Pēc jaunā gada daļai bērnudārznieku vecāku būs jālemj, vai var atļauties laist bērnu bērnudārzā

2013.gadā, lai risinātu samilzušo problēmu ar rindām bērnudārzos, valsts kopā ar pašvaldībām daļēji sāka finansēt bērnu sūtīšanu privātajos dārziņos. Kopumā šobrīd šādi finansēto auklīšu un bērnudārzu pakalpojumus valstī izmanto aptuveni 9 000 bērnu. 

“Bērnudārzu rindu problemātikai pievērsos tieši pirms desmit gadiem, kad kļuvu par mammu, un šodien man jāsecina, ka nekur tālu neesam tikuši. 10 gadu laikā situācija nav sakārtota! Ir bijuši mēģinājumi dzēst ugunsgrēkus, tomēr fundamentālu risinājumu vairākas pašvaldības tā arī nav pratušas vai gribējušas atrast,” situāciju komentē Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, piebilstot, ka, raugoties no šāda skatupunkta, ironiski ir pieminēt, ka demogrāfijas jautājums ietilpst valsts prioritātēs. 

Vērtējot pašreizējo situāciju, biedrības “Latvijas privāto pirmsskolu biedrības” valdes priekšsēdētāja un privātā bērnudārza “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa stāsta: “Šī gada sākumā mēs, “Latvijas privāto pirmsskolu biedrība” kopā ar biedrību “Vecāki par izglītību” aicinājām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sēsties pie viena galda, lai veidotu rīcības plānu 2016. gadam. Skumjākais ir tas, ka nu jau ir septembra vidus, bet nekāda plāna vēl nav. Mēs zinām tikai to, ka valsts atbalsts neturpināsies, bet kā rīkosies pašvaldības, nav skaidrs. Tāpat esošā sistēma izgaismo vairākas neskaidrības, piemēram, kāpēc vienai pašvaldībai bērna uzturēšana izmaksā 50 Eur, citai 120 Eur.”

Visbiežāk lēmums mainīt bērnudārzu saistās ar dzīvesvietas maiņu. Nu otrs iemesls būs  finansiālie apsvērumi.

Vecākiem šobrīd nepavisam nav skaidrs, kas viņus sagaida pēc jaunā gada. “Manā pieredzē šo divarpus gadu laikā tikai 2 vecāki izdarīja izvēli par labu pašvaldības bērnudārzam. Un tas ir saprotami – vecāki ir pārliecināti, ka bērnam ir svarīgi pabeigt pirmsskolas izglītības apguvi jau ierastā vidē,” teic D.Kājiņa. Visbiežāk lēmums mainīt bērnudārzu saistās ar dzīvesvietas maiņu. Nu otrs iemesls būs  finansiālie apsvērumi. “Pēc jaunā gada 9000 ģimenēm nāksies pārskatīt, vai var atļauties samaksāt starpību, kas palielināsies, un bērnu laist privātajā bērnudārzā vai izmantot aukļu pakalpojumus, vai arī būs jāturpina atrasties rindā uz pašvaldības bērnudārzu, kas rindas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski pagarinās. Pēc jaunā gada vecāki saredzēs patiesās katras pašvaldības rūpes par saviem iedzīvotājiem.” 

Pie vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv ir vērsušies noraizējušies bērnudārznieku vecāki, vaicājot risinājumus un atklājot savu sarežģīto situāciju. Piemērs: ģimenē aug dēls (2 gadi un 7 mēneši), kurš ir uzsācis pirmsskolas izglītību privātajā bērnudārzā, jo pašvaldības dārziņā viņš bija rindā attiecīgi 170 no 940 pretendentiem. Pēc dzīvesvietas maiņas un pieteikšanās uz vietu tuvākajā dārziņa, situācija ļoti pasliktinājusies - rindā ir 3276 bērni. Vecāki vērtē, ka  rinda varētu tā arī nepienākt līdz pat skolas sākumam. Šobrīd par privāto dārziņu ģimene maksā 100 Eur mēnesī (iekļaujot ēdināšanu, un citi ir dārgāki), bet no 2016. gada vecākiem būs jāmaksā par 142 Eur vairāk, kas kopā ir 242 Eur mēnesī par pirmsskolas izglītību vienam bērnam. 

Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv aicina vecākus dalīties pieredzē par bērnu pirmsskolas gaitu uzsākšanu un izteikt viedokli, kā būtu risināms bērnudārzu rindu jautājums.