Lielbritānijas valdība plāno aizliegt homeopātiju

Lielbritānijā valsts apmaksā arī homeopātisko ārstēšanu, taču tā nav īpaši populāra – Nacionālais veselības aizsardzības dienests homeopātijai gadā tērē ap četriem miljoniem sterliņu mārciņu (5,66 miljoni eiro) no visa 115 miljardus (162,6 miljardi eiro) lielā budžeta.

Veselā saprāta biedrība rīko kampaņu
Vienīgi homeopātisko preparātu apmaksa bijusi vēl daudz niecīgāka – tikai 155 587 eiro. Lauvas tiesu naudas saņem homeopātiskās klīnikas, kuras nav plānots likvidēt.

Aizlieguma iniciatore ir Veselā saprāta biedrība, kas sākusi kampaņu un piedraudējusi medicīnas ierēdņiem ar tiesu darbiem par valsts naudas izšķiešanu. “Naudu, ko tērē šiem līdzekļiem, kuru efektivitāte nekādi nav pierādīta, daudz labāk tērēt tām ārstniecības formām, kas tiešām palīdz pacientiem,” saka biedrības dibinātājs Saimons Singhs.

Ierēdņi piekrīt

Arī veselības dienesta pārstāvji piekrīt, ka nepārprotamu pierādījumu par labu homeopātijai nav. “Homeopātija darbojas, to plaši izmanto ārsti Eiropā,” iebilst biedrības „Homeopātijas zinātne” priekšsēdētāja Elēna Bomonta.

Lielbritānijā to izmanto galvenokārt migrēnas, siena drudža, citu alerģiju un pat astmas gadījumos. Pasaules Veselības organizācija ir brīdinājusi neizmantot homeopātiju nopietnu slimību – tuberkulozes, malārijas, HIV – ārstēšanā.

Latvijas Homeopātu asociācija šo terapiju skaidro šādi: “Ar stipri atšķaidītiem un potencētiem dabiskas izcelsmes preparātiem stimulējot ķermeņa spēju dziedināt pašam sevi un uzveikt slimību ar tam dabiski piemītošās vitalitātes palīdzību, tiek stiprināta imunitāte, lai palīdzētu ķermenim atgūt dabisko līdzsvaru.”
Viena molekula uz okeānu

Homeopātija var radīt pacientam placebo efektu vai ļauj organismam pašam atlabt, nenomokot viņu ar spēcīgu medikamentu radītām blaknēm. Tomēr no zinātnes viedokļa homeopātijas iedarbība ir ne tikai apšaubāma – tā fiziski nav iespējama.

Proti, homeopāti par pamatu ņem vienu pilienu “aktīvās vielas” un to atšķaida, piemēram, vienu daļa uz 100 daļām ūdens. Iegūto šķīdumu atšķaida vēl un vēl, uzskatot: jo lielāks atšķaidījums, jo spēcīgākas zāles. To uzpilina uz cukurgrauda un pārdod par labu naudu.

Aktīvo vielu šādās zālēs velti meklēt: iztēlojoties vismaz tūkstoti Zemes okeānu un vienu dziedniecisko molekulu šāda tilpuma atšķaidījumā. Šādā veidā ar homeopātijā izmantotajām pīļu aknām no viena paša putna var „ārstēt” visu pasauli.

No vēstures: viss sākās 18. gadsimtā
Homeopātiju radīja 18. gadsimta vācu ārsts Samuels Hānemanis. Viņam iešāvās prātā, ka slimību varētu ārstēt ar vielu, kas veselam cilvēkam izraisa tādus pašus simptomus. Hānemanim saindēšanās ar hinīnkoka mizu izsauca malārijai līdzīgus simptomus, un vēlāk atklājās, ka šo slimību var ārstēt ar hinīnu.

Dakteris nosprieda, ka līdzīgs ārstē līdzīgu. Viņa eksperimentu trusīši bieži saindējās, tāpēc Hānemanis devu atšķaidīja. Tas sirdzējiem ļāva izdzīvot, un viņš pēc savas loģikas secināja – jo vairāk atšķaida, jo lielāka pozitīvā iedarbība.

Pērn Latvijā mediķiem vajadzēja glābt ar difteriju slimu trīsgadīgu pacientu – homeopāte bija pārliecinājusi vecākus, ka nevajag bērnu vakcinēt.

Avots: www.kasjauns.lv