Murgs ir beidzies. Inesei bāriņtiesa ir atdevusi atņemtās meitas

Pirmdien, 14. jūlijā, Inese izņēma meitiņas no krīzes centra. Otrdien no rīta viņas visas pēc piespiedu atšķiršanas posās pavadīt dienu pie jūras – atpūsties un nomierināties pēc pusotru mēnešu ilgušā murga, kā to nodēvēja māmiņa Inese. 

Bāriņtiesa mātei pārmet pat pārāk lielas rūpes par bērniem 

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Rīgas bāriņtiesa 30. maijā Inesei Gertmanei atņēma trīs un septiņus gadus vecās meitas. Tas notika pēc tam, kad Ineses mamma Margarita no Balviem uzrakstīja sūdzību gan bāriņtiesai, gan policijai, ka viņas znots izturas slikti pret savām meitām – ģimenē notiekot bieži strīdi un meitas tiekot pat iekaustītas. Bāriņtiesa neņēma vērā, ka jau labu laiku meitenīšu tēvs nedzīvoja kopā ar ģimeni un vecmāmiņas sūdzība bija safabricēta, viņas nepatikā pret kādreizējo znotu. 

Lai arī Ineses kaimiņi stāstīja, ka viņi nepazīstot otru tik labu māmiņu kā Inesi, un pati vecmāmiņa Margarita uzrakstīto nožēloja, bāriņtiesa meitiņas no krīzes centra mātei nesteidzās atdot un vilcinājās līdz pēdējam brīdim. Pēc likuma pēdējais brīdis, kad bāriņtiesai vajadzēja izlemt par Gertmanes ģimenes likteni, bija 14. jūlijs. Tad arī notika bāriņtiesas sēde, kurā nolēma atdot meitas. Pirmdien Inese uzreiz devās uz krīzes centru, kur arī paņēma meitas un aizveda atpakaļ uz mājām. Pati Inese nu stāsta par absurdu, ko izdzirdējusi no bāriņtiesas pārstāvju puses – ja iepriekš viņai tika pārmests, ka viņa pietiekoši nerūpējas par meitām, tad tagad, kad konstatēts, ka tā nav patiesība, viņai pat dzirdējusi, ka viņa pārāk daudz lolojusi savas meitas un tas nemaz neesot labi! 

Tas bija nenormāls murgs 

Otrdien, 15. jūlijā, Kasjauns.lv sazvanīja Inesi. Fonā skanēja meitenīšu priecīgie izsaucieni, bet māmiņa nevarēja valdīt aizkustinājuma un atvieglojuma asaras. Par pārdzīvoto Inese Kasjauns.lv stāsta: 

„Tas nebija normāli, tas bija murgs! Pusotru mēnesi – no 30. maija līdz 14. jūlijam – meitenītes dzīvoja krīzes centrā. Viņas jau daudz ko nesaprata, es viņām teicu, ka tā ir bērnu nometne. Tas ir vārdiem neizsakāmi, tas bija tāpat kā pazaudēt bērnus! Nemāku izstāstīt pārdzīvoto… ar prātu jau saproti, ka viņi ir dzīvi, bet viņu nav. Sāpe bija katru dienu, staigāju nolaistām acīm. 

Bāriņtiesa, protams, savu vainu neatzīst, - visu esot darījusi pareizi. Es uz kara takas ar viņiem nestājos, ka tik atdotu bērnus… Tagad piespiedu kārtā jāiet pie psihologa, visam piekritu. It kā bāriņtiesai būtu jāsaka paldies, ka atdeva meitas, bet līdz šādai situācijai vispār nevajadzēja nonākt.” 

Krīzes centrā Inesei esot teikuši, ka viņas meitas uz pārējo fona esot spilgti izcēlušās. Varēja redzēt, ka viņas ir bijušas aprūpētas un labi audzinātas, nav nākušas no nelabvēlīgas ģimenes. Inese pat no kāda bāriņtiesas pārstāvja esot dzirdējusi, ka viņa esot pārāk daudz rūpējusies un lutinājusi savas meitas, un tas esot slikti. Tā nu māmiņai šajā pusotrā mēnesī esot bijis jāuzklausa visneiedomājamākie apvainojumi – sākot ar to, ka viņa nerūpējas par savām meitām un beidzot ar to, ka viņa par tām rūpējas pārāk labi. 

Māmiņa Inese: „Piedot varu, bet aizmirst gan ne” 

Tagad Inese ir salabusi ar māti Margaritu, kura bija uzrakstījusi nepatieso sūdzību. Vecmāmiņa šai laikā arī bija krīzes centrā pie mazmeitiņām un viņām aizvedusi pašas lasītās ogas. 

„Tā jau ir mana mamma. Sākumā jau bija lieli pārdzīvojumi un dusmas. Bet ne jau naidu turēt, jāspēj piedot. Piedot varu, bet aizmirst gan ne,” saka Inese. 

Jautāta, vai Inese spētu piedot arī bāriņtiesai, viņa strikti nosaka: „Nē, viennozīmīgi nevarēšu! Mana advokāte iesaka tiesāties ar bāriņtiesu, vēl jo vairāk tādēļ, ka es neesmu vienīgā māmiņa, kura nonākusi šāda situācija.” 

Avots: www.kasjauns.lv