Psihoterapeite: sievietei ir nepieciešams vīrietis, kura acīs tā varētu justies skaista un mīlēta

Pārāk mazas krūtis, jaunas grumbas sejā, izteikts viduklis vai “riepa” – tie ir tikai daži no kompleksiem, kas šausta sievieti, neļaujot būt saskaņā pašai ar sevi. Psihoterapeiti atzīst, ka vizuālais izskats ir neatņemama sievietes identitāti veidojoša sastāvdaļa. Speciālisti atklāj vairākus ieteikumus, kā sadzīvot ar savu ārējo veidolu un stabilizēt savu pašapziņu.

Bieži vien arī plastikas ķirurgi, kuriem nākas koriģēt dažādus sieviešu norādītus defektus, pacientes izjautā gluži kā psihologi, tādā veidā nonākot līdz patiesībai – kāda ir motivācija veikt kādu procedūru vai operāciju?

FOTO: Shutterstock.com

Bieži vien arī plastikas ķirurgi, kuriem nākas koriģēt dažādus sieviešu norādītus defektus, pacientes izjautā gluži kā psihologi, tādā veidā nonākot līdz patiesībai – kāda ir motivācija veikt kādu procedūru vai operāciju?

“Sievietes seksualitāte ir ļoti saistīta ar vizuālo estētiku, tādēļ sievietei ir nepieciešams vīrietis, kura acīs tā varētu spoguļoties un justies skaista un mīlēta,” stāsta psihoterapeite Aina Poiša. “Gada sākums ir zīmīgs laiks, kad teju katra sieviete izvērtē savu nākamo gadu, bieži vien arī pievēršot uzmanību ārējā izskata jautājumam. Nav noslēpums, ka daudzām sievietēm ir kompleksi par savu vizuālo izskatu, bet jautājums ir – kā uz šiem kompleksiem skatās?” jautā psihoterapeite Aina Poiša.

 

Sievietes nereti nespēj pieņemt savu spoguļattēlu, jo saskata tajā neskaitāmas nepilnības – pārāk plāni mati, “dusmu krunka” pierē, plakanas krūtis, zili loki zem acīm utt., bet viņas neapzinās, kā viņas tiek uztvertas no malas. Nereti vīrieši izsakās atzinīgi par mīļoto sieviešu ārējo izskatu, bet pretī saņem ērcīgu apgalvojumu, ka viss pateiktais ir klaji meli. “Šādas situācijas ir izplatītas daudzu  pāru attiecībās, jo sievietes iekšējie kompleksi ir tik lieli un tik spēcīgi pamatoti, ka ir grūti noticēt faktam, ka viņu mīļotais vīrietis varētu teikt taisnību,” atzīmē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Nereti vīrieši izsakās atzinīgi par mīļoto sieviešu ārējo izskatu, bet pretī saņem ērcīgu apgalvojumu, ka viss pateiktais ir klaji meli.

“Ārējais spiediens ir tas, kas veido sievietēm šādus iekšējos kompleksus. Mēs piedzimstam, esam tīri no aizspriedumiem, paši par sevi neko nezinām, bet ar katru dienu uzsūcam apkārtējo informāciju par to, kā citi mūs uztver. Atliek bērnībā fizkultūras skolotājai jaunai meitenei izteikt frāzi “kam tu tāda būsi vajadzīga?”, un tas atstās nospiedumu visa mūža garumā,” tā Aina Poiša. Apkārtējā vide mūsdienās ir skarba – lelles neatbilst dzīvotspējīgu cilvēku proporcijām, reklāmas ataino teju vairākas nedēļas neēdušas skaistules, bet sievietes trauslā pašapziņa to tulko kā signālu par viņas neatbilstību vispārpieņemtajiem skaistuma standartiem.

 

Bieži vien arī plastikas ķirurgi, kuriem nākas koriģēt dažādus sieviešu norādītus defektus, pacientes izjautā gluži kā psihologi, tādā veidā nonākot līdz patiesībai – kāda ir motivācija veikt kādu procedūru vai operāciju? Vai tā tiešām ir forma un defekts, kas ir jālabo, vai arī tas ir sievietes iekšējais uzskats par sevi, sevis izveidotie kompleksi, kas plastikas ķirurgam ar savu iejaukšanos ir jālabo?

 

Reklāma
Reklāma

“Sievietei var būt grūti pieņemt, ka viņa neatbilst savām un sabiedrības prasībām. Tāpat var nebūt viegli pieņemt faktu, ka novecojam,” stāsta psihoterapeite Aina Poiša. “Daudzas sievietes jau 30 gadu vecumā sāk krist izmisumā par to, ka mati sākuši sirmot, ka ādas tvirtums vairs nav tāds kā 20 gados, parādījušās “vārnu kājiņas” pie acīm un citas grumbas. Tās ir izmaiņas, kas soli pa solim noved pie neizbēgamā, un to gribas ar dažādiem paņēmieniem attālināt. Ir tikai pašsaprotami, ka sieviete sniedzas pēc skaistumkopšanas jomā un plastikas ķirurģijā pieejamajiem instrumentiem. Ja tas ir nepieciešams, lai sievietes atkal spētu sevi mīlēt un pieņemt, tad kāpēc no tā būtu jāatsakās?” jautā eksperte.

Daudzas sievietes jau 30 gadu vecumā sāk krist izmisumā par to, ka mati sākuši sirmot, ka ādas tvirtums vairs nav tāds kā 20 gados, parādījušās “vārnu kājiņas” pie acīm un citas grumbas.

“Latvijas sieviešu kautrīgā un pieticīgā domāšana par sevi, vairākkārtēja pārdomāšana par sev nepieciešamajām lietām neveicina rīkoties un pienācīgi par sevi rūpēties,” uzskata Aina Poiša. “Ir skaidrs, ka latviete sev vairākas reizes uzdos jautājumus “ko par to teiks citi?”, “vai man tiešām to vajag?”, “vai es neiztērēšu savām vajadzībām pārāk daudz?”, un tikai pēc tam pieņems lēmumu. Cittautību sievietes šādu lēmumu pieņemšanā rīkojas daudz drošāk, sevi un savas vēlmes liekot pirmajā vietā.

 

Par Latvijas sieviešu neizlēmību liecina arī pērnajā gadā īstenotais Latvijas Ārstu kosmetologu asociācijas pētījums, kurā atklāts, ka, piemēram, lielākā daļa Latvijas sieviešu (86%) zina, kas ir botulīna injekcijas, tomēr gandrīz puse (46%) botulīna injekciju izmantošanu kosmētiskiem mērķiem vērtē kā negatīvu, kas skaidrojams ar sabiedrībā pastāvošajiem mītiem. Laikā, kad citās pasaules valstīs sievietes jau ir atradušas lietderīgus instrumentus, lai saglabātu savu ārējo skaistumu ilgāk, Latvijas sievietes nereti ir pārāk konservatīvas, lai sekotu cittautības sieviešu piemēram.

 

“Pašapziņu mēs iegūstam rīkojoties, tāpat kā drosme rodas darot. Nevar uzzīmēt vai izplānot savu ceļu uz pašapziņu – ir jārīkojas. Un tā vienkārši atnāk. Šī iemesla dēļ aicinu visas Latvijas sievietes sevi mīlēt un dzīvot saskaņā ar sevi!” tā Aina Poiša.