Situācija Latvijā: Grūtniece, atlaista no darba, paliek bez māmiņalgas

Šķiet, ka visaizsargātā darba ņēmēju grupa Latvijā ir grūtnieces un sievietes, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA). Atlaist grūtnieci un sievieti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir ārkartīgi grūti. Gandrīz neiespējami.

Ja nav turīga vīra, atbalstītāju un gatavības cīnīties, var palikt arī bez godīgi nopelnītā sociālā atbalsta.

FOTO: Shutterstock.com

Ja nav turīga vīra, atbalstītāju un gatavības cīnīties, var palikt arī bez godīgi nopelnītā sociālā atbalsta.

 

Un tomēr realitāte ir nedaudz cita – darba devējs var ne tikai atlaist sievieti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, bet pat pēc ilgstošas tiesāšanās un sprieduma, kas paredz atjaunošanu darbā, ignorēt tiesas spriedumu.  



Gribu un atlaižu
Raksta varone Baiba, kas pusgadu nostrādāja uzņēmumā  ar mājīgo un ausij tīkamo nosaukumu “Homely” par projektu vadītāju, nebija ne dzērāja, nedz pārkāpa darba līguma noteikumus, nedz arī rīkojās prettiesiski, tomēr 2013. gada decembrī, dodoties dekrēta atvaļinājumā, pat iedomāties nevarēja, ka paliks bez māmiņalgas un nesaņems pēdējos darba mēnešos taisnīgi nopelnīto darba algu.

Uzņēmuma vadītāja un īpašniece Kristīne Tīlika Baibu no darba atlaida, turklāt vēl apsūdzot viņu uzņēmumam piederošu materiālu vērtību zādzībā. Veicot izmeklēšanu, Valsts polcija tomēr nekādas pārkāpuma pēdas neatrada.  Zādzība nav bijusi!

 „2013. gada decembrī devos dekrēta atvaļinājumā. Radās nesaskaņas ar darba devēju SIA „Homely” par darba samaksu.  2014. gada pirmajā martā piedzima dēls. Martā uzsāku tiesvedību par darba samaksas piedziņu.  15. aprīlī tiku atlaista no darba, turklāt darba devējs neuzskatīja par vajadzīgu mani par to pat informēt.  Šī gada 2015. gada aprīlī ir pasludināts tiesas spriedums, kurā teikts, ka SIA „Homely” mani atlaiduši nepamatoti un nekavējoties ir jāizmaksā darba samaksa. Uzņēmums tiesas spriedumu nepilda,” īsumā stāsta Baiba.


Pēc tiesas SIA „Homely”  ir iesniedzis apelāciju, jūnija sākumā pieņemts lēmums apelācijas sūdzību uzskatīt par neiesniegtu. Tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā.  Toties Baiba ir ziedojusi neskaitāmas stundas, apmeklējot visdažādākās valsts iestādes -  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), Valsts ieņēmumu dienestu (VID),  Valsts darba inspekciju, tiesu izpildītājus, juristus, pat Tiesībsarga biroju, rakstīts uz Labklājības ministriju, bet visa varenā valsts mašinērija nevar piespiest uzņēmēju atjaunot darbā nelikumīgi atlaistu darbinieku.


„VID atbildēja, ka pa telefonu informāciju nesniedz, bet iepriekš pieteiktās konsultācijas klātienē atteiktas. Valsts Darba inspekcija atzina, ka var tikai sodīt uzņēmumu,  bet  Tiesībsarga birojā ieteica tomēr doties uz VID, jo  viņi esot vienīgie, kas šajā situācijā var palīdzēt,” stāsta nu jau pusotru gadu vecā bērna mamma.  Visas šīs iestāde Baiba apceļoja ar zīdaini uz rokām.


Diemžēl uzzināt uzņēmuma vadītājas Kristīnes Tilikas komentāru  neizdevās, jo tieši šobrīd viņa ir devusies atvaļinājumā un nav sasniedzama.



Nāksies atjaunot darbā
Kā skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesību jautājumos Kaspars Rācenājs,  situācija ir diezgan nenormāla, bet ne bezcerīga: “Nav pieļaujama situācija, ka darba devējs nepilda tiesas spriedumu un neviens neko nevar izdarīt. Tad sanāk, ka no tiesas faktiski nav jēgas. Šajā gadījumā, ja darba devējs nepilda tiesas spriedumu un likuma noteiktā kārtībā neiesniedz VID ziņas par to, ka darbinieks ar tiesas spriedumu ir atjaunots darbā un viņam jāizmaksā darba samaksa, tad darbiniekam jābūt iespējai pašam uz tiesas sprieduma pamata vērsties VID un iesniegt nepieciešamos datus.
 

Tiesas spriedumam ir likuma spēks, un, ja spriedumā ir konstatēts fakts, ka darbnieks ir darba tiesiskajās attiecībās, tad VID no šī tiesas sprieduma ir pašam jāpārnes šī informācija uz VID datu bāzi.  

 

Tiesas spriedumam ir likuma spēks, un, ja spriedumā ir konstatēts fakts, ka darbnieks ir darba tiesiskajās attiecībās, tad VID no šī tiesas sprieduma ir pašam jāpārnes šī informācija uz VID datu bāzi.  



Tātad sagaidot tiesas sprieduma stāšanos spēkā, ir jāvēršas VID, kuram uz sprieduma pamata būtu jāizlabo ziņas savā datu bāzē - gan par darba attiecību laiku, gan piedzīto darba samaksu. Būtiski, lai no darba ņēmēja algas iemaksātie nodokļi nebūtu iemaksāti vienā mēnesī uzreiz, bet gan maksāti katru mēnesi likuma noteiktā kārtībā. Pēc tam VSAA, pamatojoties uz šiem datiem, būtu jāpārrēķina neizmaksātās māmiņalgas apjomu.”

Savukārt darba devējam, uzņēmumam „Homley”, attiecības jau nāksies kārtot zvērinātiem tiesu izpildītājiem (par sprieduma nepildīšanu lūdzot tiesu uzlikt darba devējam naudas sodu) vai arī lieta tiks risināta Krimināllikuma ietvaros.
 

Ja maksā nodokļus visu mūžu
Neizmaksātā darba alga ir viena bēda. Otrs kaitējums ir māmiņalga, ko ir tiesīga saņemt tikai māmiņa, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir darba attiecībās. Ja kādu apstākļu dēļ darba attiecības tiek pārtrauktas, likuma burts paredz, ka sieviete, kas mājās audzina bērnu, pilnīgi likumīgi paliek bez māmiņalgas. Tas nekas, kas iepriekš strādāts un godīgi maksāti nodokļi.
 

Reklāma
Reklāma

„No 18 gadu vecuma esmu strādājusi, maksājusi nodokļus. Tajā brīdī, kad esmu visbezpalīdzīgākā – ar mēnesi  vecu bērnu uz rokām, un man ir vajadzīgs likumā noteiktais vecāku pabalsts, es to nevaru saņemt, jo skaitos nestrādājoša persona,”par absurdo situāciju stāsta Baiba.
 

Kad lūdzu komentāru par situāciju Labklājības ministrijas ierēdņiem, saņēmu atsauces uz likuma burtu un likuma pantu uzskaitījumus.  Lai arī ierēdņi izklausījās saprotoši, tomēr atzina, ka neko īsti palīdzēt nevar, jo: „Labklājības ministrijas funkcijas, uzdevumus  un  kompetenci  reglamentē  Ministru  kabineta  2004.gada  27.janvāra  noteikumi  Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums”, kas neparedz ministrijai  tiesības  veikt tiesību normu oficiālu interpretāciju.  Līdz ar to ministrijas  augstāk  sniegtā  informācija  vērtējama  vienīgi  kā ministrijas viedoklis, kas  nav  saistošs citām personām vai iestādēm.”
 

Jā, šajā situācijā Baibai bija iespēja tiesāties, maksāt juristam un cīnīties par savām tiesībām.  Cik daudz Latvijā ir sieviešu, kuras, iespējams, nonāk līdzīgā situācijā, bet zināšanu vai resursu trūkuma nedodas uz tiesu un paliek bez māmiņalgas.  Uzņēmumu reorganizācijas,  likvidēšanās, prettiesiska rīcība... Valsts ir saņēmusi sociālo nodokļu iemaksas gadiem, bet  neveiksmīga sakritība un sieviete bērna gadīšanas laikā paliek bez darba un pēc tam arī bez pienācīga finansiāla  atbalsta.  
 

Varbūt ir laiks pārskatīt likuma punktu, kas tik strikti nosaka – māmiņalga pienākas tikai darba attiecībās esošām sievietēm?


Portāls Mammamuntetiem.lv sazināsies gan ar uzņēmēju Kristīni Tīliki, lai noskaidrotu viņas skatījumu, gan arī sekos tam, kā beigsies cīņa par nopelnītās māmiņalgas izmaksu.