Mūžsenais jautājums: Kāpēc esmu viena?

Beidzamajos gados sievietes attapušās, ka ir nokļuvušas no pakļautā, beztiesīgā stāvokļa otrā grāvī. Tā aizrāvušās ar cīņu, izmantojot vīrišķos ieročus, ka aizmirsušas par savu spēku un saviem dotajiem instrumentiem. [...]

Mūsos ir gan vīrišķā daļa, gan sievišķā. Ja esamu aktīva un sabiedriska, ja man patīk organizēt un plānot, ja mani aizrauj dzīvokļa remontēšana un citas izpausmes, kas ir raksturīgas vīrišķajai enerģijai, man nav sev tas jāaizliedz, jo, redz, vēdiskā sievietes tā nedara! Viņa ļauj to vīrietim. Bet ja man tas patīk? Sagādā bezgalīgu prieku un gandarījumu? Tieši prieks un gandarījums ir rādītājs, kas parāda, ka esmu uz pareizā ceļa. Tātad šeit ir mācībstunda, kā dabūt līdzsvaru, apvienot, integrēt abas šīs manī esošās enerģijas. [...]

No vairākām sievietēm esmu dzirdējusi: “Tā man ir karma. Esmu iepriekšējās dzīvēs kaut ko sastrādājusi. Vai arī uzlikts dzimtas lāsts – un tu neko nevar darīt. Esmu bijusi pie dziedniekiem, zīlniekiem, nekas nelīdz.” Nenoliegšu, ka pastāv iemesli, kas nāk no iepriekšējiem iemiesojumiem, bet tādēļ jau esi šeit ieradusies, lai to visu atšķetinātu! Sāc ar sevi! [...] Savā praksē esmu sastapusi daudz vientuļu sieviešu, kas bieži vien neapzināti pašas ir nobloķējušas sevi attiecībām. Iepriekšējā sāpīgā pieredze, priekšstati un audzināšana...

Nav vērts krist izmisumā, ilgās, ilūzijās un gadījuma sakaros. Nav obligāti par vari kāds jānotur seksam vai lampiņas skrūvēšanai. 

Vienatne ir dāvana, kad Debesis tev iedod laiku pastrādāt ar sevi, nevis sūta karmiskos skolotājus un kārtējo mācībstundu.

Vientulības periods, kas lielākoties mēdz būt starp attiecībām, ir laiks, ko var iedalīt posmos. Ja tu esi ilgi bijusi attiecībās, pirmie mēneši ir adaptācijas un sava veida apjukuma periods, kad nesaproti, ko darīt ar izdegušu spuldzīti – skrūvēt pašai vai palūgt kaimiņam. Šī ir ļoti svētīga skola, kad ir jāiemācās tikt pašai ar visu galā, - un ne jau tāpēc, ka ikvienai sievietei jāmāk ieskrūvēt spuldzīti un vēl ar to jālepojas, bet gan tādēļ, lai radītu sevī veseluma apziņu. Lai iemācītos negaidīt no otra, ka tas atrisinās visus sadzīviskos jautājumus un problēmas. Šī situācija māca pašpietiekamību un atbildības uzņemšanos par savu dzīvi.

Pēc kāda laiciņa sāc saprast, ka patiesībā ir pavisam vienkārši piezvanīt meistaram, kurš atbrauks un salabos visu, kas labojams, ka vīrieša trūkums mājās nemaz nav nekāds pasaules gals.

Teorētiski. Jo drīz nāks nākamais posms. Sākumā varbūt nevēlējies neko dzirdēt par jaunām attiecībām, bet tagad jau pagājuši vairāki mēneši, varbūt gads un tu sāc justies tāda kā nepilnvērtīga – negribas vienai uz radu dzimšanas dienu, arī uz kino nekad viena neesi gājusi. Gribas arī mīļumu, maigumu un intīmas attiecības. Bieži šis posms sakrīt ar periodu, kad šķiet, ka tev neviens nepatīk un arī tevis dēļ neviens neģībst, lai gan agrāk vīrieši pastāvīgi pievērsa uzmanību. Šajā posmā ir mēģinājumi iepazīties internetā vai klubā. Parasti bez apmierinošiem rezultātiem.

Trešais posms iestājas tad, kad beidzot sāc izbaudīt savu brīvību, pašpietiekamību un vienatni, kad esi jau novērtējusi visus tos labumus, ko šāda situācija ļauj izbaudīt. Pie laba ātri pierod, kā mēdz teikt. Sieviete pati sev rada drošu un harmonisku vidi, ko sāk baidīties zaudēt, iesaistoties attiecībās. No vienas puses, viņa vēlas attiecības, no otras - par sevi liek manīt visi vecie brašuļi un šaubu enkuri.

Svarīgi ir nevienā posmā neiestrēgt, bet izdzīvot tos visus. Savs laiks ir rētu dziedēšana, un savs – veseluma atgūšanai un iegūšanai. Savs laiks ir sevi piepildīt ar jaunu un svaigu enerģiju, kas nāk no jaunām prasmēm, hobijiem, pašrealizāciju, laika, kas veltīts sev pašai. Un ir laiks pieņemt jaunus izaicinājumus, ielaižot savā dzīvē to partneri, ko sūta Debesis.

Kāds ir vienatnes perioda grūtākais uzdevums?

Ir laiks mācīties, un ir laiks praksei. Laiks, kad informāciju uzņemam, un laiks, kad to apzināmies, integrējam savā apziņā. Mums, sievietēm, bieži šis ir laiks starp tā sauktajiem karmiskajiem partneriem, lai savilktu bilanci, izdarītu secinājumus, sadziedētu brūces un mainītu sevi. Būtiski. Lai padarītu sevi par cita līmeņa garīgu personību ar daudz lielāku viedumu, sirds atvērtību, pieņemšanu un pasaules izpratni. Lai mums iedotu šim līmenim atbilstīgu partneri! Lai mēs vēlreiz neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem, nepaliktu uz otru gadu tajā pašā klasē un lai netērētu tik ļoti dārgo šīs dzīves laiku ...

Šī dzīve ir ļoti būtiska Lielajā pārmaiņu laikmetā, kad nav vairs laiks pērties vairākas dzīves ar vienu un to pašu problēmu, vienā un tajā pašā līmenī. Šajā dzīvē jāspēj tikt uz priekšu.

Tādēļ, ja tu pašlaik esi vienam, tad zini - vēl viss nav izdarīts: nav līdz galam piedots, nav izdziedināta pagātne, pārvarētas bailes un ego, nav atvērta sirds beznosacījuma mīlestībai un pieņemšanai (nav runa tikai un vienīgi par partnerattiecībām – tās attiecas uz visām mūsu attiecībām), tu vēl neesi gatava savā garīgās attīstības ceļā nonākusi pie uzticēšanās, ļaušanās un paļaušanās, tavs prāts (ego ar prāta palīdzību) kontrolē tevi, neļaujot Dvēselei uzņemties vadību pār tavu dzīves ceļu... [...]

Sievietes daudz vairāk nekā vīrieši pašrealizējas un gūst dvēselisko pieredzi caur partnerattiecībām, jo tieši sievišķā enerģija pauž dvēseliskās īpašības. Sievietei partnerattiecības vienmēr būs svarīgākā dzīves tēma, tikai jāatceras par to garīgo mērķi. [...]

Šajā pasaulē ir radīti divi dzimumi, lai tie realizētu dievišķo plānu caur savstarpēju mijiedarbību, enerģijas apvienošanu, otra pieņemšanu un kopēju radīšanu! Lai iemācītos izprast, pieņemt, papildināt un novērtēt viens otru. Lai saprastu, ka partnerība ir saderība, nevis cīņa.

Ar to vēlos uzsvērt, ka nevienai sievietei nav jābūt vienai! [...] Kad būsiet visu izdarījušas, tad noteikti nāks VIŅŠ, tikai rēķinieties, ka tās būs cita līmeņa attiecības: lielākajai daļai vairs nevajadzēs radīt pēcnācējus, vīt ligzdiņu un gaidīt mazbērnus. Tās būs attiecības, kurās jums abiem kaut kas kopā būs jāizdara, jāiet vienā virzienā, dodot kaut ko no kopradītā pasaulei.

Nav vērts krist izmisumā, ilgās, ilūzijās un gadījuma sakaros. Nav obligāti par vari kāds jānotur seksam vai lampiņas skrūvēšanai. Bet, ja tomēr tā rīkojies, apzinies, cik ļoti sevi tērē – to enerģiju, kas tev tik vitāli nepieciešama iekšējās transformācijas ceļam.

Galvenais, ko nav vērts darīt ir GAIDĪT vai MEKLĒT, tādējādi tērējot laiku, kas paredzēts kaut kam pavisam citam, un īstenībā attālinot brīdi, kad kāds varētu ienākt tavā dzīvē ...

Tātad, ja patlaban esi viena, varu tevi apsveikt – tu gatavojies pāriet nākamajā līmenī. Vēl ir palikuši pēdējie metri, kas jānoiet, pēdējie darbiņi, kas jāpaveic, pēdējās nezāles, kas jāizravē...

Avots: Inta Blūma "Latvietes karma"