No 1.septembra brīvpusdienas būs arī trešklasniekiem, bet par 4.klasēm - risinājums vēl jāmeklē

No šī gada 1.septembra brīvpusdienas ir paredzētas arī 3.klasei, savukārt nākamgad ir jārod iespēja tās nodrošināt arī 4.klasei. To jau šobrīd paredz Ģimenes valsts pamatnostādnēs 2014. – 2017.gadam.

Pašvaldības brīvpusdienas nodrošina trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kā arī sniedz atbalstu daudzbērnu ģimenēm.

Turpmākā atbalsta iespējas ģimenēm ar bērniem, kā arī jautājumi, kas saistīti ar bērnu ārpusģimenes aprūpi, bija galvenais diskusiju temats šonedēļ notikušajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē, ko vadīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Sēdē piedalījās labklājības ministrs Uldis Augulis, finanšu ministrs Andris Vilks, ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, Saeimas deputāti, zinātnieki u.c.

Klātesošie sēdes laikā izskatīja virkni padomes locekļu priekšlikumu par iespējamiem pasākumiem demogrāfijas un dzimstības sekmēšanai. Kā uzsvēra U.Augulis, vairāki no priekšlikumiem jau ir īstenoti vai ir uzsākts darbs pie to ieviešanas. Jautājumā par Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu noteikšanu vienādā apmērā ar normatīvos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, Labklājības ministrija informēja, ka šāds nosacījums stāsies spēkā jau no 2015.gada. Patlaban minimālo uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet katram bērnam no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai — 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Ņemot vērā, ka minimālā alga šogad ir 320 eiro, uzturlīdzekļu apmērs bērnam, ko izmaksās no garantiju fonda par bērnu vecumā līdz 7 gadiem, būtu 80 eiro, bet par bērnu no 7 līdz 18 gadiem – 96 eiro. Šobrīd atkarībā no bērna vecuma tie ir 71,14 eiro vai 78,26 eiro. Palielinoties minimālajai darba algai, automātiski palielināsies arī uzturlīdzekļu apmērs.

Savukārt, lai sekmētu un palielinātu atbalstu audžuģimenēm un aizbildņiem, ir izstrādāta koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu. Tā paredz virkni pasākumu, lai nākamo četru gadu laikā veiktu izmaiņas ārpusģimenes atbalsta sistēmā.

Diskutējot par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma celšanu, Ministru prezidente skaidroja, ka šis jautājums ir analizējams budžeta iespēju kontekstā. Vienlaikus to plānots izskatīt jau augustā gaidāmajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vienlaikus ar priekšlikumu nākamgad celt minimālo algu. Puses bija vienisprātis, ka katras iespējamās izmaiņas jāanalizē to ietekmes uz demogrāfiju un budžeta ieņēmumu kontekstā.

Sanāksmes laikā klātesošie diskutēja arī par nepieciešamību diferencēt ģimenes valsts pabalstu, tādējādi īpaši atbalstot daudzbērnu ģimenes. “Jau šobrīd ir skaidrs, ka no 2015.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalstu diferencēs atkarībā no bērnu skaita. Par pirmo bērnu nosakot 11,38 eiro, par otro dubultā apmērā jeb apmēram 22,76 eiro, bet par trešo trīskāršā apmērā – apmēram 34,14 eiro. Savukārt priekšlikumu par iespējām ģimenes valsts pabalsta izmaksas laiku pagarināt līdz bērna 20 gadu vecumam, ja viņš mācās, vērtēs budžeta iespēju kontekstā,” skaidroja U.Augulis.

Diskutējot par bērnu uzraudzības pakalpojuma jeb valsts atbalsta izmaksu auklītēm turpmāku nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem, Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka patlaban pakalpojuma nodrošināšanai finansējums plānots līdz 2015.gada beigām. Tomēr padomes locekļi bija vienisprātis, ka šis pasākums arī turpmāk būs jānodrošina, garantējot tā nepārtrauktību.

Savukārt Ekonomikas ministrija informēja par gaidāmo valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Tāpat padomes locekļus iepazīstināja ar gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē prioritātēm un pasākumiem.