Nāvei nolemta drosmīga sieviete pati izvēlas veidu, kā nomirt. FOTO. VIDEO
29 gadus vecā amerikāniete Britānija Meinarda nodzīvojusi bezbailīgu dzīvi - viņa ir skrējusi pusmaratonu, gadu ceļojusi pa Dienvidaustrumu Āziju un kāpusi Kilimandžāro kalnā, tāpēc nav pārsteigums, ka tikpat bezbailīgi viņa ieskatās acīs nāvei.
Britānija Meinarda internetā ir uzsākusi kampaņu "Līdzcietība un izvēle", lai cīnītos par eitanāzijas likuma ieviešanu visā Amerikā. Šobrīd tikai piecos ASV štatos nāvējoši slimiem pacientiem ir atļauta eitanāzija. Pirmajā novembrī jaunā sieviete, kurai ārsti aprīli paziņoja, ka atlicis dzīvot 6 mēnešus, ir nolēmusi pielikt punktu savai dzīvei ar ārsta izrakstītu zāļu palīdzību. Viņa vēlas, lai visi saprot, ka tā nav pašnāvība.
"Es gribu dzīvot!" - saka Britānija, kurai diagnosticēta glioblastoma ceturtajā pakāpē - ļaundabīgs smadzeņu audzējs. "Es ļoti vēlētos, kaut būtu zāles, kas spētu mani izārstēt, bet tādu nav. Mana glioblastoma gatavojas mani nogalināt, un tas ir ārpus manas kontroles. Esmu konsultējusies ar daudziem ekspertiem par to, kā es no tā miršu, un tas ir šausmīgi. Spējīgam izvēlēties savu nāvi un mirt cienīgāk ir mazāk biedējoši."
FOTO: Slimības novārdzinātā Britānija.
Sešu minūšu garajā video iekļauta intervija ar Britāniju kā arī ar viņas māti un vīru. "Visa mana ģimene ir izjutusi šo bezcerību" - viņa saka. "Ģimenē esmu vienīgais bērns. Manai mātei tas tiešām ir smagi, protams, arī manam vīrtam, ar kuru esmu tikai nesen precējusies, bet viņš mani atbalsta, jo slimnīcas palātā dzirdēja ārstu teikto par manu likteni."
FOTO: Britānijas vīrs Dens.
Britānija no dzīves plāno šķirties savā guļamistabā vīra, mātes,
patēva un labākās draudzenes klātbūtnē.
Pagājušā gada janvārī viņai sākās šausmīgas galvassāpes, un pēc
ārsta apmeklējuma viņa uzzināja šausmīgo diagnozi - smadzeņu vēzis.
Trīs mēnešus pēc operācijas Britānijai paziņoja, ka audzējs ir
izaudzis vēl lielāks. Ārsti viņai paziņoja, ka labākajā gadijumā
viņa nodzīvos vēl sešus mēnešus. Izmēģinot visas iespējas,
Meinarda, kura tajā laikā dzīvoja Sanfrancisko, kur eitanāzija ir
ārpus likuma, tomēr izlēma, ka tas būtu labākais veids, kā šķirties
no dzīves. Viņas ģimene kopā ar Britāniju pārcēlas uz Portlendu,
kur eitanāzija ir legāla. "Tagad tā ir izvēle, kas ir pieejama
tikai dažiem amerikāņiem, un tas tiešām ir neētiski." - viņa saka.
"Ir daudz amerikāņu, kuriem nav laika, iepēju vai finanšu, lai to
izdarītu. Es nedomāju, ka tas ir pareizi un godīgi."
FOTO: Gulta, kurā Britānija savu tuvinieku klātbūtnē plāno šķirties no dzīves.
Tieši tāpēc, Britānija izmanto savu dārgo laiku, kas nu viņai vēl
atlicis, lai visiem būtu pieejama tāda izvēle kā viņai. "Pacients
var mainīt savas domas līdz pat pēdējai minūtei" - saka Meinarda,
kura ir pārliecināta, ka viņa savas domas tomēr nemainīs.
Viņa rūpīgi izvēlējās savu nāves dienu. "Es vēlos nosvinēt sava
vīra dzimšanas dienu 30. oktobrī. Mani pēdējā laikā arvien vairāk
piemeklē lielas sāpes un krampji. Es joprojām katru dienu dodos
pastaigās ar savu ģimeni. Cenšos vairāk nevest laukā suni, jo
pēdējo nedēļu laikā esmu vairākkārt kritusi. Pirms divām nedēļām
divu lēkmju rezultātā nonācu slimncā. Tajā laikā uz dažām stundām
zaudēju spēju runāt. Tas ir biedējoši. Ļoti biedējoši."
FOTO: Britānijas mamma Debija.
Tieši tāpēc viņa ir pārliecināta, ka pieņem pareizo lēmumu. 1. novembrī viņa to izdarīs savā guļamistabā, mājā, kur dzīvo kopā ar vīru. "Es mirstu, bet izvēlos mazākās ciešanas" - viņa saka. "Man un manai ģimenei tas būs mazāk mokoši kā fiziskā, tā arī emocionālā ziņā."
Avots: www.kasjauns.lv