Izvērtē atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem

Sēdes laikā klātesošie izskatīja jautājumu par turpmāko bērnu uzraudzības pakalpojumu īstenošanu un pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Lai arī nākamā gada budžetā nav paredzēti līdzekļi privāto bērnudārzu līdzfinansēšanai, kopumā plānots, ka vecāku ienākumus tas būtiski neietekmēs. Līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem tiks nodrošināts arī turpmāk, bet no pašvaldību budžetiem.

Vienlaikus Vides un reģionālās attīstības ministrija strādā pie mehānisma pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanai. Kā norādīja vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, šobrīd rindu jautājums aktīvi ir jārisina 14 pašvaldībās, kas lielākoties ir Rīgas un Pierīgas pašvaldības. Liela daļa pašvaldību šo jautājumu ir sekmīgi atrisinājušas.

Tāpat klātesošie bija vienisprātis, ka jāturpina auklīšu pakalpojuma reģistrēšana un uzraudzība, lai sniegtu alternatīvas bērnu pieskatīšanas pakalpojumu iespējas pašvaldībās. Tādējādi arī vecākiem, kuriem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, ir iespēja izvēlēties aukles pakalpojumu, kas vienlaikus veicina arī sieviešu nodarbinātību. Tāpat svarīgi šo pakalpojumu sasaistīt ar pirmsskolas izglītību.

Klātesošie bija vienisprātis, ka jāturpina auklīšu pakalpojuma reģistrēšana un uzraudzība, lai sniegtu alternatīvas bērnu pieskatīšanas pakalpojumu iespējas pašvaldībās.

Kā norādīja labklājības ministrs U.Augulis, “ir svarīgi nodrošināt auklīšu reģistra uzturēšanu un kontroli. Redzam, ka pakalpojums ir devis labus rezultātus un līdz ar reģistru esam spējīgi vairāk kontrolēt pakalpojuma nodrošināšanas kvalitāti, kā arī izvērtēt auklīšu profesionalitāti. Tas ir būtiski, lai turpmāk vairs nenotiktu sliktie gadījumi, kad cieš bērni un tiek pārkāptas viņu tiesības. Vienlaikus būtiski, ka šis pakalpojums nav ēnu ekonomikas sastāvdaļa.”

Šim nolūkam valdība nākamā gada valsts budžeta ietvaros ir piešķīrusi finansējumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai aukļu pakalpojuma sniedzēju kvalitātes kontrolei. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija plāno nodrošināt turpmāku Izglītības kvalitātes vadības dienesta darbu aukļu reģistra uzturēšanā. Statistika liecina, ka 2014.gada beigās bija reģistrēti 1229 aukļu pakalpojuma sniedzēji, kas ir par 77% vairāk salīdzinājumā ar 2013.gadu. Šobrīd ir reģistrētas 1700 aukles.

Savukārt sēdes otrajā daļā klātesošie izskatīja virkni priekšlikumu par iespējamiem pasākumiem demogrāfijas un dzimstības sekmēšanai, kas būtu jāiekļauj Rīcības plānā ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2015.-2017.gadā. Kā norādīja U.Augulis, par iespējamiem atbalsta pasākumiem iepriekš bija saņemti vairāk nekā 160 priekšlikumu un par pasākumiem, kuriem nepieciešams papildu finansējums, norisinājās plašākas diskusijas.

Rīcības plānā šim un nākamajiem diviem gadiem iekļautas aktivitātes, lai turpinātu īstenot pamatnostādnēs noteikto mērķi, proti, veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību u.c. Turpmākajos gados tas būs jāīsteno sadarbībā ar visām ministrijām, iesaistītām valsts iestādēm, nevalstiskām organizācijām (NVO) un u.c.

Padome ir vienojusies par galvenajiem atbalsta pasākumiem, un Rīcības plānu līdz ar to virzīs izskatīšanai valdībā. Plānā paredzēta virkne pasākumu, tostarp, paplašināt laulības reģistrācijas iespējas (pie notāra), pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu saistītus jautājumus un slimības lapas apmaksas ilgumu slima bērna kopšanas gadījumā. Tāpat plānots aizsargāt daudzbērnu ģimenes no elektroenerģijas cenas pieauguma, turpināt daudzbērnu ģimeņu kartes programmu, samazināt administratīvo slogu personai, kura vēlas piedzīt uzturlīdzekļus (t.sk. uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par aizbildnībā esošiem bērniem). Paredzēts arī pilnveidot ģimenēm, bērniem un pedagogiem pieejamo konsultatīvo atbalstu, kā arī īstenot atbalsta pasākumus adopcijas veicināšanai un esošo alternatīvās ārpusģimenes aprūpes formu atbalstam un preventīvā atbalsta ģimenei ar bērniem uzlabošanai u.c.

Sēdē piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Saeimas deputāti, ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, zinātnieki u.c.

Demogrāfisko lietu padomes mērķis ir veicināt vienotas valsts demogrāfiskās politikas izveidi un īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Būtiskākie lēmumi, par ko vienojusies padome iepriekšējās sēdēs, ir sociālo iemaksu pensijas kapitālā dubultošana vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50% apmērā daudzbērnu ģimenēm un citi jautājumi.

Padomes sastāvā ir ekonomikas, labklājības, finanšu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, kultūras, tieslietu, veselības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, Saeimas komisiju deputāti,  kā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes,  Latvijas Zinātņu akadēmijas, Stratēģiskās analīzes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un vairākām nevalstiskajām organizācijām. Padomi vada Ministru prezidente Laimdota Straujuma.