Ar invalīdu pensijām uzturam arī narkomānus un žūpas
Borisam ir 27 gadi, kopš skolas beigšanas pāris gadus ir pavadījis cietumā, godīgu darbu strādājis ir varbūt pusgadu, un kaimiņi viņu redz lielākoties pārvietojamies „autopilotā” vai guļam puķu dobē.
Kopumā Boriss ir itin nekaitīgs, sveicinās un reizumis cenšas
izlūgties pāris eiro, jo ir ļoti, ļoti slikti un steigšus jāatgūst
veselība, protams, ne jau ar aptiekas zālēm.
Nodzeras līdz invalīda pensijai
Viņš dzīvo – drīzāk eksistē – kādā Rīgas mikrorajonā, un tādus
ļaudis var sastapt gan Purvciemā, Ķengaragā vai Āgenskalnā, gan
lauku ciematos. Interesantākais, ka Borisam paša nodzerto veselību
ir izdevies pārvērst kaut cik taustāmā labumā – viņš saņem
invaliditātes pensiju.
Līdzīgs eksemplārs ir dažas mājas tālāk mītošais 46 gadus vecais
Imants. Sen pagājušajos jaunības laikos viņam mācīties negribējās,
Imants sapņoja par garo rubli, kā tolaik teica, un iestājās darbā
rūpnīcā. Nejēgdams no aroda nekā, viņš bija elektriķa palīgs –
padomju valsts proletariātu atbalstīja, un Imants saņēma dažus
simtus rubļu, krietni vairāk par inženieri.
Pabalstu un pensiju sistēmu Latvijā grūti nosaukt par dāsnu, tomēr reizē tā ir neparasti humāna – atbalstu saņem arī cilvēki, kas apzināti izšķiež savu dzīvi.
No dzīves jaunekli interesēja tikai pie spekulantiem nopērkamās
importa drēbes, skuķi un diskotēkas. Nelaimīgā kārtā izklaidi viņš
sāka papildināt ar „ripām” – astoņdesmitajos gados īstas narkotikas
vēl bija retums, tā ka daudzi narkomāni dullumu guva, alkoholu
papildinot ar spēcīgām zālēm. Tālāk jau sekoja hankas vārīšana no
magonēm, kļuva pieejams heroīns, un tikai piecu gadu laikā jaunais
cilvēks bija pārvērties par graustu.
Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas pensijas bija vēl daudz
zemākas nekā tagad. Tomēr Imants reiz lepni paziņoja: “Man nav
jāzog, man ir grupa – saņemu pensiju.” Nekas dižs, tomēr tā bija
vismaz tikpat liela kā pensionāriem, kas bija godīgi nostrādājuši
četrdesmit un vairāk gadu. Pēc skata Imants tiešām ir invalīds –
salīcis večuks, kuram nezinātājs dotu 70 gadu. Un strādāt viņš
patiešām sen vairs nespēj.
Pietiek ar ārstu atzinumu
Pabalstu un pensiju sistēmu Latvijā grūti nosaukt par dāsnu, tomēr
reizē tā ir neparasti humāna – atbalstu saņem arī cilvēki, kas
apzināti izšķiež savu dzīvi.
Patlaban 3. invaliditātes grupas gadījumā valsts piešķir 64,03 eiro
mēnesī, 1. un 2. grupas pensijas apmērs tomēr atkarīgs no sociālā
nodokļa iemaksām un individuālā apdrošināšanas stāža.
Lai pieteiktos invaliditātes pensijai, nepieciešams iesniegums,
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) izraksts
par noteikto invaliditātes grupu un apdrošināšanas (darba) stāžu
apliecinoši dokumenti. Pēdējais gan nav svarīgākais.
Latvijā invaliditātes pensiju saņem apmēram 72 400 cilvēku. VDEĀK vadītāja vietnieks Māris Andersons atzīst, ka invaliditātes cēloņus noskaidroti netiek.
Iemeslus neskaidro
“Piešķirot invaliditātes pensiju, Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūra ņem vērā ārstu komisijas informāciju par noteikto
invaliditātes grupu. Nosakot invaliditāti, komisija izvērtē
slimības radītos veselības ierobežojumus, kas ietekmē cilvēka
garīgās vai fiziskās spējas, neļauj pilnvērtīgi iekļauties darba
tirgū un sabiedrībā,” informē Labklājības ministrijas komunikācijas
nodaļas vadītāja Marika Kupče.
Latvijā invaliditātes pensiju saņem apmēram 72 400 cilvēku. VDEĀK
vadītāja vietnieks Māris Andersons atzīst, ka invaliditātes cēloņus
noskaidroti netiek: “Šā nodrošinājuma piešķiršanas pamatā ir ārstu
noteikts medicīniskais stāvoklis un dokumenti. Cēloņi šobrīd tiek
izšķirti kā ar arodu vai nelaimes gadījumiem saistītie.”
Dzīvesveidam nav nozīmes
Kā tad nodēvēt alkoholismu vai narkomāniju, kas noved pie nespējas
strādāt? “Ar alkoholu vai narkotiskajām vielām saistīta
invaliditāte, visticamāk, uzrādītos kā nervu sistēmas bojājumi,”
skaidro Andersons.
Uz jautājumu, vai šāda attieksme ir godīga pret tiem, kas
invaliditāti ieguvuši, pildot darba pienākumus vai ciešot nelaimes
gadījumā (piemēram, dzērājšofera izraisītā avārijā), Andersons
tikai apliecina, ka likumdošana neparedz detalizēti noskaidrot
invaliditātes iemeslus.
“Tas, manuprāt, arī nav iespējams. Būtu jāpierāda attiecīgās
personas statusa patiesie cēloņi, kurus viņš savukārt būtu tiesīgs
apstrīdēt. Likumdošana to arī neparedz,” teic Andersons. Arī
Labklājības ministrija apstiprina, ka personai ir tiesības saņemt
invaliditātes pensiju neatkarīgi no dzīvesveida.
Briti narkomāniem pabalstus
neizsniedz
Izrādās, kamēr Latvijā situācijā neiedziļinās, daudz turīgākas
Eiropas Savienības valstis izvēlas nesponsorēt alkoholiķu un
narkomānu dzīvesveidu.
“Lielbritānijā nav iespējams pretendēt uz šādiem pabalstiem, ja
invaliditāte iegūta alkoholisma, narkomānijas vai citu apšaubāmu
iemeslu dēļ. Arī Igaunijā tiek strādāts pie šādiem likuma
grozījumiem,” piebilst Andersons.
Avots: www.kasjauns.lv