Ar invalīdu pensijām uzturam arī narkomānus un žūpas

Borisam ir 27 gadi, kopš skolas beigšanas pāris gadus ir pavadījis cietumā, godīgu darbu strādājis ir varbūt pusgadu, un kaimiņi viņu redz lielākoties pārvietojamies „autopilotā” vai guļam puķu dobē.

Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas pensijas bija vēl daudz zemākas nekā tagad. Tomēr Imants reiz lepni paziņoja: “Man nav jāzog, man ir grupa – saņemu pensiju.”

FOTO: Shutterstock.com

Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas pensijas bija vēl daudz zemākas nekā tagad. Tomēr Imants reiz lepni paziņoja: “Man nav jāzog, man ir grupa – saņemu pensiju.”


Kopumā Boriss ir itin nekaitīgs, sveicinās un reizumis cenšas izlūgties pāris eiro, jo ir ļoti, ļoti slikti un steigšus jāatgūst veselība, protams, ne jau ar aptiekas zālēm. 

 

Nodzeras līdz invalīda pensijai 
Viņš dzīvo – drīzāk eksistē – kādā Rīgas mikrorajonā, un tādus ļaudis var sastapt gan Purvciemā, Ķengaragā vai Āgenskalnā, gan lauku ciematos. Interesantākais, ka Borisam paša nodzerto veselību ir izdevies pārvērst kaut cik taustāmā labumā – viņš saņem invaliditātes pensiju. 
Līdzīgs eksemplārs ir dažas mājas tālāk mītošais 46 gadus vecais Imants. Sen pagājušajos jaunības laikos viņam mācīties negribējās, Imants sapņoja par garo rubli, kā tolaik teica, un iestājās darbā rūpnīcā. Nejēgdams no aroda nekā, viņš bija elektriķa palīgs – padomju valsts proletariātu atbalstīja, un Imants saņēma dažus simtus rubļu, krietni vairāk par inženieri. 

Pabalstu un pensiju sistēmu Latvijā grūti nosaukt par dāsnu, tomēr reizē tā ir neparasti humāna – atbalstu saņem arī cilvēki, kas apzināti izšķiež savu dzīvi. 

No dzīves jaunekli interesēja tikai pie spekulantiem nopērkamās importa drēbes, skuķi un diskotēkas. Nelaimīgā kārtā izklaidi viņš sāka papildināt ar „ripām” – astoņdesmitajos gados īstas narkotikas vēl bija retums, tā ka daudzi narkomāni dullumu guva, alkoholu papildinot ar spēcīgām zālēm. Tālāk jau sekoja hankas vārīšana no magonēm, kļuva pieejams heroīns, un tikai piecu gadu laikā jaunais cilvēks bija pārvērties par graustu. 
Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas pensijas bija vēl daudz zemākas nekā tagad. Tomēr Imants reiz lepni paziņoja: “Man nav jāzog, man ir grupa – saņemu pensiju.” Nekas dižs, tomēr tā bija vismaz tikpat liela kā pensionāriem, kas bija godīgi nostrādājuši četrdesmit un vairāk gadu. Pēc skata Imants tiešām ir invalīds – salīcis večuks, kuram nezinātājs dotu 70 gadu. Un strādāt viņš patiešām sen vairs nespēj. 

 

Pietiek ar ārstu atzinumu 
Pabalstu un pensiju sistēmu Latvijā grūti nosaukt par dāsnu, tomēr reizē tā ir neparasti humāna – atbalstu saņem arī cilvēki, kas apzināti izšķiež savu dzīvi. 
Patlaban 3. invaliditātes grupas gadījumā valsts piešķir 64,03 eiro mēnesī, 1. un 2. grupas pensijas apmērs tomēr atkarīgs no sociālā nodokļa iemaksām un individuālā apdrošināšanas stāža. 
Lai pieteiktos invaliditātes pensijai, nepieciešams iesniegums, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) izraksts par noteikto invaliditātes grupu un apdrošināšanas (darba) stāžu apliecinoši dokumenti. Pēdējais gan nav svarīgākais. 

Latvijā invaliditātes pensiju saņem apmēram 72 400 cilvēku. VDEĀK vadītāja vietnieks Māris Andersons atzīst, ka invaliditātes cēloņus noskaidroti netiek.

Reklāma
Reklāma

Iemeslus neskaidro 
“Piešķirot invaliditātes pensiju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ņem vērā ārstu komisijas informāciju par noteikto invaliditātes grupu. Nosakot invaliditāti, komisija izvērtē slimības radītos veselības ierobežojumus, kas ietekmē cilvēka garīgās vai fiziskās spējas, neļauj pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū un sabiedrībā,” informē Labklājības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. 
Latvijā invaliditātes pensiju saņem apmēram 72 400 cilvēku. VDEĀK vadītāja vietnieks Māris Andersons atzīst, ka invaliditātes cēloņus noskaidroti netiek: “Šā nodrošinājuma piešķiršanas pamatā ir ārstu noteikts medicīniskais stāvoklis un dokumenti. Cēloņi šobrīd tiek izšķirti kā ar arodu vai nelaimes gadījumiem saistītie.” 

 

Dzīvesveidam nav nozīmes 
Kā tad nodēvēt alkoholismu vai narkomāniju, kas noved pie nespējas strādāt? “Ar alkoholu vai narkotiskajām vielām saistīta invaliditāte, visticamāk, uzrādītos kā nervu sistēmas bojājumi,” skaidro Andersons. 
Uz jautājumu, vai šāda attieksme ir godīga pret tiem, kas invaliditāti ieguvuši, pildot darba pienākumus vai ciešot nelaimes gadījumā (piemēram, dzērājšofera izraisītā avārijā), Andersons tikai apliecina, ka likumdošana neparedz detalizēti noskaidrot invaliditātes iemeslus. 
“Tas, manuprāt, arī nav iespējams. Būtu jāpierāda attiecīgās personas statusa patiesie cēloņi, kurus viņš savukārt būtu tiesīgs apstrīdēt. Likumdošana to arī neparedz,” teic Andersons. Arī Labklājības ministrija apstiprina, ka personai ir tiesības saņemt invaliditātes pensiju neatkarīgi no dzīvesveida. 

 

Briti narkomāniem pabalstus neizsniedz 
Izrādās, kamēr Latvijā situācijā neiedziļinās, daudz turīgākas Eiropas Savienības valstis izvēlas nesponsorēt alkoholiķu un narkomānu dzīvesveidu. 
“Lielbritānijā nav iespējams pretendēt uz šādiem pabalstiem, ja invaliditāte iegūta alkoholisma, narkomānijas vai citu apšaubāmu iemeslu dēļ. Arī Igaunijā tiek strādāts pie šādiem likuma grozījumiem,” piebilst Andersons. 

 

Avots: www.kasjauns.lv