Laime nav pašmērķis. Laime ir emocijas

Nesen publiskoti pirmā padziļinātā laimes un ģimenes attiecību mērījuma Latvijā „Amigo laimes indekss” rezultāti. Pētījumā noskaidrots, kas kaitē savstarpējām attiecībām ģimenē un kāda ir laimīgas ģimenes recepte. Krīzes centra "Skalbes" biedrs un EMNR Latvija valdes locekle Marija Ābeltiņa aicina socioloģiskos pētījumus uztvert kā provokāciju padomāt un laimes sajūtu neizvirzīt kā pašmērķi.

Nesen publiskoti pirmā padziļinātā laimes un ģimenes attiecību mērījuma Latvijā „Amigo laimes indekss” rezultāti. Pētījumā noskaidrots, kas kaitē savstarpējām attiecībām ģimenē un kāda ir laimīgas ģimenes recepte. Krīzes centra "Skalbes" biedrs un EMNR Latvija valdes locekle Marija Ābeltiņa aicina socioloģiskos pētījumus uztvert kā provokāciju padomāt un laimes sajūtu neizvirzīt kā pašmērķi.

Ģimenes izveidošana fakta pēc laimi nerada
Cilvēkiem, pētot dažādu aptauju rezultātus uzreiz gribas ieraudzīt cēloņsakarības. Taču es mudinātu nesteigties ar secinājumiem. Ja mēs pētījuma rezultātus vērtējam burtiski, tad laimes formula ir apprecēties un dzemdēt bērnus. Taču es savā praksē bieži sastopu meitenes, kuras šai formulai ļoti tic. Kad viņas apprecas, seko pārsteigums, jo nākamajā dienā laime neiestājas. Laimes mehānisms tomēr ir nedaudz sarežģītāks. Ir svarīgi saprast, ka bieži tieši tie cilvēki, kuri ir laimīgāki, arī apprecas vai arī veido attiecības.  

Teorijas par laimes sajūtas veidošanos, kas ir pārbaudītas ar dažādiem eksperimentiem un pētījumiem, priekšplānā izvirza vairākas fundamentālas lietas, kas veido laimes sajūtu – attiecības, veselība, finansiālais aspekts. Interesanti, ja aptaujās vaicā par vispārīgo laimes sajūtu, un kādu konkrēto sfēru, tad rādītāji augstāki ir tad, ja mēs domājam par konkrētām lietām. Jo vieglāk ir domāt par kādi precīzāk formulētu sfēru nevis laimi vispārīgi. 

Ja kāds paziņo, ka vēlas būt laimīgs, tas ir jauki, tomēr svarīgākais ko viņš darīs un ko domās par lietām, lai justos laimīgs.

Uzslavu un komplimentu izteikšana
Attiecību veidošana patiešām ir smalka māksla, kas ne visiem padodas vienlīdz labi. Nepamet sajūta, ka visu laiku meklējam vienu recepti – ja darīsim šādi, tad noteikti būsim laimīgi. Jāsaprot, ka attiecības vienmēr būs dažādu lietu mikslis. Attiecību veidošana paredz daudzas prasmes, ko laika gaitā var apaudzēt ar dažādiem rituāliem, tradīcijām. Viena no lietām, kas jāiemācās – klausīties otrā, sadzirdēt otru, atpazīt savas un sarunas biedra emocijas un vadīt tās, prast risināt konfliktus, un tas attiecas uz jebkurām attiecībām. Un vēl būtiski – uzslavēt otru un pateikt neliekuļotu komplimentu. Savā praksē saskaros ar to, ka cilvēkiem bieži šķiet, ka viņi ir pateikuši komplimentu, bet otram tas tomēr nav saprotami. Bieži mēs to aizmirstam izdarīt veidā, kas ir saprotamas otram cilvēkam. Klienti bieži izsaka nožēlu, ka visu mūžu no saviem vecākiem gaidījuši kādu atzinīgu vārdu, - bērnībā zīmējuši, līmējuši, būvējuši un to visu vecākiem rādījuši, bet nekādas reakcijas. Kad pabeidza vidusskolu – vien sauss apsveicu, kas arī bijusi vienīgā reize, kad sadzirdēta kāda atzinība. Tātad – būtiski ir par labajām lietām ne tikai nodomāt, bet arī verbalizēt. 

Laika trūkums – plānošanas kļūda
Lai veidotu attiecības, ir nepieciešams laiks. Bet laika trūkums drīzāk ir plānošanas kļūda. Mūsdienu straujajā dzīves ritmā ir svarīgi kaut vai paņemt plānotāju un tajā ierakstīt  - no 18:00 līdz 20:00 - laiks kopā ar ģimeni, jo citādi vienmēr atradīsies kādas it kā svarīgākas lietas. Pēc gadiem cilvēks sev jautā, kādēļ es tik daudz skrēju, vajadzēja vairāk veltīt laika bērniem, tomēr tad, kad viņi ir pusaudži vai pat jau lieli, viņi vairs tik nealkst vecāku uzmanības. 

Laime nav pašmērķis. Laime ir emocijas
Un svarīgākais ir atcerēties, ka laime ir emocijas, tās ir blakusefekts tam, ko mēs darām un tam ko mēs domājam. Ja skatāmies emociju spektru, tad prieks vēl nav laime, bet laime jau ir stipri intensīvas emocijas. Neizvirzīsim laimi kā pašmērķi. Ja kāds paziņo, ka vēlas būt laimīgs, tas ir jauki, tomēr svarīgākais ko viņš darīs un ko domās par lietām, lai justos laimīgs. Tas, kā mēs domājam par sevi un cilvēkiem, tas, kā mēs formulējam savas domas, ietekmē, kā mēs jūtamies. Šī ir lieta, ko iemācāmies jau bērnībā. Ja mazotnē bieži dzirdam negācijas, kritiku, tad pierodam par sevi un apkārtējiem tā domāt, kad esam pieauguši. Ja mēs objektīvi dzīvē daudz ko sasniedzam, bet nemākam objektīvi sev to pateikt – ka ir labi, tad īsti arī nevaram izjust laimes sajūtu. 

Pašapliecināšanās un pašpietiekamība
Ir kāds pētījums, kas pierādījis, ka tie cilvēki, kuri iesaistās kādu nevalstisko organizāciju vai interešu kopu darbībā, jūtas laimīgāki nekā tie, kuri neiesaistās. Tā ir vēl viena svarīga lieta, par ko varam domāt – kā es kā indivīds varu uzlabot dzīves kvalitāti un tai skaitā gūt laimes sajūtu gan attiecībās, gan domājot par globālākiem procesiem. Tas ir labs dzīves bonuss, īpaši tad, ja ar iniciatīvām arī izdodas panākt kādus rezultātus sabiedrības labā.