, ieejas durvis, labierīcības, kā arī mazuļu pārtinamās istabas,” stāsta Tālis Bērziņš, „Mapeirons” projekta koordinators.

 

Vairākas valsts nozīmes sabiedriskās ēkas Latgalē uzskatāmas par izciliem piemēriem, no kuriem varētu iedvesmoties arī galvaspilsētas un citu Latvijas pilsētu pašvaldību darbinieki, kā arī būvnieki un uzņēmēji. „“Gors” ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas jaunajiem vecākiem pasākuma laikā piedāvā bez maksas atstāt mazuli aukles uzraudzībā. Tāpat ir pieejama atsevišķa bērnistaba ar mazuļiem piemērotām rotaļlietām un pārtinamo istabu pašiem mazākajiem. Arī Marka Rotko mākslas centrā vides pieejamība gan vecākiem ar bērniem ratiņos, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir visaugstākajā līmenī,” atzīst biedrības „Babyroom” veidotāja Linda Pavļuta. 

Diemžēl joprojām lielākā daļa ēku un infrastruktūras objektu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un vecākiem ar bērniem ratiņos ir nepieejami un “nedraudzīgi”. “Izpratnes trūkums par cilvēku ratiņkrēslā pārvietošanās iespējām jo īpaši spilgti iezīmējas vietās, kur izbūvētas pārāk stāvas uzbrauktuves vai nefunkcionējoši pacēlāji.

Savukārt gadījumos, kad ēku īpašnieki un apsaimniekotāji nav padomājuši par vides pieejamības normu ievērošanu, palīdz līdzcilvēku atsaucība un iejūtība. „Lai arī vēl aizvien daudzas sabiedriskās ēkas Latgales reģionā ir grūti pieejamas, augstu vērtējama tieši latgaliešu izpalīdzība un plašā sirds, piemēram, laipns kolektīvs, kas atvēl telpu, kur pārtīt mazuli, vai kolēģis, kurš palīdz uznest bērnu ratiņus pa kāpnēm. Tas jaunajiem vecākiem dažkārt atvieglo dzīvi gandrīz tikpat daudz kā uzbrauktuve vai atsevišķa mazuļa pārtinamā telpa,” komentē trīs bērnu māmiņa Laura Bluša, biedrības „Babyroom” pārstāve.

 

Diemžēl joprojām lielākā daļa ēku un infrastruktūras objektu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un vecākiem ar bērniem ratiņos ir nepieejami un “nedraudzīgi”. “Izpratnes trūkums par cilvēku ratiņkrēslā pārvietošanās iespējām jo īpaši spilgti iezīmējas vietās, kur izbūvētas pārāk stāvas uzbrauktuves vai nefunkcionējoši pacēlāji. Tāpēc ierēdņus, uzņēmējus un būvniekus vides pieejamības jautājumos aicinām konsultēties ar speciālistiem, lai netiktu nelietderīgi izšķiesti ne finanšu līdzekļi, ne laiks,” komentē T. Bērziņš.

Reklāma
Reklāma

 

„Mapeirons” eksperti Latgalē pavadīja divas dienas, ar auto nomas un līzinga uzņēmuma “Sixt” automašīnām apsekojot sabiedriskas vietas un infrastruktūras objektus deviņās reģiona pilsētās – Jēkabpilī, Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos, Rēzeknē, Varakļānos, Viļānos, Līvānos un Aglonā, kā arī citās apdzīvotās vietās. Līdzās tādiem kritērijiem kā sabiedrisko ēku uzbrauktuvju stāvums un ieejas durvju platums, „Apeirona” un „Babyroom” pārstāvji vērtēja arī citus būtiskus kritērijus, kas ietekmē gan invalīdu, gan jauno vecāku dzīvi, piemēram, labierīcību, kā arī liftu un elektrisko pacēlāju pieejamību. 

 

Būtiski, ka pēdējos gados cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem arvien ērtāka kļuvusi arī pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Kā viens no labās prakses piemēriem vides pieejamības jomā Latvijā ir dzelzceļa stacijas, kas ne vien pielāgotas cilvēku ar invaliditāti un vecākiem ar bērniem ratiņos vajadzībām, bet, līdzīgi kā tas ir citās lielākajās Eiropas pilsētās, arī nodrošina vairākus atbalsta pakalpojumus. “Piemēram, VAS „Latvijas dzelzceļš” un pasažieru pārvadātājs “Ecolines” nodrošina mobilo pacēlāju, ja cilvēks ir ziņojis par tāda nepieciešamību,” norāda T. Bērziņš.  

 

Turpinot vides apsekošanu Latvijas reģionos, jūlija sākumā Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” un „Babyroom” pārstāvji apmeklēs Zemgali. Plānots, ka pirmā vides pieejamības mobilā aplikācija Latvijā „Mapeirons” sabiedrības vērtējumam tiks nodota vasaras beigās, apkopojot tās vietas, kuras praktiski ir pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Mobilā aplikācija būs pieejama latviešu, angļu, krievu, spāņu un kataloniešu valodās gan Android, gan iOS lietotājiem. Vides pieejamības apsekošana visā Latvijā tiek veikta ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, uzņēmumu “Rimi Latvia” un “Sixt” atbalstu.