Atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par izdevumiem bērnu interešu izglītībai plāno vairāk kā 80% vecāku

 

Saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, turpmāk bērnu vecākiem būs iespēja atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas par bērnu interešu izglītību – piemēram, mūzikas, deju vai sporta nodarbībām.

Laukos bērni biežāk nekā pilsētās apmeklē dejošanas, dziedāšanas un mākslas pulciņus, bet salīdzinoši mazāk aktuālas ir sporta nodarbības

FOTO: Shutterstock.com

Laukos bērni biežāk nekā pilsētās apmeklē dejošanas, dziedāšanas un mākslas pulciņus, bet salīdzinoši mazāk aktuālas ir sporta nodarbības

Ienākuma nodokļa pārmaksa būs atgūstama tāpat kā izdevumiem par izglītības iegūšanu un par ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, proti, reizi gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju kopā ar attaisnojuma dokumentiem.
 

Lasi vairāk: Vecāki varēs atgūt daļu naudas, kas samaksāta par bērnu interešu izglītību
 

Ņemot vērā pārejas noteikumos noteikto, ka grozījumi attiecībā uz izdevumiem par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī, šos izdevumus varēs atgūt 2017.gadā, iekļaujot tos 2016.gada ienākumu deklarācijā. Vienlaikus attaisnoto izdevumu ierobežojošā norma deklarācijas iesniedzējam vai viņa ģimenes loceklim paliek nemainīga – 213,43 eiro.

 

 Kā liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta iedzīvotāju aptauja, šādu iespēju izmantot plāno vairums jeb 82% aptaujāto vecāku. Iedzīvotāju aptaujas ietvaros lielākā daļa (73%) vecāku norādījuši, ka viņu bērni apmeklē kādus pulciņus ārpus mācību iestādes obligātās programmas. Retāk pulciņu apmeklējumi aktuāli tiem vecākiem, kam ir bērni vecumā līdz 3 gadiem (39%). 

Pulciņu apmeklējuma intensitāte tieši saistīta arī ar vecāku ienākumiem – ja zemākajā ienākumu grupā (līdz 300 eiro) 60% vecāku norāda, ka to bērni apmeklē interešu izglītības pulciņus, tad augstākajā ienākumu grupā (virs 900 eiro) tie ir jau 83%.   

Vairums vecāku savus bērnus nodarbina sporta (47%), dejošanas (39%) un mūzikas (38%) pulciņos. Rīgā ievērojami populārāki nekā citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās ir datorzinātņu un/ vai elektronikas pulciņi.

Reklāma
Reklāma

 

Katrs desmitais vecāks atzīst, ka šo iespēju neizmantos, jo atgūstamā summa ir pārāk maza un tas neattaisno ieguldīto darbu vai arī nodokļa atgūšanas iespēja vispār nekad nav izmantota. Skeptisko vecāku īpatsvars lielāks laukos salīdzinājumā ar Rīgu un citām Latvijas pilsētām. Tajā pat laikā vērts atzīmēt, ka daļa iedzīvotāju (8%) jauno likumdošanas iniciatīvu uzlūko tieši kā papildus motivāciju beidzot aizpildīt un iesniegt deklarāciju, kas nekad iepriekš nav darīts.
 

„Tiem, kuri vēl ne reizi nav mēģinājuši iesniegt gada ienākumu deklarāciju, šis ir vēl viens iemesls, kāpēc to tomēr izdarīt un iekļaut  ikgadējā finanšu plānošanas rutīnā. Plašāks attaisnoto izdevumu loks veicina deklarāciju iesniedzēju skaita pieaugumu, jo arvien lielākai iedzīvotāju daļai ir iespēja personīgi uz sevi attiecināt noteiktu izdevumu veidu, kas gala rezultāta sniedz nepieciešamo stimulu valstij pārmaksāto nodokli tomēr atprasīt,” atzīst Evija Kropa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte.