Lielākās kompensācijas no Ārstniecības riska fonda izmaksātas saistībā ar dzemdību palīdzību

Pārdesmit gadījumos iesnieguma izskatīšana atteikta, jo atklājās, ka kaitējums veselībai nodarīts pirms likumā noteiktā laika – 2013.gada 25.oktobra vai arī iesnieguma saturs nebija atbilstošs Ārstniecības riska fonda gadījumam, stāsta NVD pārstāve Evija Štālberga.
 

Kopumā no Ārstniecības riska fonda atlīdzībā izmaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Lielākā atlīdzība – 106 tūkstoši eiro saistās ar kaitējuma nodarīšanu, sniedzot dzemdību palīdzību. Nākamās trīs lielākās atlīdzības bija no aptuveni 50 tūkstošiem līdz nepilniem 80 tūkstoši eiro, un arī tās visas saistītas tieši ar dzemdību palīdzību. „Tur var būt gan mazuļa veselības stāvoklis, gan māmiņas veselības stāvoklis, gan arī var būt pacientes vai jaundzimušā nāves gadījums,” norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve.
 

Štālberga uzskaita, kādos vēl gadījumos pacienti lūguši atlīdzību par kaitējumu: „Pie šiem gadījumiem var minēt dažādas ķirurģiskas manipulācijas, kas ir veiktas, un pacientu veselības stāvokli pēc šo manipulāciju veikšanas. Tāpat šie iesniegumi saistīti ar tādām jomām kā traumatoloģija, ortopēdija. Tātad gadījumi, kad bijušas kādas operācijas un pēcoperāciju sekas vai, ja pacientam bija nepieciešama šī palīdzība pēc negadījuma. Tāpat ir arī vairāki gadījumi, kad iesniegums ir saistībā ar sniegto stomatoloģisko palīdzību - gan ārstēšanu, gan protozēšanu. Un arī ginekoloģisko palīdzību, kas saistīta ar ginekoloģiskām saslimšanām.”
 

Likums paredz, ka atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un par ārstniecības izdevumiem no fonda var pieprasīt ne vēlāk kā divus gadus pēc kaitējuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā trīs gadus pēc kaitējuma nodarīšanas.

Ārstniecības riska fonda mērķis ir atzīstams – piekrīt medicīnas tiesību speciālists, advokāts Ronalds Rožkalns. Tomēr dzīvē nākas saskarties arī ar problēmām. Tomēr uz likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi zināmā mērā ir pretrunā. „Jo paredz: atlīdzību var atteikt pacientam izmaksāt, ja orgānu vai audu anatomiskais bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ. Citiem vārdiem sakot, ja ārsta darbība nav uzskatāma par neprofesionālu, pacientam šī atlīdzība var tikt liegta,” skaidro Rožkalns. Par problemātisku Rožkalns arī sauc kaitējumu novērtēšanu. 
 

Likums paredz, ka atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un par ārstniecības izdevumiem no fonda var pieprasīt ne vēlāk kā divus gadus pēc kaitējuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā trīs gadus pēc kaitējuma nodarīšanas. Rožkalns norāda, ka nav saprotams, kāpēc termiņš ir tik īss: „Reālajā dzīvē tas var radīt būtiskas problēmas, jo sekas nekvalitatīvai ārstniecībai var atklāties pat vairākus gadus pēc šīs ārstniecības.”

*Ārstniecības riska fondu pirms diviem gadiem izveidoja, lai iedzīvotāji varētu aizstāvēt savas tiesības un ātrāk saņemt atlīdzību – ārpustiesas procesa kārtībā. Savukārt ārstniecības iestādes, veicot iemaksas, varētu nodrošināties pret mediķu profesionālās darbības iespējamo seku risku.

Avots: lsm.lv