2015.gads Latvijas mājsaimniecībās: pesimisma pieaugums par spīti augošai labklājībai
Gada noslēgumā Swedbank Finanšu institūta apskats sagatavojis pārskatu par nozīmīgākajiem notikumiem mājsaimniecībās 2015.gadā un tendencēm 2016.gadā.
Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā,
šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā
kļuvusi sliktāka. 24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā
pasliktinājusies nedaudz.
Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka
finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā
pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks
nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu
situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai
2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto
norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav
piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.
Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad
ietekmējuši labvēlīgi
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo
situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (17%) iedzīvotāji
norādījuši apkures un dabasgāzes tarifu samazinājumu. Vietās, kur
siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti
atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas tarifi bija mazāki
(vidēji par 7.5%).
Turpmāk kā apgādājamos vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri neturpina mācīties.
Kopumā pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums
novērojams jau no pērnā gada novembra. Tāpat pozitīvu ietekmi
uz iedzīvotāju maksājumiem par siltumu šogad atstāja arī rudens un
ziemas periodam neraksturīgi siltie laikapstākļi. Tikpat liels
respondentu skaits (17%) kā faktoru, kas mājsaimniecības
finansiālo situāciju ietekmējis labvēlīgi, minējis iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 24% uz 23%. Praktiski
tas nozīmē, ka vidējās algas saņēmējs (808 eiro “uz papīra”) šogad
no IIN likmes samazinājuma ik mēnesi ieguva aptuveni 6,5 eiro
jeb 78 eiro gadā.
Trešais nozīmīgākais faktors, ko 15% iedzīvotāji norādījuši kā
pozitīvas izmaiņas radošu, ir iespēja piepelnīties papildus
darba algai, kā arī algas pieaugums. Salīdzinājumā ar vidējo bruto
darba algu 2014.gada trīs ceturkšņos (758 eiro), šogad
attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 6,6% jeb 50 eiro mēnesī.
Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām -
vidējā neto alga pieaugusi par 7,4%, kamēr patēriņa cenas
saglabājušās praktiski nemainīgas (gada inflācija 2015.gada
deviņos mēnešos bijusi 0,2%). Tādējādi iedzīvotāju
reālie ienākumi kopumā šogad auguši par 7,2%. Tomēr
iedzīvotāju tēriņi joprojām raksturojami kā samērā
piesardzīgi un aug lēnāk par ienākumiem (mazumtirdzniecības
apgrozījuma apjoms šī gada deviņos mēnešos audzis
par 5,9%).
“Viena no pozitīvākajām tendencēm, ko vērts uzsvērt samērā
piesardzīgu patēriņa paradumu kontekstā ir arvien augošs
uzkrājumu līmenis iedzīvotājiem visā Latvijā, kas pat apsteidz
ekonomisko izaugsmi valstī. Arvien vairāk cilvēku veido
uzkrājumus dažādiem mērķiem – finansiālai drošībai, vecumdienām,
bērniem, kā arī citiem, sev būtiskiem mērķiem. Lielākais
uzkrājumu apjoms šogad veidots banku kontos un depozītos, kopējai
uzkrājumu summai pārsniedzot jau 5 miljardus eiro. Ievērojams
pieaugums novērojams arī pensiju 3.līmenim, kopējam uzkrājumu
apjomam pārsniedzot 314 miljonus,” stāsta Swedbank Finanšu
institūta vadītājs Reinis Jansons.
Kā citi faktori, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību
finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, minami
minimālās darba algas palielināšana no 320 eiro uz 360 eiro (15%),
brīvpusdienas skolēniem līdz 4.klasei (9%, īpaši svarīgi tas
bijis ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni), cenu samazinājums
patēriņa precēm un pakalpojumiem (8%), kā arī iekārtošanās
darbā (7%) un zemas kredītu procentu likmes (5%).
Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad
ietekmējuši nelabvēlīgi
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo
situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (38%) iedzīvotāji
norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 37%
aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad
ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts,
tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk
minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo
stabilitāti ietekmējis negatīvi, 30% iedzīvotāju skatījumā ir
elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām
(par nemainīgu elektroenerģijas patēriņu maksājot vairāk). Kā
to rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ģimenei
ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, kura nav atzīta par
trūcīgu, ik mēnesi patērējot 350kWh, izmaksas par
elektroenerģiju pieauga. Ja 2014.gadā šī ģimene par elektroenerģiju
maksāja vidēji 50 eiro mēnesī, tad šobrīd, izvēloties
izdevīgāko no Latvenergo piedāvātajiem produktiem, tāds pats
elektroenerģijas patēriņš šai ģimenei izmaksā jau aptuveni 56
eiro.
“Par spīti statistikas datiem, kas liecina par inflācijas
neesamību un ienākumu pieaugumu, atsevišķu
izdevumu palielinājums iedzīvotāju vērtējumā “noēd” kopējo
darba algu pieaugumu un arī likumdošanā
iestrādātos uzlabojumus, piemēram, minimālās darba algas
palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu
un lielākus pabalstus, saglabājot sajūtu, ka kopējā
mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies, vai pat
kļuvusi sliktāka. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ar
zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem joprojām ikdienas izdevumu
slogu izjūt kā smagu. Tai pat laikā jāuzsver, ka šis gads nesis
salīdzinoši labas pārmaiņas ģimenēm ar bērniem, piemēram,
lielākus pabalstus, atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm,
kurām līdz šim savu mājokli iegādāties liedzis pirmās iemaksas
trūkums, kā arī mazu, bet patīkamu un īpaši daudzbērnu
ģimenēm nozīmīgu uzlabojumu – brīvpusdienas skolēniem līdz
4.klasei,” stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu
institūta eksperte.
Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi (19%), slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (16%), apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (12%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (11%), kā arī darba zaudēšana (7%).
Prognozes par 2016.gadu
36% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību
finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. 6%
iedzīvotāju prognozē, ka tā būtiski pasliktināsies, savukārt katrs
piektais (19%) sagaida, ka tā pasliktināsies nedaudz. Savukārt
optimistiski noskaņoti par nākamo gadu ir kopumā 22% aptaujāto –
19% iedzīvotāju prognozē, ka finanšu situācija viņu
mājsaimniecībās nedaudz uzlabosies, savukārt 3% sagaida
būtisku uzlabojumu.
No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.
Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2016.gadā izdevumi varētu būtiski palielināties, iedzīvotāji visbiežāk (53%) norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), ar veselību saistītos izdevumus (48%), kā arī pārtikas (46%), transporta (37%), elektroenerģijas (32%), apģērba un apavu (24%), atpūtas un kultūras pasākumu (21%), kā arī izglītības (10%) un sakaru izdevumus (mobilais tālrunis, internets, telefons) (8%).
Plānotās izmaiņas 2016.gadā, kas ietekmēs Latvijas
mājsaimniecības
Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas
mājsaimniecības nākamajā gadā, vērts uzsvērt iedzīvotāju
ienākuma nodokļa saglabāšanu 23% apmērā (pretēji prognozētajam
samazinājumam). Tāpat strādājošos Latvijas iedzīvotājus
2016.gadā ietekmēs minimālās algas pieaugums par 10 eiro mēnesī (no
360 uz 370 eiro), kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu
personu pieaugums par 10 eiro (no 165 uz 175 eiro). Šo izmaiņu
rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs
par 6,90 eiro vairāk, savukārt, atvieglojuma dotais ieguvums
ikvienam strādājošajam veidos 2,30 eiro mēnesī par vienu
apgādājamo. Vienlaikus jāuzsver, ka turpmāk kā apgādājamos
vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri
neturpina mācīties.
Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk. Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu. No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.
Savukārt izdevumu pieaugumu mājsaimniecībām visdrīzāk veidos
namu apsaimniekošanas maksas palielinājums pievienotās
vērtības nodokļa apmērā, jo ar 2016.gada 1.jūliju paredzēta PVN
piemērošana (21%) dzīvojamo māju pārvaldīšanai. Piemēram, ja
mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro
mēnesī, tad sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, jārēķinās ar
nepilnu 8 eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.
Pētījumu par 2015.gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem
mājsaimniecībās un prognozēm par 2016.gadu šī gada decembrī veica
pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus
Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Datus un aprēķinus
par izmaiņām 2015. un 2016.gadā sagatavoja Swedbank Finanšu
institūts