Vēzis - otrs izplatītākais mirstības cēlonis Latvijā; vāc parakstus lielāka finansējuma piešķiršanai

Asoc.prof. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents: „Gada sākumā Veselības ministrija bija izvirzījusi vairākas onkoloģijas jomas, kurām Pretvēža gadā pievērsīs uzmanību. Saprotams, ka onkoloģijā problēmas ir samilzušas jau gadiem ilgi un grūti risināmas. Tāpēc viens gads ir bijis pārāk īss periods, lai kaut ko sakārtotu. Šo gadu onkoloģijā var salīdzināt ar ēkas fasādes atsvaidzināšanu. Uzmanība onkoloģijai ir pievērsta, bet tagad būtu svarīgi izanalizēt sistēmu pēc būtības un veikt konkrētas darbības tās sakārtošanai. Ja Veselības ministrija nepagarinās vēzim veltīto gadu, mūsu bažas par to, ka onkoloģijai atkal netiks pievērsta vajadzīgā valsts politikas veidotāju uzmanība, var apstiprināties.”

Asoc.prof. Gunta Purkalne, Latvijas Onkologu – ķīmijterapeitu asociācijas valdes locekle: “Modrības gada vienīgais ieguvums, ka onkoloģijai publiskajā telpā tika pievērsta vajadzīgā uzmanība, aktualizējot daudzas nesakārtotās jomas un problēmas. Tomēr ar to, ka esam sadzirdēti, ir par maz, un vēža slimniekiem no tā nebūs taustāmu ieguvumu. Šobrīd svarīgi ir turpināt iesāktos darbus no ministrijas un nozares puses, pieņemot nozīmīgus lēmumus situācijas uzlabošanā pēc iespējas drīzāk. Vēlos atgādināt, ka vēža slimniekiem ir vajadzīgas izmaiņas šobrīd - viņiem nav laika gaidīt ne piecus, ne desmit gadus. Tāpēc onkoloģiskās modrības gadiem ir jāturpinās līdz taustāmam rezultātam.”

Onkoloģiskiem pacientiem arī nākas gaidīt rindās uz ķirurģiskām operācijām slimību ārstēšanā.

Mūsdienīgu medikamentu lietošanas apjoma ziņā uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Tas ietekmē arī onkoloģiju, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm, kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus, tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā, kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē. Būtu svarīgi, lai Latvija šajā jomā pietuvinātos Igaunijas un Lietuvas līmenim. Līdz šim šī jautājuma risināšana vienmēr ir atdūrusies pret līdzekļu trūkumu.

Ārstu organizācijas norāda, ka onkoloģiskās slimības ir otrs izplatītākais mirstības cēlonis Latvijā. Diemžēl pēc valsts finansējuma piešķīruma tikai ceturtajā piektajā vietā. Lai sakārtotu onkoloģijas jomu, nepietiek tikai ar strukturālām izmaiņām. Ir nepieciešams arī papildu finansējums, it īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences un pakāpenisko pacientu skaita pieaugumu. Šobrīd ir svarīgi, lai papildu budžets tiktu novirzīts tām jomām, kam tas ir nepieciešams visvairāk – pacientu ārstēšanai un diagnosticēšanai. Ir jāsaprot, ka vairums vēža paveidu mūsdienās ir hroniskas slimības un ārstējamas, bet šāds rezultāts pasaulē ir sasniegts, pateicoties medikamentu un tehnoloģiju attīstībai, un par to ārsti var pārliecināties ik uz soļa dažādās starptautiskās onkologu konferencēs un pieredzes apmaiņās.

Onkologu asociācijas arī paudušas atbalstu Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses uzsākto parakstu “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” vākšanu portālā ManaBalss.lv par papildu budžeta pieprasījumu vēža ārstēšanai. 

Kā dažus piemērus papildu fnansējumam alianse min izmeklējumu pieejamības uzlabošanu pacientiem, kuriem diagnoze vēl tiek noteikta vai arī jau uzsākta ārstēšana, jo šobrīd, piemēram, uz kompjūtertomogrāfu, ir jāgaida vairākus mēnešus garās rindās. Onkoloģiskiem pacientiem arī nākas gaidīt rindās uz ķirurģiskām operācijām slimību ārstēšanā. Valsts neapmaksā specifiskas analīzes, piemēram, gēnu mutāciju testus, ar kurām var noteikt piemērotību ārstēšanai ar modernu mērķterapiju. Nepieciešami būtiski uzlabojumi paliatīvajā aprūpē un onkoloģisko pacientu rehabilitācijā. Virknē onkoloģisko diagnožu, piemēram, zarnu vēzim, olnīcu vēzim, prostatas vēzim, valsts neapmaksā ārstēšanu ar modernu terapiju, bioloģiskiem medikamentiem.