Latvijā reģistrēti 6117 ar HIV inficēti pacienti, taču reālais inficēto skaits esot 2 – 3 reizes lielāks
„Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijām HIV pacientu ārstēšana ir jāuzsāk, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir zemāks par 350 vienā kubikmilimetrā. Dažās valstīs pacienti saņem ārstēšanas terapiju jau gadījumos, kad šūnu skaits ir zem 500. Diemžēl Latvijā HIV pacientu ārstniecību kompensē no 200 šūnām, bet tas ir nepareizi pret sabiedrību,” uzskata Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste prof. Baiba Rozentāle.
„Kamēr mēs neuzsāksim savlaicīgu HIV ārstēšanu,sabiedrībā joprojām būs daudz infekcijas avotu un jebkurš cilvēks var būt pakļauts infekcijas riskam.”
HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas, nonākot organismā, lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu. Pacienta rezistenci pret vīrusu var noteikt pēc šūnu imunitātes, ko organisms izmanto cīņai ar slimību. „Normāls imūnās sistēmas šūnu skaits vesela cilvēka organismā ir 800 šūnas vienā kubikmilimetrā. 500 šūnas jau ir nozīmīgs samazinājums, taču pie 350 šūnām noteikti būtu jāuzsāk ārstēšana. Uzsākt ārstēšanu zem 200 šūnām ir tas pats, kā ārstēt pacientu situācijā, kad imūnās sistēmas šūnas jau ir gandrīz zudušas,” skaidro prof. Baiba Rozentāle.
Viena pacienta ārstniecība mēnesī valstij izmaksā no 350 eiro līdz pat 7000-8000 eiro.
Pēc Latvijas infektoloģijas centra datiem uz 2014. gada 1.
oktobri Latvijā reģistrēti 6117 ar HIV inficēti pacienti, taču
reālais inficēto skaits ir 2 – 3 reizes lielāks, jo daļa cilvēku
nemaz nenojauš, ka ir inficēti, jo pirmie simptomi bieži vien
dažādām slimībām ir līdzīgi, piemēram, augsta temperatūra u.c.
pazīmes, kas atgādina saaukstēšanos vai gripu. Tāpat ir cilvēki,
kas nav uzskaitē, jo tā ir viņu izvēle neuzsākt ārstēšanos. Tā kā
HIV vīruss nav gaisa pilienu infekcija, kas var apdraudēt
sabiedrību, tad piespiedu ārstēšana netiek izmantota.
No kopējā uzskaitē esošā pacientu skaita 4387 pacienti ir HIV/AIDS
nodaļas uzskaitē Latvijas infektoloģijas centrā. No tiem 1461
pacientam jau ir AIDS stadija. Katru gadu tiek reģistrēti 200 – 230
jauni saslimšanas gadījumi.
Ārstēšanas terapiju šobrīd saņem 1011 pacienti. To 100% apmērā kompensē valsts, taču jāatgādina, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur ārstēšana tiek uzsākta no 200 šūnām. Viena pacienta ārstniecība mēnesī valstij izmaksā no 350 eiro līdz pat 7000-8000 eiro.
HIV infekcija ir vīrusa ierosināta slimība, un šis vīruss bojā cilvēka imūnās sistēmas šūnas. Ja terapija reiz ir uzsākta, tā ir mūža terapija. Svarīgi saprast, ka HIV infekcija šodien nav fatāla infekcija. Cilvēkam tas nav nāves spriedums, jo tā ir hroniska, vadāma infekcijas slimība, bet ir jābūt divām pusēm – augsti kvalificētiem ārstiem, kuriem ir pieredze šajā darbā, un pacientu līdzestībai. Ir ļoti slikti rezultāti, ja pacients lieto mazāk medikamentus, nekā tas ir norādīts - ir ārkārtīgi svarīgi ievērot ārstu rekomendācijas. Pacientam pēc konsīlija tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti, tiek iedotas receptes, un viņi saņem zāles HIV ārstēšanai.
Ja terapija reiz ir uzsākta, tā ir mūža terapija.
„HIV infekcija ir smaga, hroniska, vadāma slimība. Šobrīd nevaram uzsākt ārstēšanu, ja pacientam nav mazāk kā 200 imūnās sistēmas šūnu vienā kubikmilimetrā, bet situācija ir tāda, ka mēs tāpat tērējam valsts naudu, ārstējot šiem pacientiem citas slimības, kuras nebūtu, ja ārstēšana tiktu uzsākta no 350 šūnām, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs. Jo mēs ātrāk sāktu ārstēt inficētos cilvēkus, jo lielākam skaitam pacientu vīruss būtu zem nosakāmā sliekšņa (zem 10 vīruskopijām vienā kubikmilimetrā) un tajā brīdī viņi vairs nevarētu inficēt citus cilvēkus. Savlaicīga ārstēšana ir būtiska infekcijas izplatīšanās profilakse!
Ja valstī tiktu uzsākta ārstēšana no 350 šūnām tie būtu papildus
1000 pacienti, kas jāārstē, taču tas nebūtu viena mēneša griezumā,”
skaidro prof. Rozentāle. „Ir daļa pacientu, kas atsakās ārstēties.
Mēs katru mēnesi uzsākam terapiju piemēram 10 – 15 jauniem
pacientiem, bet aptuveni 10 – 15 jau esošo pacientu terapiju
pārtrauc, jo viņi nav līdzestīgi, bieži vien tie ir pacienti ar
atkarībām, kuri atgriežas pie narkotiku lietošanas. Visbiežāk,
protams, arī cilvēkiem ar atkarībām, sākotnējā apņemšanās ir laba,
viņi paņem pirmās receptes pirmajam mēnesim, aiziet uz aptieku, sāk
lietot zāles.. bet vēlme lietot narkotikas ir spēcīgāka un, tad
cilvēks pazūd no mediķu redzesloka uz gadu, diviem, un atnākt tikai
AIDS stadijā, nokļūst intensīvā terapijā, kad jau ir dzīvībai
bīstams stāvoklis.”
Šobrīd HIV inficēta pacienta profils ir vienlīdz sieviete vai
vīrietis vecumā no 25 – 45 gadiem. Pēc Latvijas infektoloģijas
centra datiem 48% ir injicējamo narkotiku lietotāji, savukārt 52%
ir inficējušies seksuālās transmisijas ceļā un pašreiz visvairāk
tieši heteroseksuālā ceļā. Patiesībā varam teikt, ka tas var būt
jebkurš cilvēks, bez atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo
partneri.
Atgādinām, ka ir vairāki HIV infekcijas pārnešanas mehānismi:
1) ar HIV var inficēties, ja dzimumakta laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs,
2) bērns var inficēties ar HIV no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā,
3) ar HIV var inficēties, izmantojot vienu adatu un šļirci, injicējot narkotiskās vielas.
Lai neinficētos ar HIV vīrusu, ir svarīgi izsargāties veseliem cilvēkiem, ievērojot infekcijas pārnešanas mehānismus.